Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Informācija, kas pieejama kopš mūsu iepriekšējās monetārās politikas sanāksmes jūnija sākumā, norāda uz ekonomiskās aktivitātes atsākšanos euro zonā, lai gan aktivitātes līmenis joprojām ir ievērojami zemāks nekā pirms koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas un perspektīvai joprojām raksturīga liela nenoteiktība. Gan bieži sniegtie dati, gan apsekojumu rādītāji aprīlī sasniedza zemāko līmeni un maijā un jūnijā vīrusa ierobežošanas un attiecīgas izolācijas pasākumu samazināšanas apstākļos būtiski pieauga, lai gan šis pieaugums bija nevienmērīgs un nepilnīgs. Vienlaikus faktiskā un gaidāmā darbavietu un ienākumu zaudēšana un nepieredzēti lielā nenoteiktība saistībā ar pandēmijas attīstību un tautsaimniecības perspektīvu joprojām nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju patēriņu un ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Kopējo inflāciju mazina zemākas enerģijas cenas un gaidāms, ka saglabāsies ļoti ierobežots cenu spiediens, ko noteiks spēja reālā IKP pieauguma palēnināšanās un ar to saistītais ievērojamais tautsaimniecības atslābuma pieaugums.
Šajos apstākļos joprojām nepieciešama būtiska monetārā stimulēšana, lai veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos un vidējā termiņā nosargātu cenu stabilitāti. Tāpēc mēs nolēmām vēlreiz apliecināt savu ļoti stimulējošo monetārās politikas nostāju.
Mēs nemainīsim galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā.
Mēs turpināsim veikt iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros ar kopējo apjomu 1350 mljrd. euro. Šīs iegādes palīdzēs nodrošināt vēl vairāk stimulējošu vispārējo monetārās politikas nostāju, tādējādi palīdzot kompensēt saistībā ar pandēmiju prognozēto inflācijas līmeņa lejupslīdi. Iegādes arī turpmāk tiks veiktas elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Tas ļaus mums efektīvi novērst riskus, kas apdraud raitu monetārās politikas transmisiju. Mēs veiksim neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros vismaz līdz 2021. gada jūnija beigām un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies. Mēs atkārtoti ieguldīsim PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2022. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas traucējumiem.
Līdz šā gada beigām turpināsies neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro, kā arī papildu pagaidu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. euro apjomā. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas. Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.
Mēs arī turpināsim ar refinansēšanas operāciju palīdzību nodrošināt augstu likviditāti. Īpaši trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) pēdējā operācijā šie līdzekļi tika lielā mērā izmantoti, tādējādi veicinot banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Monetārās politikas pasākumi, ko esam īstenojuši kopš marta sākuma, sniedz būtisku atbalstu, nostiprinot euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos un nodrošinot cenu stabilitāti vidējā termiņā. Konkrētāk, tie labvēlīgi ietekmē likviditātes un finansējuma nosacījumus tautsaimniecībā, palīdz nodrošināt noturīgu kredītu plūsmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un ļauj saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visās nozarēs un jurisdikcijās. Vienlaikus pašreizējos paaugstinātas nenoteiktības un būtiska tautsaimniecības atslābuma apstākļos Padome pilnībā saglabā apņemšanos darīt visu nepieciešamo savu pilnvaru ietvaros, lai atbalstītu visus euro zonas iedzīvotājus šajā ārkārtīgi grūtajā laikā. Tas pirmkārt un galvenokārt attiecas uz mūsu uzdevumu gādāt, lai, pildot uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti, notiktu mūsu monetārās politikas transmisija uz visām tautsaimniecības jomām un visām jurisdikcijām. Tāpēc Padome joprojām ir gatava atbilstoši tās apņēmībai ievērot simetriskuma principu pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz tās mērķi.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Saņemtie dati un apsekojumu rezultāti liecina, ka ekonomiskā aktivitāte maijā un jūnijā vīrusa ierobežošanas un attiecīgas izolācijas pasākumu samazināšanas apstākļos būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar aprīlī sasniegto zemāko punktu. Vienlaikus tautsaimniecības rādītāji joprojām ir ievērojami zemāki par līmeni pirms pandēmijas, un atveseļošanās ir tikai sākumposmā un nevienmērīgi aptver dažādos sektorus un jurisdikcijas. Euro zonas reālais IKP 2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājies par 3.6% un paredzams, ka 2. ceturksnī sarucis vēl vairāk, kas pamatā atbilst Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm. Parādījušās patēriņa atjaunošanās pazīmes un vienlaikus vērojama arī būtiska rūpniecības produkcijas kāpuma atsākšanās. Vienlaikus nelabvēlīgie apstākļi darba tirgū un mājsaimniecību piesardzības uzkrājumu veidošana negatīvi ietekmē iedzīvotāju patēriņu. Vāja uzņēmējdarbības perspektīva un liela nenoteiktība neveicina ieguldījumus, bet globālās tautsaimniecības pavājināšanās mazina euro zonas preču un pakalpojumu ārējo pieprasījumu.
Gaidāms, ka 3. ceturksnī atjaunosies euro zonas aktivitāte, turpmāk samazinoties ierobežojošajiem pasākumiem. To veicinās labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, ekspansīvā fiskālā nostāja un globālās aktivitātes atsākšanās, lai gan saglabājas liela nenoteiktība, kas saistīta ar tās vispārējo tempu un apmēru. Pamatā sarukuma apmēri un atveseļošanās būs būtiski atkarīga no tā, cik ilgstoši un cik efektīvi būs ierobežojošie pasākumi, cik sekmīga būs politika, kuras mērķis ir mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz ienākumiem un nodarbinātību, un cik lielā mērā būs ilglaicīgi ietekmēta piegādes jauda un iekšzemes pieprasījums. Kopumā Padomes novērtējumā euro zonas izaugsmes perspektīvas riski joprojām ir vairāk lejupvērsti.
Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija jūnijā pieauga līdz 0.3% (maijā – 0.1%), galvenokārt sakarā ar mazāk negatīvu enerģijas cenu inflāciju. Pamatojoties uz pašreizējām un nākotnes biržā tirgoto naftas līgumu cenām un ņemot vērā, ka Vācijā uz laiku samazināta PVN likme, gaidāms, ka kopējā inflācija nākamajos mēnešos atkal nedaudz samazināsies, bet 2021. gada sākumā palielināsies. Vidējā termiņā vājāks pieprasījums radīs lejupvērstu spiedienu uz inflāciju. To tikai daļēji kompensēs augšupvērsts spiediens saistībā ar piedāvājuma ierobežojumiem. Uz tirgus instrumentiem balstītie ilgtermiņa inflācijas gaidu rādītāji turpina palielināties pēc vēsturiski zemā līmeņa, kas tika sasniegts marta vidū, bet kopumā joprojām ir zemi. Lai gan uz apsekojumiem balstītie inflācijas gaidu rādītāji kopš pandēmijas sākuma samazinājušies, ietekme uz ilgāka termiņa gaidām bijusi mazāka nekā ietekme uz īstermiņa un vidējā termiņa gaidām.
Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2020. gada maijā paātrinājās līdz 8.9% (aprīlī – 8.2%). Spēcīgais naudas rādītāju kāpums atspoguļo jaunu banku kredītu izsniegšanu, ko joprojām lielā mērā nosaka akūtā nepieciešamība pēc likviditātes tautsaimniecībā. Turklāt pieaugošā nenoteiktība veicina līdzekļu novirzīšanu uz naudas turējumiem piesardzības nolūkos. Šajā vidē šaurās naudas rādītājs M1, kas ietver vislikvīdākās naudas sastāvdaļas, joprojām ir galvenais plašās naudas kāpumu noteicošais faktors.
Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu dinamiku turpināja noteikt koronavīrusa ietekme uz ekonomisko aktivitāti. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2020. gada maijā kļuva vēl straujāks (7.3%; aprīlī – 6.6%), atspoguļojot uzņēmumu nepieciešamību finansēt kārtējos izdevumus un apgrozāmo kapitālu joprojām vājo ieņēmumu kontekstā. Vienlaikus mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps maijā nemainījās (3.0%) pēc divus mēnešus ilgušas lejupslīdes, saglabājoties ierobežotam patēriņam.
Euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultāti 2020. gada 2. ceturksnī sniedz plašāku ieskatu šajās norisēs. Runājot par uzņēmumiem, bija vērojama spēcīga augšupvērsta pandēmijas ietekme uz pieprasījumu pēc aizdevumiem, ko galvenokārt noteica ārkārtas likviditātes vajadzības, savukārt samazinājās finansējuma vajadzības ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Kredītu standarti aizdevumiem uzņēmumiem pamatā nemainījās. Stingrāku standartu noteikšanu ekonomikas perspektīvas pavājināšanās rezultātā un ar to saistīto uzņēmumu kredītspējas pasliktināšanos pamatā kompensēja politikas pasākumu, īpaši ECB likviditātes nodrošināšanas pasākumu un valdības garantiju un aizdevumu, stimulējošā ietekme. Tomēr, raugoties nākotnē, bankas sagaida neto izteiksmē stingrākus kredītu standartus uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem, kas daļēji saistīts ar gaidāmo valsts garantiju shēmu izbeigšanos. Kredītu standarti mājsaimniecībām izsniegtajiem aizdevumiem kļuva stingrāki, īpaši atspoguļojot mājsaimniecību ienākumu sarukumu un nodarbinātības perspektīvu pasliktināšanos saistībā ar pandēmiju.
Kopumā mūsu politikas pasākumi kopā ar valstu valdību un Eiropas institūciju veiktajiem pasākumiem turpinās veicināt piekļuvi finansējumam, t.sk. tiem, kurus visvairāk ietekmējušas koronavīrusa pandēmijas sekas.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Runājot par fiskālo politiku, joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības kraso sarukumu. Pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz pandēmijas ārkārtas situāciju, pēc iespējas jābūt vērstiem uz konkrētu mērķi un pēc būtības īslaicīgiem. Eiropadomes apstiprinātie trīs drošības tīkli darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valstīm, kuru kopējais apjoms ir 540 mljrd. euro, šajā kontekstā nodrošina būtisku finansējuma atbalstu. Vienlaikus Padome mudina uz turpmākiem vērienīgiem un savlaicīgiem centieniem, lai sagatavotu un atbalstītu atveseļošanos. Tāpēc mēs ļoti atzinīgi novērtējam Eiropas Komisijas priekšlikumu par "Nākamās paaudzes ES", kas vērsts uz pandēmijas vissmagāk skarto reģionu un sektoru atbalstu, uz vienotā tirgus stiprināšanu un uz ilgstošas un veiksmīgas izaugsmes nodrošināšanu. Ir būtiski, lai Eiropas vadītāji ātri vienotos par vērienīgu pasākumu paketi.
Lai sasniegtu pilnu potenciālu, Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānismam stingri jābalstās uz stabilu strukturālo politiku, kas izstrādāta un īstenota valstu līmenī. Labi plānota strukturālā politika var palīdzēt nodrošināt ātrāku, spēcīgāku un viendabīgāku atveseļošanos no krīzes, tādējādi veicinot monetārās politikas efektivitāti euro zonā. Mērķtiecīga strukturālā politika ir īpaši svarīga, lai atjaunotu mūsu tautsaimniecības, liekot uzsvaru uz investīciju paātrināšanu prioritārajās jomās, piemēram, zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.