Cienījamās dāmas un godātie kungi! Esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Šodien man ir gods un prieks pirmo reizi vadīt ECB Padomes monetārās politikas sanāksmi. Esmu gandarīta kopā ar viceprezidentu pastāstīt jums par mūsu sanāksmes rezultātiem. Padomes sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā.
1. novembrī mēs atsākām neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Mēs paredzam, ka tās tiks veiktas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un tiks pārtrauktas neilgi pirms tam, kad mēs būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes.
Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.
Dati, kas saņemti kopš iepriekšējās Padomes sanāksmes oktobra beigās, liecina par joprojām ierobežotu inflācijas spiedienu un vāju euro zonas izaugsmes dinamiku, taču vērojamas pirmās pazīmes, ka izaugsmes palēnināšanās nostabilizējas un sākas neliels pamatinflācijas pieaugums atbilstoši iepriekš gaidītajam. Vērojamais nodarbinātības un algu kāpums turpina nostiprināt euro zonas tautsaimniecības noturību.
Septembrī Padomes apstiprinātā visaptverošā monetārās politikas pasākumu pakete sniedz būtisku monetāro stimulu, nodrošinot visiem tautsaimniecības sektoriem labvēlīgus kreditēšanas nosacījumus. Mazāk stingri mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu nosacījumi īpaši veicina iedzīvotāju patēriņu un uzņēmumu ieguldījumus. Tas veicinās euro zonas izaugsmi, turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un tādējādi – inflācijas stabilu virzību uz mūsu noteikto vidējā termiņa mērķi.
Ņemot vērā zemas inflācijas perspektīvu, Padome vēlreiz uzsvēra nepieciešamību ilgāku laiku saglabāt ļoti stimulējošu monetāro politiku, lai veicinātu pamatinflācijas spiedienu un kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Tāpēc mēs rūpīgi monitorēsim inflācijas norises un uzsākto monetārās politikas pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību. Mūsu perspektīvas norāde nodrošinās finansēšanas nosacījumu korekcijas saskaņā ar inflācijas perspektīvas pārmaiņām. Jebkurā gadījumā Padome joprojām ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz tās mērķi atbilstoši Padomes saistībām nodrošināt atbilstošu simetriju.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Apstiprinājies, ka euro zonas reālā IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2019. gada 3. ceturksnī bija 0.2% (tāds pats kā iepriekšējā ceturksnī). Vērojamā starptautiskās tirdzniecības vājā dinamika ilgstošas globālās nenoteiktības vidē turpina nelabvēlīgi ietekmēt euro zonas apstrādes rūpniecību un kavē ieguldījumu pieaugumu. Vienlaikus saņemtie ekonomiskie dati un apsekojumu sniegtā informācija, kas gan joprojām kopumā ir vāja, liecina, ka izaugsmes palēnināšanās euro zonā nedaudz nostabilizējas. Pakalpojumu un būvniecības sektors joprojām ir noturīgs, neraugoties uz nelielu aktivitātes palēnināšanos 2019. gada 2. pusgadā. Raugoties nākotnē, izaugsmi euro zonā joprojām veicinās ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, turpmāks nodarbinātības kāpums kopā ar pieaugošajām algām, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja un globālās aktivitātes pieaugums, kas turpinās – kaut arī lēnākā tempā.
Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2019. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Aplēses paredz reālā IKP gada pieaugumu 2019. gadā par 1.2%, 2020. gadā – par 1.1% un 2021. un 2022. gadā – par 1.4%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2019. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2020. gadam koriģēta un mazliet samazināta.
Euro zonas izaugsmes perspektīvas riski, kas saistīti ar ģeopolitiskajiem faktoriem, pieaugošo protekcionismu un ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, joprojām ir lejupvērsti, taču vairs nav tik izteikti.
Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2019. gada novembrī pieauga līdz 1.0% (oktobrī – 0.7%), galvenokārt atspoguļojot pakalpojumu un pārtikas cenu inflācijas kāpumu. Domājams, ka atbilstoši pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām kopējā inflācija nākamajos mēnešos nedaudz palielināsies. Inflācijas gaidu rādītāju līmenis ir zems. Pamatinflācijas rādītāji joprojām kopumā ir vāji, lai gan daži rādītāji liecina, ka vērojams neliels kāpums atbilstoši iepriekš gaidītajam. Lai gan darbaspēka izmaksu spiediens saspringtākos darba tirgus apstākļos kļuvis spēcīgāks, izaugsmes tempa samazināšanās kavē tā ietekmi uz inflāciju. Gaidāms, ka vidējā termiņā inflācija palielināsies. To veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka ekonomiskā izaugsme un stabils darba samaksas kāpums.
Šāds novērtējums pamatā atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2019. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2019. gadā būs 1.2%, 2020. gadā – 1.1%, 2021. gadā – 1.4% un 2022. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2019. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva koriģēta un 2020. gadam mazliet paaugstināta un 2021. gadam – nedaudz samazināta. To galvenokārt nosaka gaidāmā enerģijas cenu nākotnes virzība.
Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2019. gada oktobrī bija 5.6% (tāds pats kā iepriekšējā mēnesī). Noturīgais plašās naudas pieauguma temps atspoguļo arvien jaunu banku kredītu izsniegšanu privātajam sektoram un zemās M3 turēšanas izvēles izmaksas salīdzinājumā ar citiem finanšu instrumentiem. Runājot par atsevišķām sastāvdaļām, galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors joprojām bija šaurās naudas rādītājs M1.
Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums joprojām bija spēcīgs. To veicināja mūsu stimulējošās monetārās politikas nostājas turpmāka ietekme uz banku aizdevumu procentu likmēm. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps oktobrī palielinājās līdz 3.8% (septembrī – 3.6%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps turpināja pakāpeniski palielināties (oktobrī – 3.5%). Mūsu stimulējošā monetārās politikas nostāja palīdzēs nodrošināt ļoti labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus un turpinās veicināt finansējuma pieejamību visos tautsaimniecības sektoros un īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes potenciāla palielināšanā, kopējā pieprasījuma veicināšanā pašreizējā situācijā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālās politikas īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai stimulētu euro zonas darba ražīgumu un izaugsmes potenciālu, samazinātu strukturālo bezdarbu un palielinātu noturību. Konkrētām valstīm 2019. gadā adresētie ieteikumi būtu jāizmanto kā atbilstošas ceļa norādes.
Runājot par fiskālo politiku, gaidāms, ka euro zonas fiskālā nostāja 2020. gadā joprojām būs nedaudz ekspansīva, tādējādi veicinot ekonomisko aktivitāti. Ņemot vērā ekonomiskās perspektīvas pavājināšanos, Padome atzinīgi novērtē Eurogrupas aicinājumu noteikt diferencētus fiskālās politikas risinājumus, kā arī tās gatavību veikt koordinācijas pasākumus. Valdībām, kurām ir fiskālās elastības iespējas, jārīkojas efektīvi un laikus. Valstīs ar lielu valsts parādu valdībām jāīsteno piesardzīga politika un jāsasniedz strukturālās bilances mērķi, radot apstākļus automātisko stabilizatoru brīvai darbībai. Visām valstīm jāpastiprina centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu.
Tāpat arī euro zonas tautsaimniecības noturības veicināšanai joprojām būtiski vienmēr un visās valstīs īstenot caurredzamu un konsekventu Eiropas Savienības fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējumu. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.
Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.