Publicēts: 29.10.2020.

Pēc nedēļas, 5. novembrī, notiks diskusija "Mans viedoklis rītdienas ekonomikai" ar Latvijas pilsoniskās sabiedrības – vadošo nevalstisko organizāciju – pārstāvju aktīvu līdzdalību.

Pasākumā, kuru Latvijas Banka organizē kopā ar biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse", tiks uzklausīti nevalstisko organizāciju viedokļi par eiro zonas monetārās politikas nākotni. Šī diskusija ir daļa no eiro zonas līmeņa pasākumiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanā (Strategy Review), kurā tiek apzināts sabiedrības viedoklis un ieteikumi, kā padarīt eiro zonas monetāro politiku atvērtāku, mūsdienīgāku un atbilstošāku tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām. Šajā procesā visā Eiropā, arī Latvijā, tiek uzklausīti iedzīvotāju, akadēmisko aprindu pārstāvju, Eiropas Parlamenta locekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļi.

Par eiro zonas monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanu

Eiro zonas valstīs sabiedriskais līgums to centrālajām bankām uztic veidot monetāro politiku, lai tā (līdz ar valdību politiku budžeta, investīciju un nozaru reformu jomā) kalpotu kā viens no ekonomiskās aktivitātes regulēšanas veidiem (atbilstoši nepieciešamībai stimulējot vai ierobežojot naudas pieejamību). Pašlaik top jauna monetārās politikas stratēģija mūsu naudai – eiro.

Šāda monetārās politikas stratēģija faktiski skar katru naudas lietotāju, jo definē ietvaru, kurā top naudas politikas lēmumi. Tā konkretizē monetārās politikas mērķus, rīkus, kas centrālajām bankām pieejami šo mērķu īstenošanai, kā arī rādītājus, kuri izvērtējami lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ECB un nacionālās centrālās bankas meklē veidus, kā uzklausīt sabiedrības viedokli šajos jautājumos.

Par diskusijas gaitu

Diskusijas laikā visiem tās dalībniekiem būs iespēja iepazīstināt pārējos ar savu pieredzi un paust viedokli par to, kā katru personīgi un viņa pārstāvēto organizāciju, t.sk. pārstāvēto sabiedrības grupu, ietekmē tautsaimniecības un finanšu norises, arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmi. Diskusijas rezultāti, paustās atziņas un priekšlikumi par nākotnes tautsaimniecību būs ieguldījums ECB un Eirosistēmas monetārās politikas stratēģijā, ko eiro zonas valstu centrālo banku vadītāji pārskatīs šoruden un 2021. gada pirmajā pusē.

Dalību diskusijā apstiprinājušas šādas organizācijas: apvienība "Pilsēta cilvēkiem", Centrs MARTA, Eiropas Kustība Latvijā, Eiropas Latviešu apvienība, Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, "Kurzemes NVO centrs", Latvijas Jaunatnes padome, "Latvijas Lauku forums", "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", "Latvijas Samariešu apvienība", Sabiedrība par atklātību-Delna, "Zaļā brīvība", Zemnieku saeima, "Rīgas aktīvo senioru alianse", Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Pašvaldību savienība.

Pasākuma rīkotāju viedoklis

"Pilsoniskā sabiedrība efektīvi apzina dažādu sociālo grupu, t.sk. mazaizsargāto, vajadzības un spēj reaģēt uz tām pat daudz ātrāk nekā publiskā pārvalde. Tāpat pilsoniskā sabiedrība ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā jomā, kā arī sniedz pienesumu tautsaimniecībai, piesaistot ārvalstu finansējumu, sekmē nodarbinātību, nodrošina nodokļu maksājumus valsts budžetā un veic brīvprātīgo darbu, kas arī ir ieguldījums iekšzemes kopprodukta izaugsmē.

Tāpēc būtiski, veidojot nākotnes stratēģiju arī monetārās politikas jautājumos, paredzēt partnerību ar pilsonisko sabiedrību. Tas saskan arī ar Saeimas paziņojumu, kas pievienots Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.–2027. gadam, visos lēmumu pieņemšanas posmos dialogam ar pilsonisko sabiedrību un sociālajam dialogam nosakot līdzvērtīgu pieeju," uzsver Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.

"Latvijas Banka ir mūsdienīga un atvērta institūcija, kas sniedz ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē un sabiedrības labklājības pieaugumā. Tas sasniedzams, cieši sadarbojoties ar citiem tautsaimniecības dalībniekiem un ieklausoties sabiedrības vajadzībās. Monetārā politika darbojas efektīvāk un precīzāk, ja cilvēki saprot, ko dara centrālā banka, kādi ir tās mērķi un izmantotie instrumenti. Un otrādi – naudas politika būs daudz efektīvāka, ja centrālā banka zinās, kas ir svarīgi cilvēkiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā, kas tiek gaidīts no ekonomiskās politikas lēmējiem. Tāpēc ne tikai cenšamies izskaidrot monetārās politikas jautājumus, bet arī ieklausāmies sabiedrības viedoklī.

Eiro zonā uzsāktā monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanas procesa ietvaros Latvijā rīkosim diskusiju, kurā mēs, Latvijas Banka, pamatā būsim klausītāji, iepazīstot pilsoniskās sabiedrības vajadzības un vadošo nevalstisko organizāciju aktualitātes. Tikai ieklausoties un ņemot vērā sabiedrības viedokli, ekonomiskās politikas lēmumi var būt iedarbīgi, savlaicīgi un pamatoti. Tas ir labākais veids, kā stiprināt Latvijas Bankas sniegto sabiedrisko labumu," akcentē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Mediju iespējas

Latvijas Pilsoniskā alianse un Latvijas Banka šo pasākumu rīko attālināti, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas un ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Iespēja pievienoties diskusijai novērotāju statusā ir arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Intereses gadījumā lūdzam sazināties, rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Iespēja nepastarpināti paust savu viedokli par eiro zonas monetārās politikas jautājumiem ir ikvienam interesentam, aizpildot ECB tīmekļa vietnē publicēto anketu.

Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un tā sasniegšanai Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā un īstenošanā.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru);
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā nevalstiskā sektora interešu pārstāvības jumta organizācija, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā un pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, t.sk. biedrību un nodibinājumu, kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām.

Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno 132 biedrus, kopumā aptuveni 70 000 privātpersonu jeb 70% no visām nevalstiskajās organizācijās iesaistītajām personām Latvijā un 27 500 privātpersonu ārvalstīs jeb 11% no Latvijas diasporas pasaulē.

Latvijas Pilsoniskās alianses stratēģiskās prioritātes ir šādas:

  1. Sekmēt pilsoniskās sabiedrības interesēm atbalstošu tiesisko un sociālo vidi, ilgtspējīgu privāto un publisko finanšu modeli, kā arī efektīvu, caurspīdīgu, uz skaidri noteiktiem kritērijiem balstītu publiskā finansējuma pārdali.
  2. Palielināt pilsoniskās sabiedrības ietekmi politikas izstrādes procesā, nodrošinot rezultatīvu dialogu ar lēmumu pieņēmējiem pašvaldību, nacionālajā un starptautiskajā līmenī un visos lēmumu pieņemšanas posmos.
  3. Stiprināt pilsoniskās sabiedrības kapacitāti un pilsonisko aktivitāti, vienlaikus veicinot labu pārvaldību nevalstiskajā sektorā.

Citi jaunumi

28.03.2024.

Ilgtspējas brokastīs informē par klimata pārmaiņu ietekmi uz finanšu sektoru

Šodien, 28. martā, norisinājās pērn aizsāktā cikla...
28.03.2024.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentā turpinās sašaurināšanās

2023. gada beigās Latvijā darbojās 29 kooperatīvās krājaizdevu...
27.03.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada marts

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
21.03.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar svētkiem mainīts Latvijas Bankas darba laiks. Kā...
20.03.2024.

Banku sadarbība ar klientiem: kā panākt samērību?

Jau vairākus gadus finanšu sektorā saistībā ar finanšu noziegumu...
20.03.2024.

Ilgtspējīgas finanses – katram ir sava loma nākotnes veidošanā

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un...
19.03.2024.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar 840 tūkstošu eiro peļņu

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar...
19.03.2024.

Kara ekonomika un kā tā darbojas

Kas ir kara ekonomika un kā tā darbojas? Krustpunktā Lielā...
19.03.2024.

Sākas balsojums par 2023. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2024. gada...
14.03.2024.

"Finanšu pratības nedēļas 2024" laikā visā Latvijā notiks daudzveidīgi pasākumi par naudu, kas noderēs ikvienam

No 18. līdz 24. martam Latvijā jau 11. reizi notiks...
13.03.2024.

Latvijas Banka anulē Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2024. gada 13. martā anulēja...
12.03.2024.

Brīvi izvēlētai tēmai veltītas kolekcijas monētas dizaina atklātā konkursa rezultāti

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais brīvi izvēlētai tēmai...