2019. gadā Eiropas Centrālā banka (ECB) veica pētījumu par patērētāju maksāšanas paradumiem eiro zonā (study on the payment attitudes of consumers in the eiro area; SPACE). Šajā ziņojumā aplūkoti svarīgākie SPACE rezultāti, cik vien iespējams, sniedzot salīdzinājumu ar iepriekšējo ECB pētījumu par skaidrās naudas izmantošanu eiro zonas mājsaimniecībās (study on the use of cash by households; SUCH), kas tika veikts 2016. gadā (Esselink and Hernández, 2017. gads).
SPACE pētījumā vērtēts, kā patērētāji izmanto skaidrās naudas un bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļus katras iesaistītās eiro zonas valsts līmenī un visā eiro zonā. SPACE aptver fiziskos norēķinus tirdzniecības vietās un maksājumus starp personām, kā arī attālināti veiktos maksājumus (t.i., iepirkšanos internetā, pasūtījumus pa telefonu un pa pastu, rēķinu apmaksu un regulāros maksājumus). SPACE pētījumā aplūkoti faktori, kas ietekmē privātpersonu maksāšanas paradumus un attieksmi. Šādi faktori ir pašu patērētāju norādītā izvēle par labu vienam vai otram maksāšanas līdzeklim, kā arī patērētāju piekļuve maksāšanas līdzekļiem un to pieņemšana tirdzniecības vietās.
SPACE datu vākšanas darbs tika veikts 2019. gadā. No 2019. gada marta vidus līdz 2019. gada decembra vidum 41 155 respondenti 17 eiro zonas valstīs ziņoja par veiktajiem darījumiem, pierakstot visus savus dienas maksājumus speciālā dienasgrāmatā. SPACE analīzē pēc iespējas tika ietvertas arī maksājumu dienasgrāmatas, ko sagatavoja 2061 respondents Vācijā un 22 103 respondentu Nīderlandē. Šie dati apkopoti attiecīgi 2017. un 2019. gadā veiktajos nacionālajos apsekojumos (sk. De Nederlandsche Bank, 2020. gads, un Deutsche Bundesbank, 2018. gads). Maksājumu dienasgrāmatu dati Vācijā iegūti 2017. gadā, bet Deutsche Bundesbank apkopoja dažus apsekojumu datus arī 2019. gadā (sk. 1. ielikumu) vienlaikus ar ECB apsekojumu.
SPACE rezultāti (t.sk. Nīderlandes un Vācijas dati) ļauj izdarīt šādus secinājumus:
- maksājumos tirdzniecības vietās un maksājumos starp personām patērētāji joprojām visvairāk izmantoja skaidro naudu: 73% no tirdzniecības vietās un starp personām veiktajiem maksājumiem kā maksāšanas līdzeklis izmantota skaidrā nauda un 27% – bezskaidrā nauda;
- bezskaidrās naudas maksājumiem visvairāk izmantotas maksājumu kartes (24%);
- vērtības izteiksmē skaidrās naudas darījumi veidoja 48% no visiem darījumiem (karšu maksājumi – 41%);
- salīdzinājumam – saskaņā ar iepriekšējo pētījumu (SUCH) [1] darījumu skaita ziņā 79% maksājumu tika veikti skaidrā naudā, 19% – izmantojot kartes;
- 38% no visiem karšu maksājumiem tika veikti, izmantojot bezkontakta tehnoloģiju;
- eiro zonas iedzīvotāji vidēji dienā veica 1.6 darījumus tirdzniecības vietās un darījumus starp personām; vidējā darījuma vērtība bija 25.6 eiro;
- 48% no darījumiem tirdzniecības vietās un darījumiem starp personām bija neliela apjoma ikdienas iepirkšanās darījumi vietējās tirdzniecības vietās (veikalos, lielveikalos, tirdziņos) un 19% bija maksājumi restorānos, bāros, kafejnīcās un viesnīcās.
Neietverot Vāciju, par kuru nav pieejami salīdzināmi dati par attālinātajiem maksājumiem (t.i., tiešsaistes un rēķinu maksājumiem), SPACE rezultāti arī liecina, ka:
- 96% no visiem tiešsaistes darījumiem veidoja bezskaidrās naudas maksājumi ar karti (49% no visiem tiešsaistes maksājumiem), e-maksājumu risinājumi (27%) un kredīta pārvedumi (10%); skaidrā nauda tika izmantota 4% no visiem tiešsaistes maksājumiem [2];
- eiro zonas iedzīvotāji dienā veica vidēji 0.16 tiešsaistes darījumus (izmantojot internetu, t.sk. pirkumus ar telefonu un pa pastu) un šo darījumu vidējā vērtība bija 66.9 eiro;
- 89% no rēķinu maksājumiem bija bezskaidrās naudas maksājumi; 41% no rēķinu maksājumiem tika veikti, kā maksāšanas metodi izmantojot tiešo debetu, un 20% – kredīta pārvedumus; 11% no visiem rēķiniem tika apmaksāti skaidrā naudā;
- eiro zonas iedzīvotāji vidēji veica nedaudz mazāk kā viena rēķina apmaksu nedēļā (0.93 darījumus).
Pašu patērētāju nosauktie iecienītākie maksāšanas līdzekļi ir pretrunā ar plašo skaidrās naudas faktisko pielietojumu, jo rodas iespaids, ka priekšroka tiek dota bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļiem. Gandrīz puse (49%) no visiem respondentiem norādīja, ka labprātāk izmanto maksājumu kartes vai citus bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļus, kas saskaņā ar SUCH datiem ir vairāk nekā 2016. gadā (43%), savukārt 27% norādīja, ka dod priekšroku skaidrajai naudai, kas ir mazāk nekā 2016. gadā (32%), bet atlikušie 24% norādīja, ka viņiem ir vienalga. Uz jautājumu par skaidrās naudas nozīmīgumu 55% no respondentiem atbildēja, ka viņiem ir svarīgi vai ļoti svarīgi, lai nākotnē saglabātos iespēja norēķināties ar skaidro naudu.
SPACE rezultāti liecina arī, ka respondenti izmanto skaidro naudu kā alternatīvu piesardzības uzkrājumu veidošanas veidu (piemēram, lai nodrošinātos pret tādiem gadījumiem kā elektronisko maksājumu traucējumiem vai krīzēm), jo 34% no respondentiem norādīja, ka glabā mājās vai drošā vietā skaidro naudu.
SPACE rezultāti parāda, ka dažādās valstīs pastāv lielas atšķirības maksājumu paradumos un attieksmē. Būtiskas atšķirības maksājumu paradumos vērojamas ne tikai starp valstīm, bet arī starp dažādām iedzīvotāju grupām (piemēram, piekļuve dažādiem maksāšanas līdzekļiem un izvēle par labu vienam vai otram no tiem var būt īpaši atkarīga no ienākumiem, izglītības un vecuma grupas). Tas atbilst SUCH un citās attīstības valstīs veikto maksājumu apsekojumu rezultātiem (Bagnall et al., 2016; Arango-Arango et al., 2018).
Salīdzinot SPACE un pirms trim gadiem veiktā SUCH apsekojuma rezultātus, rodas iespaids, ka, veicot maksājumus tirdzniecības vietās un maksājumus starp personām, joprojām galvenokārt tiek izmantota skaidrā nauda un ka patērētāju maksāšanas paradumi mainās tikai pakāpeniski. Skaidrās naudas izmantošanas īpatsvars no kopējā ikdienas darījumos veikto maksājumu skaita triju gadu laikā sarucis no 79% līdz 73%. Šķiet, ka pašreizējā koronavīrusa (Covid-19) pandēmija vismaz attiecībā uz dažiem patērētājiem paātrinājusi šo tendenci. To apstiprina rezultāti, kas tika iegūti ECB 2020. gada jūlijā visās eiro zonas valstīs veiktajā atsevišķajā apsekojumā par pandēmijas ietekmi uz skaidrās naudas izmantošanas tendencēm. 40% no šā apsekojuma respondentiem atbildēja, ka kopš pandēmijas sākuma mazāk izmantojuši skaidro naudu, un gandrīz 90% no tiem norādīja, ka arī turpmāk pēc pandēmijas beigām maksājumos to izmantos mazāk (46% deva atbildi "noteikti" un 41% – "varbūt").
Interesanti atzīmēt, ka visbiežāk minētais attieksmes maiņas iemesls bija fakts, ka pandēmijas laikā elektroniskie maksājumi kļuvuši ērtāk izmantojami, piemēram, paaugstināts limits, no kura bezkontakta maksājumu kartes īpašniekam jāievada personiskās identifikācijas numurs (PIN), lai autorizētu maksājumu karšu terminālī.
Maksājumos mazāk izmantojot skaidro naudu, rodas jautājums par skaidrās naudas pieejamību un tās pieņemšanu kā maksāšanas līdzekli. SPACE liecina, ka lielākā daļa respondentu 2019. gadā joprojām bija apmierināti ar piekļuvi skaidrajai naudai bankomātos, banku filiālēs un pasta nodaļās, bet salīdzinājumā ar 2016. gada apsekojuma rezultātiem visās eiro zonas valstīs mazinājies piekļūšanas ērtums (no 94% līdz 89%). Vairumā eiro zonas valstu skaidrās naudas pieņemšanas līmenis joprojām ir augsts, bet dažās valstīs vairs nevar apgalvot, ka skaidrā nauda tiek pieņemta visur.
SPACE apsekojums pirmo reizi deva iespēju detalizēti analizēt maksājumu paradumus, veicot pasūtījumus internetā, pa telefonu un pa pastu. Rezultāti parāda, ka iepirkšanās internetā kļuvusi par neliela apjoma maksājumu vides svarīgu elementu, jo 2019. gadā tiešsaistes darījumi veidoja gandrīz 7% no visiem saskares punktā veiktajiem maksājumiem. [3] Vērtības izteiksmē tiešsaistes maksājumu īpatsvars no kopējā saskares punkta darījumu apjoma 2019. gadā bija 17%. Taču tiešsaistes darījumu svarīguma ziņā starp eiro zonas valstīm pastāv lielas atšķirības – vidējais nedēļā veikto darījumu skaits svārstās no 1.75 (Luksemburgā) līdz 0.14 (Kiprā). Veicot tiešsaistes maksājumus, visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis bija maksājumu kartes, otrajā vietā izmantošanas biežuma ziņā bija elektroniskie maksājumu risinājumi (piemēram, PayPal). Rēķinu maksājumi galvenokārt tika veikti, izmantojot tiešo debetu vai kredīta pārvedumus, lai gan dažās eiro zonas valstīs vērā ņemamā līmenī izmantota arī skaidrā nauda, īpaši veicot komunālos maksājumus. Dažu rēķinu veidu apmaksai (piemēram, par medicīnas pakalpojumiem) bieži tika izmantotas arī maksājumu kartes.
Kopumā apsekojums liecina, ka atkarībā no pirkuma veida patērētāji dod priekšroku dažādiem maksāšanas līdzekļiem.
[1] Iepriekšējā pētījumā netika ietverti maksājumi starp personām un bija ietverti tiešsaistes darījumi.
[2] Reizēm, iepērkoties internetā, tiek izmantota skaidrā nauda, piemēram, veicot samaksu par internetā iegādātajām precēm, līdzņemamo ēdienu vai restorānu piegādēm to saņemšanas brīdī.
[3] Saskares punktā veiktie darījumi ietver darījumus tirdzniecības vietās, darījumus starp personām un tiešsaistes darījumus.