Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Vēlos pateikt paldies prezidentam Knotam par viesmīlību un paust īpašu pateicību viņa darbiniekiem par teicami organizēto šīsdienas Padomes sanāksmi.

Augsta inflācija ir nopietns izaicinājums euro zonai. Padome gādās, lai inflācija vidējā termiņā atgrieztos mūsu 2% mērķa līmenī.

Maijā inflācija atkal būtiski palielinājusies – to galvenokārt noteica enerģijas un pārtikas cenu straujais kāpums, t.sk. kara ietekmes rezultātā. Taču inflācijas spiediens kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. Eurosistēmas speciālisti koriģējuši un būtiski palielinājuši inflācijas pamataplēses. Šīs aplēses rāda, ka inflācija kādu laiku saglabāsies nevēlami augstā līmenī. Tomēr gaidāms, ka enerģijas cenu kritums, ar pandēmiju saistīto piegādes pārrāvumu mazināšanās un monetārās politikas normalizēšana palīdzēs mazināt inflāciju. Jaunās speciālistu iespēju aplēses paredz, ka gada inflācija 2022. gadā būs 6.8%, bet tiek prognozēts, ka pēc tam tā samazināsies līdz 3.5% 2023. gadā un līdz 2.1% 2024. gadā. Šie rādītāji ir augstāki nekā marta aplēsēs. Tādējādi paredzams, ka kopējā inflācija iespēju aplēšu perioda beigās būs nedaudz augstāka par mūsu noteikto mērķi. Paredzams, ka inflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) 2022. gadā vidēji būs 3.3%, 2023. gadā – 2.8% un 2024. gadā – 2.3%, tātad arī augstāka nekā marta iespēju aplēsēs.

Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu turpina ietekmēt Eiropas un pasaules tautsaimniecību. Tā rada tirdzniecības pārrāvumus, materiālu trūkumu un veicina enerģijas un izejvielu cenu paaugstināšanos. Šie faktori turpinās mazināt konfidenci un kavēt izaugsmi, īpaši tuvākajā nākotnē. Tomēr pastāv nosacījumi turpmākai tautsaimniecības izaugsmei ekonomikas atkalatvēršanās, spēcīga darba tirgus, fiskālā atbalsta un pandēmijas laikā veikto uzkrājumu rezultātā. Kad mazināsies pašreizējie kavējošie faktori, gaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte atkal pieaugs. Šāda perspektīva pamatā atspoguļota Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēs, kas paredz, ka reālā IKP gada pieaugums 2022. gadā būs 2.8%, 2023. gadā – 2.1% un 2024. gadā – 2.1%. Salīdzinājumā ar marta aplēsēm perspektīva ir koriģēta un būtiski pazemināta 2022. un 2023. gadam, savukārt 2024. gadam – paaugstināta.

Pamatojoties uz mūsu aktualizēto novērtējumu, nolēmām spert turpmākus soļus, lai normalizētu mūsu monetāro politiku. Šajā procesā Padome, īstenojot monetāro politiku, saglabās pielāgošanās spēju, izmantos pieejamos datus un pakāpenisku un elastīgu pieeju.

Pirmkārt, mēs nolēmām, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, pārtraukt neto aktīvu iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros. Padome paredz arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu augstus likviditātes nosacījumus un atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Otrkārt, mēs rūpīgi pārskatījām nosacījumus, kam saskaņā ar mūsu perspektīvas norādi jābūt izpildītiem, lai mēs varētu sākt paaugstināt galvenās ECB procentu likmes. Novērtējuma rezultātā Padome secināja, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi, saskaņā ar mūsu politikā noteikto secību plānojam jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem.

Tālākā nākotnē mēs sagaidām, ka septembrī galvenās ECB procentu likmes tiks paaugstinātas vēlreiz. Šo likmju paaugstināšanas kalibrāciju noteiks aktualizētā vidējā termiņa inflācijas perspektīva. Ja vidējā termiņa inflācijas perspektīva nemainīsies vai pasliktināsies, septembra sanāksmē par atbilstošu tiks uzskatīts lielāks pieaugums.

Treškārt, pamatojoties uz mūsu pašreizējo novērtējumu, mēs sagaidām, ka laikā pēc septembra būs nepieciešams pakāpenisks, bet stabils turpmāks procentu likmju kāpums. Atbilstoši mūsu apņēmībai vidējā termiņā sasniegt 2% mērķi temps, kādā mēs koriģējam savu monetāro politiku, būs atkarīgs no saņemtajiem datiem un mūsu vērtējuma par inflācijas attīstību vidējā termiņā.

Padomes pilnvaru ietvaros stresa apstākļos elastīga pieeja joprojām būs monetārās politikas sastāvdaļa, ja monetārās politikas transmisijas traucējumu draudi radīs riskus cenu stabilitātes nodrošināšanai.

Šodien pieņemtie lēmumi pilnībā izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Mēs sagaidām, ka tuvākajā laikā aktivitāti ierobežos augstās enerģijas izmaksas, tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās, lielāka nenoteiktība un augstās inflācijas nelabvēlīgā ietekme uz rīcībā esošajiem ienākumiem. Karš Ukrainā un jauni pandēmijas ierobežojumi Ķīnā atkal saasinājuši piegādes problēmas. Tā rezultātā uzņēmumiem rodas augstākas izmaksas un piegādes ķēžu traucējumi un to turpmākās izlaides apjoma perspektīvas ir pasliktinājušās.

Tomēr pastāv arī faktori, kas veicina ekonomisko aktivitāti, un gaidāms, ka šie faktori tuvākajos mēnešos pastiprināsies. Pandēmijas visvairāk skarto nozaru atkalatvēršanās un spēcīgs darba tirgus, pieaugot strādājošo cilvēku skaitam, turpinās veicināt ienākumus un patēriņu. Turklāt pandēmijas laikā veidotie uzkrājumi ir drošības rezerve.

Fiskālā politika palīdz mazināt kara ietekmi. Mērķtiecīgi pagaidu budžeta pasākumi aizsargā tos cilvēkus, kurus vissmagāk skar augstās enerģijas cenas, vienlaikus mazinot risku, ka pieaugs inflācijas spiediens. Strauja ieguldījumu un strukturālo reformu plānu īstenošana "Nākamās paaudzes ES" programmas, pasākumu kopuma "Gatavi mērķrādītājam 55%" un plāna "REPowerEU" ietvaros arī veicinātu straujāku ilgtspējīgu euro zonas tautsaimniecības izaugsmi un vairotu tās noturību pret globālajiem šokiem.

Inflācija

Inflācija maijā turpinājusi pieaugt (līdz 8.1%). Lai gan valdības veikušas intervences, palīdzot palēnināt enerģijas cenu inflācijas kāpumu, enerģijas cenas ir par 39.2% augstākas nekā pirms gada. Uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji liecina, ka globālās enerģijas cenas īstermiņā saglabāsies augstas, bet pēc tam nedaudz samazināsies. Pārtikas cenas maijā pieaugušas par 7.5%, daļēji atspoguļojot to, ka Ukraina un Krievija pieder pie svarīgākajiem pasaules lauksaimniecības preču ražotājiem.

Spēcīgāks cenu kāpums vērojams arī sakarā ar piegādes problēmu atjaunošanos un iekšējā pieprasījuma uzlabošanos, īpaši pakalpojumu sektorā, mūsu tautsaimniecībai atkalatveroties. Cenu pieaugums izplatījies plašāk dažādos sektoros. Attiecīgi pamatinflācijas rādītāji turpinājuši paaugstināties.

Darba tirgus apstākļi turpinājuši uzlaboties un bezdarba līmenis aprīlī saglabājies vēsturiski zemākajā līmenī (6.8%). Vakances daudzos sektoros liecina par noturīgu darbaspēka pieprasījumu. Straujāks kļūst darba samaksas (t.sk. uz nākotni vērsto rādītāju) pieaugums. Jādomā, ka laika gaitā tautsaimniecības nostiprināšanās un zināma izlīdzināšanās veicinās straujāku darba samaksas kāpumu. Lai gan vairums finanšu tirgos un ekspertu veiktajos apsekojumos iegūto ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju atrodas aptuveni 2% līmenī, pirmās pazīmes, ka šie rādītāji tiek koriģēti un paaugstinās virs mērķa līmeņa, liek cieši uzraudzīt šo procesu.

Risku novērtējums

Ar pandēmiju saistītie riski mazinājušies, bet karš joprojām rada būtisku lejupvērstu risku izaugsmei. Konkrētāk, lielu risku radītu turpmāks enerģijas piegādes pārrāvums euro zonai, kā atspoguļots speciālistu iespēju aplēsēs ietvertajā lejupvērstajā scenārijā. Turklāt karadarbības eskalācijas gadījumā ekonomiskais noskaņojums varētu pasliktināties, piedāvājuma puses ierobežojumi varētu pieaugt un enerģijas un pārtikas izmaksas varētu ilgstoši saglabāties augstākas, nekā gaidīts.

Ar inflāciju saistītie riski galvenokārt ir augšupvērsti. Riski, kas apdraud vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, ietver mūsu tautsaimniecības ražošanas jaudas noturīgu pasliktināšanos, ilgstoši augstas enerģijas un pārtikas cenas, inflācijas gaidu kāpumu virs mērķa līmeņa un spēcīgāku atalgojuma pieaugumu, nekā gaidīts. Taču, ja pieprasījums vidējā termiņā saruktu, tas samazinātu cenu spiedienu.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes ir palielinājušās, reaģējot uz inflācijas un monetārās politikas perspektīvas pārmaiņām. Paaugstinoties etalonlikmēm, banku finansēšanas izmaksas kāpušas, kā ietekmē augstākas kļuvušas banku aizdevumu (īpaši mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu) procentu likmes. Tomēr uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms martā pieaudzis. Tas noticis tāpēc, ka ražošanas izmaksu kāpuma, ilgstošu piegādes problēmu un retākas tirgus finansējuma izmantošanas apstākļos saglabājusies nepieciešamība finansēt ieguldījumus un apgrozāmo kapitālu. Pieaudzis arī mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apjoms, atspoguļojot joprojām stabilo pieprasījumu pēc hipotēku kredītiem.

Atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai Padome veikusi monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbības padziļinātu novērtējumu (šāds novērtējums tiek veikts divas reizes gadā). Finanšu stabilitātes vide kopš iepriekšējā pārskata 2021. gada decembrī ir pasliktinājusies, īpaši īstermiņā. Konkrētāk, lēnāka izaugsme un pieaugošs cenu spiediens, kā arī bezriska procentu likmju un valsts obligāciju peļņas likmju kāpums aizņēmējiem var vēl vairāk pasliktināt finansēšanas nosacījumus. Vienlaikus stingrāki finansēšanas nosacījumi vidējā termiņā var mazināt dažus esošos finanšu stabilitātes ievainojamības aspektus. Bankas, kuru kapitāla pozīcijas gada sākumā bija stabilas un aktīvu kvalitāte uzlabojās, tagad saskaras ar pieaugošu kredītrisku. Mēs uzmanīgi sekosim šiem faktoriem. Jebkurā gadījumā makroprudenciālā politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija finanšu stabilitātes saglabāšanā un vidēja termiņa ievainojamības aspektu novēršanā.

Secinājums

Apkopojot var teikt, ka Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu smagi skar euro zonas tautsaimniecību un perspektīva joprojām saistīta ar lielu nenoteiktību. Tomēr pastāv nosacījumi, lai tautsaimniecības izaugsme saglabātos un vidējā termiņā tā turpmāk atveseļotos.

Inflācija ir nevēlami augsta un gaidāms, ka tā kādu laiku pārsniegs mērķa līmeni. Mēs gādāsim, lai inflācija vidējā termiņā atgrieztos mūsu 2% mērķa līmenī. Attiecīgi mēs nolēmām spert turpmākus soļus, lai normalizētu mūsu monetāro politiku. Politikas korekcijas tiks veiktas atbilstoši datiem un atspoguļos to, kā attīstīsies mūsu vērtējums par perspektīvu. Mēs esam gatavi sava pilnvarojuma ietvaros koriģēt visus instrumentus, nepieciešamības gadījumā piemērojot elastību, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas 2% mērķa līmenī.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.