Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes sanāksmes rezultātiem.
Lai gan globālā pieprasījuma atveseļošanās un vērienīgie fiskālās stimulēšanas pasākumi veicina globālo un euro zonas aktivitāti, tuvākās nākotnes tautsaimniecības perspektīvu joprojām aizēno nenoteiktība saistībā ar pandēmijas atkārtotu uzliesmojumu un vakcinēšanas kampaņu īstenošanu. Ilgstoši augstie koronavīrusa (Covid-19) saslimstības rādītāji un ar to saistītā ierobežojošo pasākumu pagarināšana un vēl stingrāku pasākumu noteikšana turpina īstermiņā negatīvi ietekmēt ekonomisko aktivitāti. Raugoties nākotnē, vakcinēšanas kampaņu progress un iecerētā pakāpeniskā ierobežojošo pasākumu stingrības mazināšana dod pamatu gaidīt, ka 2021. gada laikā ekonomiskā aktivitāte stabili atjaunosies. Inflācija pēdējo mēnešu laikā paaugstinājusies, kas skaidrojams ar dažiem idiosinkrātiskiem un īslaicīgiem faktoriem un enerģijas cenu inflācijas kāpumu. Vienlaikus būtiska tautsaimniecības atslābuma un vēl arvien vāja pieprasījuma kontekstā cenu pamatspiediens joprojām ir neliels.
Pandēmijas periodā joprojām ir būtiski saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, lai mazinātu nenoteiktību un stiprinātu konfidenci, tādējādi uzlabojot ekonomisko aktivitāti un saglabājot cenu stabilitāti vidējā termiņā. Euro zonas finansēšanas nosacījumi pēdējā laikā pamatā bijuši noturīgi pēc tirgus procentu likmju kāpuma gada sākumā, taču joprojām pastāv riski saistībā ar plašākiem finansēšanas nosacījumiem. Ņemot vērā minēto, Padome nolēma vēlreiz apstiprināt savu ļoti stimulējošo monetārās politikas nostāju.
Mēs nemainīsim galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā.
Mēs turpināsim veikt neto aktīvu iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros ar kopējo apjomu 1850 mljrd. euro vismaz līdz 2022. gada marta beigām un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies. Tā kā saņemtā informācija apstiprināja marta monetārās politikas jautājumiem veltītajā sanāksmē veikto finansēšanas nosacījumu un inflācijas perspektīvas kopīgo novērtējumu, Padome sagaida, ka iegādes PĀAIP ietvaros nākamā ceturkšņa laikā tiks veiktas būtiski straujākā tempā nekā šā gada pirmo mēnešu laikā.
Mēs veiksim iegādes elastīgi un atbilstoši tirgus apstākļiem un mūsu mērķis būs novērst to, ka finansēšanas nosacījumi kļūst stingrāki, tādējādi neļaujot ierobežot pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci. Turklāt, veicot iegādes elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā, arī turpmāk tiks veicināta raita monetārās politikas transmisija. Ja būs iespējams saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, aktīvu iegāžu plūsmām PĀAIP neto iegāžu periodā nepārsniedzot kopējo apjomu, tas nav jāizmanto pilnībā. Kopējo apjomu iespējams arī pārvērtēt, ja tas nepieciešams labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanai, lai palīdzētu novērst pandēmijas negatīvā šoka ietekmi uz inflācijas tendenci.
Mēs turpināsim atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2023. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem.
Turpināsies neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.
Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.
Visbeidzot, mēs turpināsim ar refinansēšanas operāciju palīdzību nodrošināt augstu likviditāti. Īpaši trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) pēdējā operācijā šie līdzekļi tika lielā mērā izmantoti. ITRMO III ietvaros saņemtajam finansējumam ir būtiska loma, veicinot banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Šie pasākumi palīdz saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visām tautsaimniecības nozarēm, tādējādi nostiprinot ekonomisko aktivitāti un saglabājot cenu stabilitāti vidējā termiņā. Mēs arī turpmāk monitorēsim valūtas kursa norises saistībā ar to iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa inflācijas perspektīvu. Esam gatavi atbilstoši mūsu apņēmībai ievērot simetriskuma principu pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz mūsu mērķi.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2020. gada 4. ceturksnī samazinājās par 0.7% un bija par 4.9 procentu punktiem zemāks nekā pirms pandēmijas vienu gadu iepriekš. Saņemtie ekonomiskie dati, apsekojumi un biežāk sniegtie rādītāji liecina, ka tautsaimniecības izaugsme šā gada 1. ceturksnī, iespējams, atkal samazinājusies, taču norāda uz izaugsmes atjaunošanos 2. ceturksnī.
Uzņēmumu apsekojumi rāda, ka apstrādes rūpniecības nozares aktivitāte turpinājusi uzlaboties, ko veicināja stabils globālais pieprasījums. Vienlaikus mobilitātes un sociālo kontaktu ierobežojumi joprojām ierobežo pakalpojumu sektora aktivitāti, lai gan pazīmes liecina, ka sasniegts lejupslīdes zemākais punkts. Fiskālās politikas pasākumi joprojām nodrošina atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, bet patērētāji saglabā piesardzību, ņemot vērā pandēmiju un sekas, ko tā atstāj uz nodarbinātību un ienākumiem. Neraugoties uz uzņēmumu bilanču stāvokļa pavājināšanos un lielāku nenoteiktību par tautsaimniecības perspektīvu, ieguldījumi uzņēmējdarbībā bijuši noturīgi.
Raugoties nākotnē, vakcinēšanas kampaņās panāktajam progresam, kam vajadzētu ļaut pakāpeniski mazināt ierobežojošo pasākumu stingrību, būtu jāveicina stabils ekonomiskās aktivitātes pieaugums 2021. gadā. Vidējā termiņā gaidāms, ka euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos noteiks iekšzemes un pasaules pieprasījuma atjaunošanās, ko nostiprinās labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un fiskālie stimuli.
Lai gan euro zonas izaugsmes perspektīvu īstermiņā turpina apdraudēt lejupvērsti riski, vidēja termiņa riski joprojām ir līdzsvarotāki. No vienas puses, cerības vieš globālā pieprasījuma perspektīvas uzlabošanās, ko veicina vērienīgie fiskālās stimulēšanas pasākumi, kā arī vakcinēšanas kampaņās panāktais progress. No otras puses, pašreizējā pandēmija, t.sk. vīrusa mutāciju izplatīšanās, un tās ietekme uz ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem joprojām ir lejupvērsta riska avots.
Euro zonas gada inflācija 2021. gada martā pieauga līdz 1.3% (februārī – 0.9%) sakarā ar spēcīgu enerģijas cenu inflācijas kāpumu, kas atspoguļoja gan apjomīgu augšupvērstu bāzes efektu, gan pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Šis pieaugums ar uzviju kompensēja pārtikas cenu inflācijas un SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) sarukumu. Domājams, ka kopējā inflācija tuvākajos mēnešos vēl vairāk paaugstināties, bet visu gadu gaidāms zināms svārstīgums, atspoguļojot idiosinkrātisko un īslaicīgo faktoru mainīgo dinamiku. Gaidāms, ka nākamā gada sākumā šie faktori vairs neatspoguļosies gada inflācijas līmenī. Šajā gadā gaidāma neliela cenu pamatspiediena pastiprināšanās, ko noteiks pārejoši piedāvājuma ierobežojumi un iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās, lai gan gaidāms, ka kopumā tas būs vājš, daļēji atspoguļojot zemo darba samaksas spiedienu tautsaimniecības atslābuma kontekstā un euro kursa kāpumu. Pēc tam, kad izzudīs pandēmijas ietekme, ievērojamā atslābuma mazināšanās, ko veicinās stimulējoša fiskālā un monetārā politika, vidējā termiņā izraisīs pakāpenisku inflācijas kāpumu. Uz apsekojumiem un uz tirgus instrumentiem balstītie ilgtermiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām ir zemā līmenī, lai gan uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji turpinājuši pakāpeniski paaugstināties.
Tagad – par monetāro analīzi. Plašās naudas (M3) gada kāpuma temps 2021. gada februārī bija 12.3% (janvārī – 12.5%). Spēcīgo naudas rādītāju kāpumu turpināja veicināt Eurosistēmas veiktās aktīvu iegādes, kas bija lielākais naudas piedāvājuma kāpināšanas avots. Atbilstoši naudas līdzekļu turētāju sektorā joprojām vērojamajai tendencei pastiprināti izvēlēties likviditāti un zemajām vislikvīdāko naudas formu turēšanas izvēles izmaksām šaurās naudas rādītājs M1 turpinājis būt galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.
Privātajā sektorā kreditēšana pamatā nemainījās. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu mēneša plūsma februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nedaudz pieauga. Tas atspoguļojās arī nedaudz straujākā gada kāpuma tempā (7.1%; janvārī – 6.9%). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu mēneša plūsma joprojām bija spēcīga un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps februārī saglabājās nemainīgs (3.0%). Jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums par 2021. gada 1. ceturksni liecināja, ka kredītu standarti uzņēmumiem kļuvuši mazliet stingrāki. Iepriekšējos divos ceturkšņos tie bija kļuvuši ievērojami stingrāki. Stingrākus standartus atkal galvenokārt noteica banku paaugstināta riska uztvere, lai gan tās ietekme bija mazāk izteikta nekā iepriekšējos apsekojumos. Apsekotās bankas arī norādīja, ka atkal krities uzņēmumu kredītu pieprasījums, ko galvenokārt noteica pieprasījuma pēc finansējuma ieguldījumiem pamatlīdzekļos turpmāka samazināšanās. Runājot par mājsaimniecībām izsniegtajiem aizdevumiem, apsekojums liecināja par zemāku pieprasījumu pēc mājokļa iegādei izsniegtajiem aizdevumiem, lai gan kredītu standarti šiem aizdevumiem kļuva nedaudz mazāk stingri, ko veicināja lielāka aizdevēju konkurence.
Kopumā mūsu politikas pasākumi kopā ar valstu valdību un citu Eiropas institūciju veiktajiem pasākumiem joprojām ir vitāli svarīgi, lai uzlabotu banku kreditēšanas apstākļus un finansējuma pieejamību, īpaši tiem, kurus visvairāk ietekmējusi pandēmija.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai veicinātu tautsaimniecības aktivitāti un vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Runājot par fiskālo politiku, joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, jo priekšlaicīga fiskālā atbalsta pārtraukšana radītu atveseļošanās aizkavēšanās un spēcīgākas negatīvas ilgtermiņa ietekmes risku. Tādējādi valstu fiskālajai politikai jāturpina sniegt būtisks un savlaicīgs atbalsts uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas visvairāk pakļautas pandēmijai un ar to saistītajiem ierobežojošajiem pasākumiem. Vienlaikus fiskālajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz pandēmijas ārkārtas situāciju, joprojām iespēju robežās jābūt īslaicīgiem un vērstiem uz konkrētu mērķi, lai efektīvi novērstu ievainojamības aspektus un veicinātu euro zonas tautsaimniecības strauju atveseļošanos. Eiropadomes apstiprinātie trīs drošības tīkli darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valdībām nodrošina būtisku finansējuma atbalstu.
Padome vēlreiz uzsver "Nākamās paaudzes ES" pasākumu kopuma būtisko lomu un to, cik svarīgi ir, lai tas bez kavēšanās sāktu darboties. Tā mudina dalībvalstis savlaicīgi ratificēt lēmumu par pašu resursiem, lai varētu drīzumā pabeigt atveseļošanas un noturības plānu izstrādi un izmantot līdzekļus produktīviem valsts izdevumiem, ko papildina produktivitāti veicinoša strukturālā politika. Tas ļautu "Nākamās paaudzes ES" programmai veicināt ātrāku, spēcīgāku un vienmērīgāku atveseļošanos un vairotu ekonomisko noturību un dalībvalstu tautsaimniecību izaugsmes potenciālu, tādējādi atbalstot monetārās politikas efektivitāti euro zonā. Šāda strukturālā politika ir īpaši svarīga, lai uzlabotu tautsaimniecības struktūras un institūcijas un paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.