Publicēts: 01.01.2013.
KRISTA KALNBĒRZIŅA
Makroekonomikas analīzes daļas
vecākā ekonomiste
ALEKSEJS MEĻIHOVS
Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas
galvenais ekonometrists

Latvijas mājsaimniecības tā vietā, lai augstāku ieņēmumu periodā veidotu uzkrājumus, palielina savu patēriņu, tādējādi palielinot arī risku, ka zemāku ienākumu posmos dzīves līmenis pazemināsies. Tādējādi tiek pastiprināts tautsaimniecības attīstības svārstīgums.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Baltijas valstis izceļas ar ļoti zemu mājsaimniecību uzkrājumu līmeni. 2006. gadā Latvija un Igaunija bija vienīgās Eiropas valstis, kurās mājsaimniecību uzkrājumu līmenis bija negatīvs. Ņemot vērā pašreizējo situāciju tautsaimniecībā, kad ekonomiskā aktivitāte Latvijā ir būtiski samazinājusies, bet inflācijas līmenis joprojām ir augsts, uzkrājumiem ir liela nozīme, lai nodrošinātu stabilu dzīves līmeni mājsaimniecībai. Tāpēc ir svarīgi apzināt, kādi tām ir uzkrājumu paradumi, lai nepieciešamības gadījumā varētu ietekmēt mājsaimniecību uzkrāšanas kultūru.

Raksta autori šogad veica pētījumu par Latvijas mājsaimniecību uzkrājumu noteicošajiem faktoriem, kas balstīts uz Mājsaimniecību budžeta apsekojumu1 2005. un 2006. gada mikrodatiem, kas bija pēdējie pieejamie dati pētījuma laikā. Šajā rakstā atspoguļoti galvenie pētījuma rezultāti, jo tie uzskatāmi parāda tendences, kas turpinājās arī 2007. gadā. Par to liecina šā gada jūlijā Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par mājsaimniecību budžetu - patēriņa izdevumi 2007. gadā pieauga arvien straujākos tempos.

Apsekojumi - bagāts informācijas avots

Mājsaimniecību budžeta apsekojumi ir unikāls un bagāts informācijas avots par Latvijas mikroekonomisko vidi. Tie ietver detalizētu informāciju par konkrētām mājsaimniecībām dažādos griezumos - pēc demogrāfiskā sastāva, dzīvesvietas un apstākļiem, ienākuma un patēriņa izdevumu aspekta u.c. Tomēr tiem piemīt arī šāda veida apsekojumiem raksturīgi trūkumi:
  • mājsaimniecību budžeta apsekojums neaptver visu tautsaimniecību, bet tikai noteiktu izlasi, un tajā ļoti vāji ir pārstāvēts sabiedrības bagātākais slānis, jo turīgiem cilvēkiem ir daudz mazāka vēlme piedalīties apsekojumos. Tā kā atsevišķu mājsaimniecību datu vispārināšanai par visu Latvijas tautsaimniecību tiek izmantoti statistiskie svari, kas balstās tikai uz demogrāfijas aspektu, visticamāk, gala rezultāti nepilnīgi atspoguļo kopējos mājsaimniecību ienākumus un izdevumus, kā arī to struktūru;
  • cita problēma - respondentu patiesums un rūpīgums, aizpildot anketas un atbildot uz jautājumiem. Īpaši liels risks saistīts ar respondentu patiesumu, atbildot uz jautājumiem par ienākuma līmeni. Parasti respondenti vairās atklāj savus ienākumus, kaut arī datu konfidencialitāte tiek garantēta.
Neskatoties uz minētajiem trūkumiem, mājsaimniecību budžeta apsekojumi tomēr sniedz unikālu un bagātu informāciju par Latvijas mikroekonomisko vidi. Tas ir vienīgais datu avots, kas dod iespēju detalizēti analizēt mājsaimniecības ekonomisko uzvedību mikrolīmenī. Balstoties uz šo avotu, tiek aprēķināts, piemēram, tāds statistikai nepieciešams rādītājs kā patēriņa cenu indeksa grozs, ko izmanto inflācijas aprēķinos.

Pēc mājsaimniecību budžeta apsekojuma rezultātiem 2005. gadā vidējais mājsaimniecības lielums Latvijā bija 2.55 cilvēki, vidējais ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli - 110 latu mēnesī, vidējais patēriņa līmenis - 128 lati mēnesī. Apsekojuma dati liecina, ka 2005. gadā mājsaimniecības vidēji tērēja vairāk, nekā pelnīja. Tātad mājsaimniecību uzkrājumi šajā periodā bija negatīvi, ko atspoguļo arī makroekonomiskie dati.

1.attēls
1.att.
Avots: CSP apsekojums "Mājsaimniecības budžets 2005. gadā"

1. attēlā redzamie dati liecina, ka 2005. gadā Latvijā vislielākie rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija Rīgā (146.12 latu) un arī patēriņa izdevumu līmenis bija visaugstākais - 170.04 latu. Arī vislielākā ienākumu un izdevumu starpība bija vērojama tieši Rīgā - tur mājsaimniecības locekļa patēriņš vidēji pārsniedza ienākumus par 23.92 latiem mēnesī. Latgales reģionā mājsaimniecības ir vidēji mazāk turīgas. 2005. gadā vidēji vislabāk sabalansēti mājsaimniecības budžeta ienākumi un izdevumi bija Zemgales reģionā (patēriņš pārsniedza ienākumus tikai par 8.33 latiem).

Pastiprina tautsaimniecības attīstības svārstīgumu

Rezultāti, kas balstās uz ekonometrisko modeli, apliecināja faktu, kas liekas loģisks arī tīri intuitīvi - jo lielāki ir ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli, jo vairāk mājsaimniecība uzkrāj. No otras puses, minimāli nepieciešamie ienākumi, kas ir vajadzīgi, lai cilvēki neuzskatītu, ka ir trūcīgi, mazina iespējas uzkrāt. Šis rezultāts atspoguļo mājsaimniecību prasības pēc augstākas dzīves kvalitātes. Mājsaimniecības, kur cilvēki ieguvuši augstāko vai vidējo izglītību, vidēji patērē vairāk nekā zemāku izglītību ieguvušie. Visticamāk, cilvēki ar relatīvi augstāku izglītības līmeni darba tirgū jūtas pārliecinātāki, viņi tā necenšas nodrošināties pret darba zaudēšanu vai ilglaicīgu bezdarbu un ar to saistīto ienākumu zaudēšanu.

Pētījuma rezultāti rāda - jo vecāks ir mājsaimniecības galvenais pelnītājs, jo pieaug tieksme uzkrāt. Bērnu skaits nozīmīgs ir tikai Latvijas mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un negatīvi ietekmē uzkrāšanas paradumus, palielinot mājsaimniecības tēriņus par 3% par katru bērnu. Mājsaimniecībām, kas atrodas pilsētā, uzkrājumu līmenis ir zemāks - tās tērē par 5.7% vairāk nekā mājsaimniecības laukos. Runājot par reģionālām atšķirībām, pētījuma rezultāti rāda, ka iedzīvotāji ārpus Rīgas uzkrāj vairāk. Salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem Rīgā mājsaimniecības 2005. un 2006. gadā tērēja par 8.1-17.5% vairāk, un šis rezultāts ir stabilāks mājsaimniecībās ar augstiem ienākumiem.

Būtiski uzkrājumus ietekmē lieli pirkumi. Piemēram, mājsaimniecības īpašumā esoša automašīna būtiski ietekmē uzkrājumu paradumus visās ienākumu grupās, mazinot iespējas uzkrāt. Īpaši izteikts tas ir mazāk turīgo mājsaimniecību grupās. Latvijā jaunas automašīnas iegāde palielina māj saimniecības tēriņus līdz pat 70%, nozīmīgi mazinot mājsaimniecību iespējas uzkrāt un paaugstinot mājsaimniecību ievainojamību personīgu satricinājumu gadījumā vai situācijā, kad ekonomikā novērojamas negatīvas attīstības tendences. Tāpēc mājsaimniecībām būtu ļoti rūpīgi jāplāno šāda veida pirkumi, lai neapdraudētu savu maksātspēju nākotnē.

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, mājsaimniecībām Latvijā ir tendence samazināt uzkrājumu daudzumu, bet, izjūtot savas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, mājsaimniecības tiecas mazināt patēriņa izdevumus. Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, 2005. un 2006. gadā mājsaimniecības vidēji Latvijā tērēja par 9.9% vairāk, bet tās mājsaimniecības, kurām ekonomiskā situācija pasliktinājās, vidēji samazināja tēriņus par 3.9%.

Analizējot oficiāli pieejamos datus, tie uzskatāmi parāda, ka mājsaimniecības Latvijā tā vietā, lai augstāku ieņēmumu periodā veidotu uzkrājumus, palielina savu patēriņu, tādejādi palielinot risku, ka zemāku ienākumu posmos dzīves līmenis kritīsies. Tādējādi mājsaimniecību uzkrāšanas paradumi Latvijā neveicina sabalansētu jeb izlīdzinātu patēriņu dažādos ekonomikas cikliskas attīstības posmos, bet pastiprina tautsaimniecības attīstības svārstīgumu. Ņemot to vērā, valsts budžeta politikai jābūt izteikti pretcikliskai, lai būtu iespējams koriģēt mājsaimniecību uzvedības negatīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību.

Pašlaik, kad ekonomiskā aktivitāte Latvijā ir būtiski samazinājusies, bet inflācijas līmenis pagaidām ir augsts, var gaidīt, ka arvien vairāk mājsaimniecību sāks pesimistiskāk vērtēt savu ekonomisko situāciju un tāpēc mazināt patēriņu, atstājot vairāk līdzekļu uzkrājumu veikšanai.



1 Mājsaimniecību budžeta apsekojumus veic un apkopo CSP.

Papildu informācijai -
e-pasts

Foto - Aleksejs Meļihovs, Valdis Semjonovs,
Latvijas Bankas arhīvs