Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6.5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta,  Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1.5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0.6% no IKP. Taču breksits var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību arī netiešā veidā caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju. Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis 3 gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem  - varētu būt par 0.8% līdz 1.7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Šeit gan jāpiebilst, ka breksita procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem.

Raugoties nozaru dalījumā, ietekme varētu būt nevienmērīga. Ekonomiskās attiecības ar Lielbritāniju ir visai nozīmīgas koksnes izstrādājumu ražotājiem, kas uz Lielbritāniju izved tuvu 20% no eksportētās produkcijas. Šeit gan jāpiebilst, ka nozares uzņēmumiem un federācijai breksita iespēja nav jaunums un bijusi iespēja izsvērt riskus. Savukārt pakalpojumu eksportā uz Lielbritāniju dominē transporta pakalpojumi un Lielbritānijas viesu tēriņi Latvijā, kas var skart viesmīlības un transporta nozares.

Attiecībā uz finanšu nozari - ņemot vērā nelielo saikni ar AK, breksita process neveido tiešus sistēmiskos riskus Latvijas finanšu sektoram [1]. Tajā pašā laikā ES līmenī būtiska uzmanība tiek pievērsta nozīmīgajam atvasināto finanšu instrumentu operāciju apjomam ar AK. Latvijā atvasināto finanšu instrumentu operāciju apjomi ir nenozīmīgi [2], taču netiešu ietekmi nevar izslēgt. Breksits bez vienošanās aktualizē arī jautājumu par pārmainām, kas skars Lielbritānijas uzņēmumu iespējas sniegt finanšu pakalpojumus ES valstu teritorijā. Piemēram, daudzas Lielbritānijā licencētās iestādes izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību ES un sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā. Breksits bez vienošanās nozīmētu šādu pakalpojumu sniegšanas brīvības pārtraukšanu, kā rezultātā šādiem Lielbritānijas uzņēmumiem būtu jāiegūst jauna maksājumu pakalpojumu sniedzēja licence ES.

Mūsuprāt, Latvijas politikas veidotājiem ar Lielbritānijas izstāšanos no ES saistītie makroekonomiskie riski būtu jāņem vērā, veidojot un īstenojot plānošanas dokumentus, tai skaitā, piesardzīgi plānojot nākamo gadu valsts budžetu. Uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar Lielbritānijas uzņēmējiem, klientiem.   

→ Apvienotās Karalistes un ES šķiršanās: klupšanas akmeņi un izmaksas

Kas notiks ar naudas pārskaitījumiem breksita gadījumā

 

[1] Latvijas kredītiestādēm kopumā nav nozīmīgu ieguldījumu Lielbritānijā, kā arī kopējās saistības pret AK ir nelielas.

[2] 2018. gada jūnija beigās ar AK saistītie atvasinātie instrumenti banku aktīvos veidoja 0.01% jeb 0.09% no banku pašu kapitāla, un attiecīgi 0.003% jeb 0.03% no banku pašu kapitāla saistībās.