"Monetārais Biļetens" 3/1998

ISSN 1407-1762

Martā pēc gada sākumam raksturīgā palēninājuma sākās straujš galveno monetāro rādītāju (naudas bāzes, plašās naudas, iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoma) kāpums. Augošā ekonomiskā aktivitāte valstī izraisīja kredītu pieprasījuma palielināšanos, savukārt piesaistīto līdzekļu apjoma kāpums ļāva banku sektoram šo pieprasījumu apmierināt. Samazinoties kredītriskam un augot piesaistīto noguldījumu apjomam, vairākas Latvijas bankas pazemināja kredītu bāzes procentu likmes. Gan ārvalstu valūtā, gan latos izsniegto īstermiņa (latos izsniegto - arī ilgtermiņa) kredītu vidējās svērtās procentu likmes kritās par 0.7-2.1 procentu punktu un bija 12.3-12.4%. Nedaudz palielinājās piesaistīto ilgtermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme. Centrālās valdības brīvie līdzekļi galvenokārt tika noguldīti Latvijas Bankā, un latu pieprasījums naudas tirgū saglabājās visai augsts. Tādēļ strauji palielinājās gan iekšzemes starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu apjoms, gan arī Latvijas Bankas veiktais ārvalstu valūtas iepirkums. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi martā pārsniedza izdevumus par 8.4 milj. latu, bet kopbudžeta pārpalikums šī gada trīs mēnešos sasniedza 48.3 milj. latu. Atjaunojās 6 un 12 mēnešu parādzīmju pieprasījums. Gada inflācijas līmenis samazinājās. Turpināja uzlaboties galvenie tautsaimniecību raksturojošie rādītāji, īpaši rūpniecības produkcijas apjoms (tās fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 17.0%, t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 19.6%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga arī olu (par 4.4%) un gaļas (par 1.4%) ražošana. Nelabvēlīgas pasaules tirgus konjunktūras ietekmē samazinoties naftas tranzītpārvadājumiem, Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms samazinājās par 0.3%.

Plašā nauda un naudas bāze
(milj. latu)

 M2X (plašā nauda)
M0 (naudas bāze)

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)

  Noguldīti latos
  Noguldīti ārvalstu valūtā

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms salīdzinājumā ar februāri pieauga par 31.4 milj. latu jeb 6.1% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 43.9%). Par 6.1% pieauga gan pieprasījuma noguldījumu, gan termiņnoguldījumu apjoms. Latos veikto noguldījumu straujā kāpuma (par 13.3%) iespaidā šādu noguldījumu īpatsvars noguldījumu kopapjomā sasniedza augstāko līmeni kopš 1995. gada novembra (49.9%). Skaidrās naudas pieprasījums bija samērā neliels. Tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) samazinājās par 0.7% un bija 331.5 milj. latu. Plašās naudas apjoms palielinājās par 3.4% un marta beigās sasniedza 879.0 milj. latu.

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām banku sektora izsniegto kredītu atlikuma mēneša pieaugums (par 34.5 milj. latu jeb 8.6%) bija visstraujākais kopš 1994. gada februāra. Sakarā ar aktīvu industriālo un hipotekāro kredītu izsniegšanu (kāpums attiecīgi par 12.2% un 11.1%) vēl straujāks bija ilgtermiņa kredītu atlikumu pieaugums (par 11.8%). Īstermiņa kredītu atlikumi pieauga par 4.3%. Latos izsniegto kredītu atlikumu kāpums bija nedaudz lēnāks nekā ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikumu pieaugums (attiecīgi 7.3% un 9.8%).

Banku sektora ārzemju pasīvi ievērojami pieauga (par 28.3 milj. latu), palielinoties galvenokārt saistībām pret ārvalstu kredītiestādēm. Ārzemju aktīvu apjoms martā gandrīz nemainījās.

Rekordlīmeni sasniedza gan latos (328.4 milj. latu), gan ārvalstu valūtā (109.5 milj. latu) veikto iekšzemes starpbanku tirgus darījumu apjoms. Latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme saglabājās februāra līmenī (5.4%), bet kredītiem OECD valstu valūtās palielinājās no 5.9% līdz 6.2%. Naudas tirgus procentu likmju indeksi RIGIBID un RIGIBOR mēneša laikā dažāda termiņa darījumiem tomēr samazinājās par 1-5 procentu punktiem.

Relatīvi izdevīgāko procentu likmju iespaidā pieprasījumu pēc naudas līdzekļiem bankas apmierināja arī Latvijas Bankas organizētajās repo izsolēs. Tajās tika izsniegti kredīti 42.7 milj. latu apjomā (3.3 reizes vairāk nekā februārī) ar vidējo svērto procentu likmi 5.0%. 88.7% šādu kredītu izsniegti uz septiņām dienām. Izsniegto lombarda kredītu apjoms bija niecīgs - 0.4 milj. latu.

Pieprasījumu pēc latiem bankas apmierināja arī valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs. Tajās izsniegto līdzekļu apjoms bija 5.5 milj. latu (termiņš - 91 diena; vidējā svērtā procentu likme - 7.1%). Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu valūtas apjoms (22.6 milj. latu) bija lielākais kopš 1996. gada decembra. Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi martā palielinājās par 4.0% (līdz 464.0 milj. latu). Emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem veidoja 106.9%. Nedaudz palielinoties arī Latvijas Bankas tīrajiem iekšējiem aktīviem, naudas bāze martā pieauga par 5.6% un mēneša beigās bija 433.9 milj. latu.

Pasaules valūtas tirgū martā bija vērojama visai strauja Lielbritānijas sterliņu mārciņas nostiprināšanās, ko veicināja vairāku lielu Lielbritānijas uzņēmumu pārdošana. Ražošanas kritums Japānā izraisīja Japānas jenas kursa tālāku samazināšanos. Tādēļ arī attiecībā pret latu Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss palielinājās par 2.6%, bet Japānas jenas kurss samazinājās par 1.5%. Pārējo XDR valūtu groza valūtu kursi attiecībā pret latu mainījās mazāk. Vācijas markas un Francijas franka kurss samazinājās (attiecīgi par 0.3% un 0.5%), bet ASV dolāra kurss pieauga (par 0.2%).

Martā notika viena 1 mēneša, trīs 3 mēnešu un divas 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles, turklāt divās izsolēs tika piedāvātas arī iepriekš nepārdotās 12 mēnešu parādzīmes. Augot parādzīmju ienesīgumam, banku pieprasījums pēc garāko termiņu (6 un 12 mēnešu) parādzīmēm pārsniedza Finansu ministrijas piedāvājumu visās notikušajās izsolēs (pieprasījuma un piedāvājuma attiecība bija 1.5). 1 un 3 mēnešu parādzīmju pieprasījums saglabājās zems (pieprasījuma un piedāvājuma attiecība - 0.5). Valdības noteiktā maksimālā diskonta likme vairākās izsolēs bija ierobežojoša, un bankas apmierināja savu pieprasījumu par 58.0% (7.5 milj. latu). Valdības parādzīmju vidējo svērto diskonta likmju līmenis gandrīz nemainījās un 1 mēneša parādzīmēm bija 4.6%, 3 mēnešu - 5.2%, 6 mēnešu - 5.8% un 12 mēnešu - 7.1%. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms martā samazinājās par 8.8% un perioda beigās bija 128.4 milj. latu (56.1% no tiem bija 12 mēnešu parādzīmes).

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Patēriņa cenu indekss martā bija 100.3%. Gada inflācija samazinājās līdz 6.0% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 8.7%). Cenu kāpumu visvairāk ietekmēja sezonālais kartupeļu un tomātu cenu kāpums (attiecīgi par 19.9% un 17.1%), kā arī apģērba cenu pieaugums (par 0.7%). Cenu līmeni visbūtiskāk pazemināja degvielas, medikamentu un gurķu cenu samazināšanās (attiecīgi par 1.0%, 1.2% un 11.5%). Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar februāri samazinājās par 0.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 2.7%.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 5.8% un bija Ls 132.97. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā (bruto) darba samaksa palielinājās par 9.6%. Strādājošo pirktspēja mēneša laikā pieauga par 5.5% un pēdējo 12 mēnešu laikā - par 3.4%.

Bezdarba līmenis martā nedaudz pieauga un bija 7.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. No kopējā bezdarbnieku skaita (86 259 cilvēki) ilgāk par gadu darbu nevarēja atrast 31 344 bezdarbnieki (36.3%). Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (28.3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita), bet zemākais - Rīgā (3.2%).

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

© Latvijas Banka, 1998

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718