Publicēts: 26.10.2018.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām sagaidām, ka tās saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs līdz 2018. gada decembra beigām turpināsim veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar jaunu mēneša apjomu 15 mljrd. euro. Mēs sagaidām, ka, ja saņemtie dati apstiprinās mūsu vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, neto iegādes tad tiks pārtrauktas. Mēs paredzam atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Lai gan saņemtā informācija liecina, ka rādītāji ir nedaudz vājāki, nekā gaidīts, kopumā tā joprojām apstiprina, ka norisinās plaša euro zonas tautsaimniecības izaugsme un pakāpeniski pieaug inflācijas spiediens. Spēcīgais tautsaimniecības izaugsmes pamattemps joprojām pamato mūsu pārliecību, ka ilgtspējīga inflācijas tuvošanās līmenim, kas atbilst mūsu mērķim, turpināsies un saglabāsies arī pēc mūsu neto aktīvu iegāžu pakāpeniskas izbeigšanas. Vienlaikus saglabājas būtiska nenoteiktība saistībā ar protekcionismu, ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un finanšu tirgu svārstīgumu. Joprojām nepieciešami būtiski monetārās politikas stimuli, lai atbalstītu turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Šādu atbalstu turpinās sniegt neto aktīvu iegādes līdz gada beigām, būtiskais iegādāto aktīvu apjoms un ar to saistītie reinvestēšanas pasākumi un mūsu precizētās perspektīvas norādes par galvenajām ECB procentu likmēm. Padome jebkurā gadījumā ir gatava atbilstoši koriģēt visus savus instrumentus, lai nodrošinātu turpmāku ilgtspējīgu inflācijas tuvināšanos Padomes noteiktajam mērķim.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2018. gada 1. un 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.4%. Lai gan saņemtā informācija liecina, ka rādītāji ir nedaudz vājāki, nekā gaidīts, kopumā tā joprojām atbilst mūsu bāzes scenārijam, kas paredz plašas euro zonas tautsaimniecības izaugsmes turpināšanos, ko veicina iekšzemes pieprasījums un turpmāki darba tirgus uzlabojumi. Pēdējā laikā dažas norises konkrētos sektoros īstermiņā ietekmē izaugsmes profilu. Mūsu monetārās politikas pasākumi turpina nostiprināt iekšzemes pieprasījumu. Privāto patēriņu veicina vērojamais nodarbinātības kāpums un darba samaksas pieaugums. Vienlaikus stabilais iekšzemes pieprasījums, labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspēja veicina ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Ieguldījumi mājokļos joprojām ir spēcīgi. Turklāt gaidāms, ka globālās aktivitātes pieaugums arī turpmāk stimulēs euro zonas eksportu, kaut arī tas notiks lēnāk.

Ar euro zonas izaugsmes perspektīvu saistītos riskus joprojām var vērtēt kā kopumā līdzsvarotus. Vienlaikus saglabājas būtiski riski saistībā ar protekcionismu, ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un finanšu tirgu svārstīgumu.

Euro zonas SPCI gada inflācija 2018. gada septembrī pieauga līdz 2.1% (augustā – 2.0%), galvenokārt atspoguļojot augstāku enerģijas un pārtikas cenu inflāciju. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, kopējā gada inflācija nākamajos mēnešos, visticamāk, svārstīsies pašreizējā līmenī. Lai gan pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi, tie ir paaugstinājušies salīdzinājumā ar agrāko zemo līmeni. Pastiprinās un paplašinās iekšzemes izmaksu spiediens, ņemot vērā jaudu izmantošanas augsto līmeni un saspringtāku situāciju darba tirgū. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka pamatinflācijas rādītāji gada beigās pieaugs un vēl palielināsies vidējā termiņā – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, pašreizējā ekonomiskā izaugsme un straujāks darba samaksas kāpums.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2018. gada septembrī bija 3.5% (augustā – 3.4%). Izņemot zināmu mēneša plūsmu svārstīgumu, M3 izaugsmi arvien vairāk stimulē jaunu banku kredītu izsniegšana. Šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikums vēl pieauga, turpinot kopš 2014. gada beigām vērojamo augšupvērsto tendenci. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2018. gada septembrī palielinājās līdz 4.3% (augustā – 4.1%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps bija 3.1% (tāds pats kā iepriekšējā mēnesī). Euro zonas banku veiktās kreditēšanas 2018. gada 3. ceturkšņa apsekojums liecina, ka aizdevumu atlikuma kāpumu joprojām veicina aizdevumu pieprasījuma pieaugums visās aizdevumu kategorijās un labvēlīgi banku kredītu nosacījumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtajiem aizdevumiem.

Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme joprojām veicina būtisku uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumu uzlabošanos, labāku finansējuma pieejamību (īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, plašā ekonomiskā izaugsme nosaka fiskālo drošības rezervju atjaunošanas nepieciešamību. Tas ir īpaši būtiski valstīs ar augstu valdības parāda līmeni, kurām pilnīga Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai saglabātu stabilu fiskālo stāvokli. Tāpat arī ES fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējuma caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome mudina īstenot specifiskus un izšķirošus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.