Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Kopš mūsu iepriekšējās monetārās politikas sanāksmes jūlijā saņemtā informācija liecina par spēcīgu aktivitātes atjaunošanos, kas pamatā atbilst iepriekš gaidītajam, kaut arī aktivitātes līmenis joprojām ir ievērojami zemāks nekā pirms koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas. Lai gan apstrādes rūpniecībā aktivitāte turpinājusi uzlaboties, pakalpojumu sektorā kāpuma temps pēdējā laikā nedaudz palēninājies. Atveseļošanās dinamisms joprojām saistīts ar būtisku nenoteiktību, jo tas joprojām lielā mērā atkarīgs no pandēmijas turpmākās attīstības un ierobežojošo pasākumu sekmēm. Vērojama būtiska euro zonas iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās salīdzinājumā ar iepriekšējo zemo līmeni, lai gan lielā nenoteiktība saistībā ar tautsaimniecības perspektīvu turpina nelabvēlīgi ietekmēt iedzīvotāju patēriņu un ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Kopējo inflāciju mazina zemākas enerģijas cenas un vājš cenu spiediens neliela pieprasījuma un būtiska darba tirgus atslābuma kontekstā.
Šajos apstākļos joprojām nepieciešama būtiska monetārā stimulēšana, lai veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos un vidējā termiņā nosargātu cenu stabilitāti. Tāpēc mēs nolēmām vēlreiz apliecināt savu stimulējošo monetārās politikas nostāju.
Mēs nemainīsim galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā.
Mēs turpināsim veikt iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros ar kopējo apjomu 1350 mljrd. euro. Šīs iegādes palīdzēs nodrošināt vēl vairāk stimulējošu vispārējo monetārās politikas nostāju, tādējādi palīdzot kompensēt pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci. Iegādes arī turpmāk tiks veiktas elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Tas ļaus mums efektīvi novērst riskus, kas apdraud raitu monetārās politikas transmisiju. Mēs veiksim neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros vismaz līdz 2021. gada jūnija beigām un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies. Mēs atkārtoti ieguldīsim PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2022. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas traucējumiem.
Līdz šā gada beigām turpināsies neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro, kā arī papildu pagaidu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. euro apjomā. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas. Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.
Mēs arī turpināsim ar refinansēšanas operāciju palīdzību nodrošināt augstu likviditāti. Īpaši trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) pēdējā operācijā šie līdzekļi tika lielā mērā izmantoti, tādējādi veicinot banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Monetārās politikas pasākumi, ko esam īstenojuši kopš marta sākuma, sniedz būtisku atbalstu, nostiprinot euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos un nodrošinot cenu stabilitāti vidējā termiņā. Konkrētāk, tie labvēlīgi ietekmē likviditātes un finansējuma nosacījumus tautsaimniecībā, palīdz nodrošināt noturīgu kredītu plūsmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un ļauj saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visās nozarēs un jurisdikcijās. Vienlaikus pašreizējos paaugstinātas nenoteiktības apstākļos Padome rūpīgi novērtēs saņemto informāciju, t.sk. par valūtas kursu norisēm, attiecībā uz iespējamo ietekmi uz inflācijas perspektīvu vidējā termiņā. Tā joprojām ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz tās mērķi, atbilstoši Padomes apņēmībai ievērot simetriskuma principu.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni saruka par 11.8%. Saņemtie dati norāda, ka euro zonas tautsaimniecība turpina atveseļoties, un liecina par spēcīgu IKP kāpuma atjaunošanos 3. ceturksnī. Līdztekus ievērojamam rūpnieciskās ražošanas un pakalpojumu kāpumam vērojamas arī būtiskas patēriņa atjaunošanās pazīmes. Pakalpojumu sektorā kāpuma temps pēdējā laikā palēninājies salīdzinājumā ar apstrādes rūpniecību, un par to liecina arī apsekojumu rezultāti par augustu. Koronavīrusa gadījumu skaita pieaugums vasaras mēnešos ir faktors, kas apdraud īstermiņa perspektīvu. Raugoties nākotnē, turpmāku stabilu atveseļošanos joprojām lielā mērā noteiks pandēmijas attīstība un ierobežojošās politikas sekmes. Lai gan ar pandēmijas attīstību saistītā nenoteiktība, iespējams, vājinās darba tirgus, patēriņa un ieguldījumu atveseļošanās intensitāti, labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem, ekspansīvai fiskālajai nostājai un globālās aktivitātes un pieprasījuma kāpumam vajadzētu veicināt euro zonas tautsaimniecības izaugsmi.
Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2020. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2020. gadā būs –8.0%, 2021. gadā – 5.0% un 2022. gadā – 3.2%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2020. gadam koriģēta un paaugstināta, bet 2021. un 2022. gadam pamatā nav mainīta.
Ņemot vērā, ka pašlaik ar šo perspektīvu saistīta ārkārtīgi liela nenoteiktība, iespēju aplēses ietver divus alternatīvus scenārijus, kas tiks publicēti mūsu interneta vietnē pēc šīs preses konferences. Kopumā tiek uzskatīts, ka euro zonas izaugsmes perspektīvas riski joprojām ir lejupvērsti. Šāds novērtējums galvenokārt atspoguļo pandēmijas joprojām neskaidro ietekmi uz ekonomiku un finansēm.
Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas SPCI gada inflācija augustā samazinājās līdz –0.2% (jūlijā – 0.4%). Pamatojoties uz pašreizējām un nākotnes biržā tirgoto naftas līgumu cenām un ņemot vērā, ka Vācijā uz laiku samazināta PVN likme, gaidāms, ka kopējā inflācija nākamajos mēnešos joprojām būs negatīva, bet 2021. gada sākumā atkal kļūs pozitīva. Turklāt vāja pieprasījuma, zemāka darba samaksas spiediena un euro kursa kāpuma rezultātā īstermiņā saglabāsies mērens cenu spiediens, neraugoties uz zināmu augšupvērstu cenu spiedienu saistībā ar piegādes ierobežojumiem. Vidējā termiņā pieprasījuma atveseļošanās, ko veicinās stimulējošā monetārā un fiskālā politika, radīs augšupvērstu spiedienu uz inflāciju. Uz tirgus instrumentiem balstītie ilgtermiņa inflācijas gaidu rādītāji atgriezušies līmenī, kāds bija pirms pandēmijas, tomēr joprojām ir ļoti zemi, bet uz apsekojumiem balstītie rādītāji saglabājas zemā līmenī.
Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2020. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kas paredz, ka gada inflācija 2020. gadā būs 0.3%, 2021. gadā – 1.0% un 2022. gadā – 1.3%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm inflācijas prognoze 2020. gadam nav mainīta, 2021. gadam ir koriģēta un paaugstināta un 2022. gadam nav mainīta. Nemainītā inflācijas prognoze 2022. gadam slēpj augšupvērstu inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) korekciju, daļēji atspoguļojot monetārās un fiskālās politikas pasākumu pozitīvo ietekmi, ko lielā mērā kompensē koriģētas enerģijas cenu tendences.
Runājot par monetāro analīzi, turpinājās plašās naudas (M3) pieaugums, 2020. gada jūlijā sasniedzot 10.2% (jūnijā – 9.2%). Spēcīgais naudas rādītāju kāpums atspoguļo iekšzemes kredītu izsniegšanu un turpmākas Eurosistēmas veiktās aktīvu iegādes, kā arī piesardzības apsvērumus, kas veicina naudas līdzekļu turētāju sektora pastiprinātu izvēli par labu likviditātei. Šajā vidē šaurās naudas rādītājs M1, kas ietver vislikvīdākās naudas sastāvdaļas, joprojām ir galvenais plašās naudas kāpumu noteicošais faktors.
Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu dinamiku turpināja noteikt koronavīrusa ietekme uz ekonomisko aktivitāti. Pēc strauja kāpuma pirmajos pandēmijas mēnešos nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps jūlijā pamatā saglabājās stabils (7.0%; jūnijā – 7.1%). Spēcīgs uzņēmumiem izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums joprojām atspoguļo uzņēmumu paaugstināto nepieciešamību finansēt kārtējos izdevumus un apgrozāmo kapitālu, kā arī veidot likviditātes drošības rezerves, lai gan ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās rezultātā to ieņēmumi nedaudz uzlabojušies. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps jūlijā arī saglabājās stabils (3.0%) un nav mainījies kopš 2020. gada aprīļa. Vēsturiski zemās banku aizdevumu procentu likmes joprojām pozitīvi ietekmē privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugumu.
Kopumā mūsu politikas pasākumi kopā ar valstu valdību un Eiropas institūciju veiktajiem pasākumiem turpinās veicināt piekļuvi finansējumam, t.sk. tiem, kurus visvairāk ietekmējušas koronavīrusa pandēmijas sekas.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Runājot par fiskālo politiku, joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības kraso sarukumu. Fiskālajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz pandēmijas ārkārtas situāciju, pēc iespējas jābūt vērstiem uz konkrētu mērķi un pēc būtības īslaicīgiem. Eiropadomes apstiprinātie trīs drošības tīkli darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valstīm, kuru kopējais apjoms ir 540 mljrd. euro, šajā kontekstā nodrošina būtisku finansējuma atbalstu. Padome arī ļoti atzinīgi novērtē "Nākamās paaudzes ES" pasākumu kopumu 750 mljrd. euro apjomā, kas varētu sniegt būtisku atbalstu pandēmijas vissmagāk skartajiem reģioniem un sektoriem, stiprināt vienoto tirgu un nodrošināt ilgstošu un veiksmīgu izaugsmi.
Lai sasniegtu pilnu potenciālu, šim pasākumu kopumam stingri jābalstās uz stabilu strukturālo politiku, kas izstrādāta un īstenota valstu līmenī. Labi plānota strukturālā politika var palīdzēt nodrošināt ātrāku, spēcīgāku un viendabīgāku atveseļošanos no krīzes, tādējādi veicinot monetārās politikas efektivitāti euro zonā. Mērķtiecīga strukturālā politika ir īpaši svarīga, lai atjaunotu mūsu tautsaimniecības, liekot uzsvaru uz investīciju paātrināšanu prioritārajās jomās, piemēram, zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.