Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 2002. gada 11. jūlijā

Laika posmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 9% un šī gada 1. jūlijā veidoja 546.1 milj. latu.

519.4 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 9%, Ls 10 - 15%, Ls 20 - 35%, Ls 50 - 10%, Ls 100 - 20%, Ls 500 - 11%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 23% (bimetāla divlatnieki - 19%, citi - 4%), Ls 1 - 34%, Ls 0.50 - 17%, Ls 0.20 - 9%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir neliela nomināla banknotes: Ls 5 - 9.7 milj. banknošu, Ls 10 - 7.5 milj., Ls 20 - 9.1 milj., Ls 50 - 1.0 milj., Ls 100 - 1.0 milj., Ls 500 - 118 tūkst. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 74 un 43 milj., bet 50 santīmu monētas - 8.9 milj., Ls 1 - 9.0 milj., Ls 2 - 3.2 milj. Apgrozībā laisti arī 18 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.

Kā redzams no 1. tabulas, Ls 10 naudas zīmju daudzums gada laikā ir sarucis par 4% un Ls 50 - par 8%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 5 - par 3%, Ls 20 - par 11%, Ls 100 - par 19%, Ls 500 - par 37%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā