Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Pēc gada 1. ceturksnī vērojamā krituma euro zonas tautsaimniecība pakāpeniski atjaunojas, pandēmijas situācijai uzlabojoties un vakcinācijas kampaņām sasniedzot būtisku progresu. Jaunākie dati liecina par aktivitātes atsākšanos pakalpojumu sektorā un nepārtrauktu rūpniecības ražošanas dinamismu. Mēs gaidām, ka ekonomiskās aktivitātes pieauguma temps pēc turpmākas ierobežojošo pasākumu atcelšanas gada otrajā pusē paātrināsies. Straujāks patērētāju izdevumu kāpums, spēcīgs globālais pieprasījums un stimulējoša fiskālā un monetārā politika būtiski veicinās atveseļošanos. Vienlaikus saglabājas nenoteiktība, jo tautsaimniecības īstermiņa perspektīva joprojām ir atkarīga no tā, kā attīstīsies pandēmija un kā pēc atjaunošanās uz to reaģēs tautsaimniecība. Inflācija pēdējo mēnešu laikā paaugstinājusies, kas lielā mērā skaidrojams ar bāzes efektiem, pārejošiem faktoriem un enerģijas cenu kāpumu. Gaidāms, ka gada otrajā pusē tā turpinās pieaugt, bet pēc tam samazināsies, izzūdot pārejošajiem faktoriem. Mūsu jaunās speciālistu iespēju aplēses liecina par pamatinflācijas spiediena pakāpenisku palielināšanos visā iespēju aplēšu periodā, lai gan šis spiediens joprojām būs vājš apstākļos, kad vērojams būtisks tautsaimniecības atslābums, kas iespēju aplēšu periodā tiks absorbēts tikai pakāpeniski. Gaidāms, ka kopējā inflācija iespēju aplēšu periodā būs zemāka par mūsu mērķi.
Pandēmijas periodā joprojām ir būtiski saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, lai mazinātu nenoteiktību un stiprinātu konfidenci, tādējādi uzlabojot ekonomisko aktivitāti un saglabājot cenu stabilitāti vidējā termiņā. Uzņēmumu un mājsaimniecību finansēšanas nosacījumi kopš mūsu monetārās politikas jautājumiem veltītās sanāksmes martā pamatā saglabājušies stabili. Taču naudas tirgus procentu likmes turpinājušas pieaugt. Lai gan noturīgais tirgus procentu likmju kāpums daļēji atspoguļo tautsaimniecības perspektīvas uzlabošanos, plašāki finansēšanas nosacījumi, kas ir būtiski visai tautsaimniecībai, tā rezultātā var kļūt stingrāki. Šādi stingrāki nosacījumi vēl būtu pāragri un apdraudētu notiekošo tautsaimniecības atveseļošanos un inflācijas perspektīvu.
Ņemot vērā minēto, Padome nolēma apstiprināt savu ļoti stimulējošo monetārās politikas nostāju.
Mēs nemainīsim galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā.
Mēs turpināsim veikt neto aktīvu iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros ar kopējo apjomu 1850 mljrd. euro vismaz līdz 2022. gada marta beigām un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies. Pamatojoties uz kopīgu finansēšanas nosacījumu un inflācijas perspektīvas novērtējumu, Padome sagaida, ka neto iegādes PĀAIP ietvaros arī nākamā ceturkšņa laikā tiks veiktas būtiski straujākā tempā nekā šā gada pirmo mēnešu laikā.
Mēs veiksim iegādes elastīgi un atbilstoši tirgus apstākļiem un mūsu mērķis būs novērst to, ka finansēšanas nosacījumi kļūst stingrāki, tādējādi neļaujot ierobežot pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci. Turklāt, veicot iegādes elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā, arī turpmāk tiks veicināta raita monetārās politikas transmisija. Ja būs iespējams saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, aktīvu iegāžu plūsmām PĀAIP neto iegāžu periodā nepārsniedzot kopējo apjomu, tas nav jāizmanto pilnībā. Kopējo apjomu iespējams arī pārvērtēt, ja tas nepieciešams labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanai, lai palīdzētu novērst pandēmijas negatīvā šoka ietekmi uz inflācijas tendenci.
Mēs turpināsim atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2023. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem.
Turpināsies neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.
Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.
Visbeidzot, mēs turpināsim ar refinansēšanas operāciju palīdzību nodrošināt augstu likviditāti. Trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopumā (ITRMO III) iegūtie līdzekļi būtiski veicina banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Mūsu pasākumi palīdz saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visām tautsaimniecības nozarēm, kas nepieciešams, lai nodrošinātu noturīgu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos un saglabātu cenu stabilitāti. Mēs arī turpmāk monitorēsim valūtas kursa norises saistībā ar to iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa inflācijas perspektīvu. Esam gatavi atbilstoši mūsu apņēmībai ievērot simetriskuma principu pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz mūsu mērķi.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Gada 1. ceturksnī euro zonas reālais IKP turpināja sarukt (par 0.3%) un sasniedza līmeni, kas ir par 5.1% zemāks nekā pirms pandēmijas 2019. gada 4. ceturksnī. Uzņēmumu un patērētāju apsekojumi un biežāk sniegtie rādītāji liecina par būtisku aktivitātes uzlabošanos šā gada 2. ceturksnī.
Uzņēmumu apsekojumi norāda uz spēcīgu aktivitātes atjaunošanos pakalpojumu sektorā, samazinoties saslimstības gadījumu skaitam. Tas ļaus pakāpeniski normalizēties aktivitātēm, kuras lielākā mērā ietver kontaktus. Rūpniecības ražošanas apjoms saglabājas stabils. To veicina stabils globālais pieprasījums, lai gan dažas piedāvājuma puses problēmas īstermiņā varētu kavējoši iedarboties uz rūpniecības aktivitāti. Patērētāju konfidences rādītāji nostiprinās, liecinot par spēcīgu privātā patēriņa atjaunošanos turpmākajā periodā. Ieguldījumi uzņēmējdarbībā bijuši noturīgi, neraugoties uz uzņēmumu bilanču stāvokļa pavājināšanos un joprojām nenoteikto tautsaimniecības perspektīvu.
Mēs gaidām, ka izaugsmes temps 2021. gada 2. pusgadā spēcīgi uzlabosies, vakcinēšanas kampaņās panāktajam progresam ļaujot vēl vairāk mazināt ierobežojošo pasākumu stingrību. Vidējā termiņā paredzams, ka euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos veicinās spēcīgāks globālais un iekšzemes pieprasījums, kā arī turpmāks monetārās un fiskālās politikas atbalsts.
Šis novērtējums pamatā atspoguļots Eurosistēmas speciālistu 2021. gada jūnija makroekonomisko iespēju aplēšu euro zonai bāzes scenārijā. Šīs aplēses paredz gada reālā IKP izaugsmi par 4.6% 2021. gadā, par 4.7% 2022. gadā un par 2.1% 2023. gadā. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2021. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm tautsaimniecības perspektīva 2021. un 2022. gadam pārskatīta un palielināta, bet 2023. gadam nav mainīta.
Pamatā mēs uzskatām, ka euro zonas izaugsmes perspektīvu apdraudošie riski kopumā ir līdzsvaroti. No vienas puses, pēc sociālo un ceļošanas ierobežojumu atcelšanas īstenojoties pozitīvākai globālā pieprasījuma perspektīvai un straujākam mājsaimniecību uzkrājumu samazinājumam, nekā bija gaidīts, atveseļošanās varētu būt vēl spēcīgāka. No otras puses, pašreizējā pandēmija, t.sk. vīrusa mutāciju izplatīšanās, un tās ietekme uz ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem joprojām ir lejupvērsta riska avots.
Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas gada inflācija 2021. gada maijā pieauga līdz 2.0% (martā – 1.3% un aprīlī – 1.6%). Šo pieaugumu galvenokārt noteica spēcīgs enerģijas cenu inflācijas kāpums, atspoguļojot gan apjomīgus augšupvērstus bāzes efektus, gan pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kā arī – mazākā mērā – nelielu neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācijas pieaugumu. Uz rudens pusi kopējā inflācija, iespējams, turpinās pieaugt, galvenokārt atspoguļojot pagaidu PVN likmes samazinājuma atcelšanu Vācijā. Gaidāms, ka inflācija atkal saruks nākamā gada sākumā, izzūdot pagaidu faktoriem un samazinoties pasaules enerģijas cenām.
Mēs sagaidām nelielu pamatā esošā cenu spiediena pieaugumu šajā gadā. To noteiks īslaicīgi piedāvājuma ierobežojumi un iekšzemes pieprasījuma atveseļošanās. Tomēr cenu spiediens, visticamāk, joprojām kopumā būs ierobežots. Tas daļēji atspoguļos zemo darba samaksas spiedienu apstākļos, kad joprojām vērojams būtisks tautsaimniecības atslābums, kā arī euro kursa kāpumu.
Pēc tam, kad izzudīs pandēmijas ietekme, ievērojamā atslābuma mazināšanās, ko veicinās stimulējoša monetārā un fiskālā politika, vidējā termiņā veicinās pakāpenisku pamatinflācijas kāpumu. Uz apsekojumiem un uz tirgus instrumentiem balstītie ilgtermiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām ir zemā līmenī, lai gan uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji turpinājuši paaugstināties.
Šis novērtējums pamatā atspoguļots Eurosistēmas speciālistu 2021. gada jūnija makroekonomisko iespēju aplēšu euro zonai bāzes scenārijā, kas paredz, ka gada inflācija 2021. gadā būs 1.9%, 2022. gadā – 1.5% un 2023. gadā – 1.4%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2021. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, inflācijas perspektīva 2021. un 2022. gadam koriģēta un paaugstināta, ko galvenokārt noteica pagaidu faktori un augstāka enerģijas cenu inflācija. Inflācijas perspektīva 2023. gadam nav mainīta, jo pamatinflācijas kāpumu lielā mērā kompensēs gaidāmais enerģijas cenu inflācijas kritums. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) palielināsies no 1.1% 2021. gadā līdz 1.3% 2022. gadā un 1.4% 2023. gadā – salīdzinājumā ar 2021. gada marta iespēju aplēsēm tā visa iespēju aplēšu perioda laikā koriģēta un palielināta.
Tagad – par monetāro analīzi. Plašās naudas (M3) gada kāpuma temps 2021. gada aprīlī samazinājās līdz 9.2% (februārī – 12.3%, martā – 10.0%). Sarukumu martā un aprīlī daļēji noteica spēcīgi negatīvi bāzes efekti, jo lielas ieplūdes pandēmijas izraisītās krīzes sākumposmā vairs netika ietvertas gada pieauguma statistikā. Tas arī atspoguļo īstermiņa monetārās dinamikas pavājināšanos, ko galvenokārt noteica vājāka mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu dinamika aprīlī, kā arī likviditātes vajadzību samazināšanās sakarā ar pandēmijas situācijas uzlabošanos. Eurosistēmas veiktās aktīvu iegādes turpina būt lielākais naudas piedāvājuma kāpināšanas avots. Šaurās naudas rādītājs M1, lai gan arī sarucis, joprojām ir galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors. Tā lielais devums atbilst naudas līdzekļu turētāju sektorā joprojām vērojamajai tendencei pastiprināti izvēlēties likviditāti un zemajām vislikvīdāko naudas formu turēšanas izvēles izmaksām.
Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps aprīlī saruka līdz 3.2% (februārī – 4.5%, martā – 3.6%). Šāds sarukums bija vērojams, pastāvot pretējai nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu dinamikai. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps aprīlī saruka līdz 3.2% (februārī – 7.0%, martā – 5.3%). Samazinājums galvenokārt atspoguļo negatīvus bāzes efektus un daļēju jauno aizdevumu pārnešanu no aprīļa uz martu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps aprīlī pieauga līdz 3.8% (februārī – 3.0%, martā – 3.3.%). To veicināja būtiskas mēneša plūsmas un pozitīvi bāzes efekti.
Kopumā mūsu politikas pasākumi kopā ar valstu valdību un citu Eiropas institūciju veiktajiem pasākumiem joprojām ir vitāli svarīgi, lai uzlabotu banku kreditēšanas apstākļus un finansējuma pieejamību, īpaši tiem, kurus visvairāk ietekmējusi pandēmija.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai veicinātu tautsaimniecības aktivitāti un vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Runājot par fiskālo politiku, joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, jo priekšlaicīga fiskālā atbalsta pārtraukšana pavājinātu atveseļošanos un pastiprinātu negatīvas ilgtermiņa ietekmes risku. Tādējādi valstu fiskālajai politikai jāturpina sniegt būtisks un savlaicīgs atbalsts uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas visvairāk pakļautas pandēmijai un ar to saistītajiem ierobežojošajiem pasākumiem. Vienlaikus fiskālajiem pasākumiem joprojām būtu jābūt īslaicīgiem un pretcikliskiem, nodrošinot, ka tie pēc būtības pietiekami vērsti uz konkrētu mērķi, lai efektīvi novērstu ievainojamības aspektus un veicinātu euro zonas tautsaimniecības strauju atveseļošanos. Eiropadomes apstiprinātie trīs drošības tīkli darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valdībām nodrošina būtisku finansējuma atbalstu.
Padome vēlreiz uzsver "Nākamās paaudzes ES" pasākumu kopuma būtisko lomu. Tā mudina dalībvalstis izmantot līdzekļus produktīvi, papildinot to ar produktivitāti veicinošu strukturālo politiku. Tas ļautu "Nākamās paaudzes ES" programmai veicināt ātrāku, spēcīgāku un vienmērīgāku atveseļošanos un vairotu ekonomisko noturību un dalībvalstu tautsaimniecību izaugsmes potenciālu. Tādējādi šī programma atbalstītu monetārās politikas efektivitāti euro zonā. Šāda strukturālā politika ir īpaši svarīga, lai uzlabotu tautsaimniecības struktūras un institūcijas un paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.