Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Euro zona piedzīvo tik plašu un strauju ekonomisko lejupslīdi, kāda miera laikos nav pieredzēta. Koronavīrusa (COVID-19) izplatības ierobežošanas pasākumi lielā mērā apstādinājuši ekonomisko aktivitāti visās euro zonas valstīs un visā pasaulē. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma apsekojumu dati krasi kritušies, liecinot par būtisku tautsaimniecības izaugsmes sarukumu un ievērojamu darba tirgus situācijas pasliktināšanos. Ņemot vērā lielo nenoteiktību attiecībā uz ekonomisko seku galīgo apmēru, ECB speciālistu sagatavotie izaugsmes scenāriji paredz, ka euro zonas IKP šogad varētu samazināties par 5%–12%, kas lielā mērā atkarīgs no tā, cik ilgi saglabāsies ierobežojošie pasākumi un cik sekmīga būs politika, kas vērsta uz ekonomisko seku mazināšanu uzņēmumiem un strādājošajiem. Šie scenāriji paredz, ka, pakāpeniski atceļot ierobežojošos pasākumus, būs vērojama ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās, lai gan tās temps un apmērs joprojām ir ļoti nenoteikts. Inflācija ir sarukusi sakarā ar kraso naftas cenu kritumu un nedaudz zemāku SPCI inflāciju (neietverot enerģiju un pārtiku).
Apņēmīgie un mērķorientētie politikas pasākumi, ko esam īstenojuši kopš marta sākuma, snieguši būtisku atbalstu euro zonas tautsaimniecībai un īpaši krīzei visvairāk pakļautajiem sektoriem. Mūsu pasākumi īpaši atbalsta likviditātes apstākļus euro zonā un palīdz nodrošināt noturīgu kredītu plūsmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visām nozarēm un jurisdikcijām.
Mēs atzinīgi vērtējam pasākumus, ko īstenojušas euro zonas valstu valdības un Eiropas institūcijas, lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus veselības aprūpes nozarei un atbalstītu koronavīrusa skartos uzņēmumus, darbiniekus un mājsaimniecības. Vienlaikus nepieciešami turpmāki vērienīgi centieni, īpaši veicot vienotus un saskaņotus politikas pasākumus, lai nodrošinātos pret lejupvērstiem riskiem un nostiprinātu atveseļošanos.
Atbilstoši savam uzdevumam Padome ir apņēmusies turpināt atbalstīt mājsaimniecības un uzņēmumus pašreizējo tautsaimniecības pārrāvumu un paaugstinātās nenoteiktības apstākļos, lai nodrošinātu cenu stabilitāti vidējā termiņā.
Tāpēc Padome nolēma noteikt vēl labvēlīgākus ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO III) nosacījumus. Konkrētāk, mēs nolēmām laikā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam pazemināt ITRMO III operāciju procentu likmi, nosakot, ka tā būs par 50 bāzes punktiem zemāka nekā Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme attiecīgajā periodā. Turklāt darījuma partneriem, kuru atbilstošo neto aizdevumu apjoms sasniegs noteiktu kreditēšanas rādītāju līmeni, procentu likme laikā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam būs par 50 bāzes punktiem zemāka nekā noguldījumu iespējas vidējā procentu likme attiecīgajā periodā.
Mēs nolēmām īstenot arī jaunu vispārēju pandēmijas ārkārtas ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju (pandemic emergency longer-term refinancing operations; PELTRO) kopumu, lai atbalstītu likviditāti euro zonas finanšu sistēmā un veicinātu naudas tirgu raitu darbību, nodrošinot efektīvu likviditātes aizsargmehānismu. PELTRO veido septiņas papildu refinansēšanas operācijas, kas tiks uzsāktas 2020. gada maijā un pakāpeniski sasniegs dzēšanas termiņu laikā no 2021. gada jūlija līdz septembrim atbilstoši mūsu nodrošinājuma atvieglojumu pasākumu ilgumam. Tās tiks veiktas, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūru ar pilna apjoma piešķīrumu, un to procentu likme būs par 25 bāzes punktiem zemāka nekā galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme attiecīgās PELTRO termiņa laikā.
Sīkāka informācija par ITRMO III nosacījumu grozījumiem un mūsu jaunajām PELTRO tiks publicēta atsevišķos paziņojumos presei šodien plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika.
Kopš marta beigām mēs esam veikuši iegādes jaunās pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros, kuras kopējais apjoms ir 750 mljrd. euro, lai nodrošinātu labvēlīgu vispārējo monetārās politikas nostāju un novērstu nopietnos riskus monetārās politikas transmisijas mehānismam un euro zonas perspektīvai, kurus rada koronavīrusa pandēmija. Iegādes arī turpmāk tiks veiktas elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Mēs veiksim neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies, bet jebkurā gadījumā līdz šā gada beigām.
Turklāt turpināsies neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro, kā arī papildu pagaidu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. euro apjomā līdz šā gada beigām. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.
Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.
Turklāt tika nolemts nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatā esošajā inflācijas dinamikā.
Kopā ar jau esošajiem nozīmīgajiem monetārās politikas stimuliem šie pasākumi labvēlīgi ietekmēs likviditātes un finansējuma nosacījumus un palīdzēs saglabāt raitu reālās tautsaimniecības kreditēšanu. Vienlaikus pašreizējā strauji mainīgajā ekonomiskajā vidē Padome pilnībā saglabā apņemšanos darīt visu nepieciešamo savu pilnvaru ietvaros, lai atbalstītu visus euro zonas iedzīvotājus šajā ārkārtīgi grūtajā laikā. Tas pirmkārt un galvenokārt attiecas uz mūsu uzdevumu gādāt, lai, pildot uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti, notiktu mūsu monetārās politikas transmisija uz visām tautsaimniecības jomām un visām jurisdikcijām. Tāpēc esam pilnībā gatavi palielināt PĀAIP apjomu un koriģēt tās sastāvu tik daudz un tik ilgi, cik nepieciešams. Jebkurā gadījumā Padome ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz tās mērķi atbilstoši tās saistībām nodrošināt atbilstošu simetriju.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Jaunākie ekonomiskie rādītāji un apsekojumu rezultāti attiecībā uz periodu kopš koronavīrusa izplatības euro zonā liecina par nepieredzētu kritumu, norādot uz būtisku euro zonas ekonomiskās aktivitātes sarukumu un strauju darba tirgus nosacījumu pasliktināšanos. Koronavīrusa pandēmija un ar to saistītie ierobežojošie pasākumi smagi skāruši apstrādes rūpniecības un pakalpojumu sektoru, negatīvi ietekmējot euro zonas tautsaimniecības ražošanas jaudu un iekšzemes pieprasījumu. 2020. gada 1. ceturksnī, ko tikai daļēji ietekmēja koronavīrusa izplatība, euro zonas reālais IKP samazinājās par 3.8% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, atspoguļojot izolācijas pasākumu ietekmi ceturkšņa pēdējās nedēļās. Straujais aktivitātes kritums aprīlī liecina, ka iespējamā ietekme 2. ceturksnī būs vēl spēcīgāka. Neņemot vērā koronavīrusa pandēmijas izraisītos tūlītējos traucējumus, gaidāms, ka pēc izolācijas pasākumu pakāpeniskas atcelšanas euro zonas izaugsmes temps atjaunosies – to veicinās labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, euro zonas fiskālā nostāja un globālās aktivitātes atsākšanās.
Ņemot vērā lielo nenoteiktību, kas saistīta ar pandēmijas ilgumu, ir grūti prognozēt neizbēgamās recesijas un tai sekojošās atveseļošanās iespējamo apjomu un ilgumu. Tomēr, neapsteidzot gaidāmās Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses, kas tiks publicētas jūnijā, ECB speciālistu sagatavotie izaugsmes scenāriji liecina, ka euro zonas IKP šajā gadā varētu samazināties par 5% līdz 12%; nākamajos gados gaidāma atveseļošanās un izaugsmes tempa normalizēšanās. Ekonomiskās lejupslīdes apjoms un atveseļošanās būs būtiski atkarīga no ierobežojošo pasākumu ilguma un sekmēm, no tā, cik lielā mērā pastāvīgi būs ietekmēts piedāvājuma apjoms un iekšzemes pieprasījums, un cik sekmīgi politikas pasākumi spēs mazināt negatīvo ietekmi uz ienākumiem un nodarbinātību.
Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi aprīlī euro zonas SPCI gada inflācija samazinājās līdz 0.4% (martā – 0.7%). To lielā mērā noteica zemāka enerģijas cenu inflācija, kā arī nedaudz zemāka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas). Domājams, ka atbilstoši pašreizējo un nākotnes naftas līgumu cenu straujajam kritumam kopējā inflācija nākamajos mēnešos vēl būtiski samazināsies. Gaidāms, ka straujais ekonomiskās aktivitātes kritums nākamajos mēnešos negatīvi ietekmēs pamatinflāciju. Tomēr koronavīrusa pandēmijas ietekme uz inflāciju vidējā termiņā saistīta ar lielu nenoteiktību, ņemot vērā, ka ar vājāku pieprasījumu saistīto lejupvērsto spiedienu daļēji var kompensēt piegādes pārrāvumu augšupvērstais spiediens. Uz tirgus instrumentiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām ir ļoti zemā līmenī. Lai gan uz apsekojumiem balstītie inflācijas gaidu rādītāji samazinājušies īstermiņā un vidējā termiņā, ietekme uz ilgāka termiņa gaidām bijusi mazāka.
Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2020. gada martā paātrinājās līdz 7.5% (februārī – 5.5%). Naudas pieauguma temps atspoguļo banku kredītu izsniegšanu privātajam sektoram, ko lielā mērā nosaka kredītlīniju izmantošana, kā arī zemās M3 turēšanas izvēles izmaksas salīdzinājumā ar citiem finanšu instrumentiem, bet paaugstinātā ekonomiskā nenoteiktība, iespējams, piesardzības nolūkā varētu būt izraisījusi pāreju uz naudas turējumiem. Šajā vidē šaurās naudas rādītājs M1, kas ietver vislikvīdākās naudas sastāvdaļas, joprojām ir galvenais plašās naudas kāpumu noteicošais faktors.
Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu dinamiku arī noteica koronavīrusa ietekme. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2020. gada martā bija 3.4% (februārī – 3.7%), bet nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps martā bija 5.4% (februārī – 3.0%). Arī šī dinamika skaidri atspoguļojas 2020. gada 1. ceturkšņa banku veiktās kreditēšanas apsekojuma euro zonā rezultātos, kas liecina par uzņēmumu pieprasījuma pēc aizdevumiem spēju kāpumu un kredītlīniju izmantošanu, lai nodrošinātu apgrozāmā kapitāla likviditātes vajadzības, savukārt finansējuma vajadzības ieguldījumiem pamatlīdzekļos samazinājās. Pieprasījums pēc aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei pieauga mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu kredītu standarti kļuva nedaudz stingrāki, bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu kredītu standarti kļuva stingrāki lielākā mērā. Abos gadījumos tas bija saistīts ar tautsaimniecības perspektīvas pavājināšanos un uzņēmumu un mājsaimniecību kredītspējas pasliktināšanos. Vienlaikus bankas 2020. gada 2. ceturksnī sagaida mazāk stingru kredītu standartu noteikšanu aizdevumiem uzņēmumiem.
Mūsu politikas pasākumiem, īpaši labvēlīgākajiem ITRMO III operāciju nosacījumiem un nodrošinājuma atvieglojumu pasākumiem, jāmudina bankas izsniegt kredītus visiem privātā sektora uzņēmumiem. Kopā ar valstu valdību un Eiropas institūciju veiktajiem kreditēšanas atbalsta pasākumiem tie veicina nepārtrauktu piekļuvi finansējumam, t.sk. tiem, kurus visvairāk ietekmējusi koronavīrusa izplatība.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Runājot par fiskālo politiku, ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības kraso sarukumu. Reaģējot uz pandēmijas ārkārtas situāciju, īstenotajiem pasākumiem pēc iespējas jābūt vērstiem uz konkrētu mērķi un pēc būtības īslaicīgiem. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropadomes apstiprināto Eurogrupas vienošanos par trim drošības tīkliem darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valstīm. Šīs pasākumu paketes kopējā vērtība ir 540 mljrd. euro. Vienlaikus Padome mudina uz turpmākiem vērienīgiem un savlaicīgiem centieniem, lai veicinātu un atbalstītu atveseļošanos. Šajā sakarā mēs atzinīgi vērtējam Eiropadomes vienošanos strādāt pie atveseļošanās fonda izveides, kas būs paredzēts šīs līdz šim nepieredzētās krīzes novēršanai.
Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.