Diskonta likmju straujais kritums banku pieprasījumu pēc vērtspapīriem valdības parādzīmju sākotnējā tirgū martā nedaudz samazināja. Relatīvi zemo diskonta likmju dēļ samazinājās galvenokārt ārvalstu investoru un iekšzemes nebanku interese par parādzīmju iegādi. Tomēr kopumā pieprasījums pēc parādzīmēm joprojām pārsniedza piedāvājumu, un parādzīmju pieprasījuma/piedāvājuma koeficients 1. ceturksnī sasniedza 2.8 (1996. gada 4. ceturksnī - 1.8). Visaugstākais bija pieprasījums pēc 6 un 12 mēnešu parādzīmēm. Šādas koeficienta izmaiņas izraisīja gan banku pieprasījuma kāpums (par 26.9%), gan visu termiņu vērtspapīru piedāvājuma samazinājums (par 17.9%).
Gandrīz visas izsolēs piedāvātās parādzīmes (98.6%) tika izpirktas, tikai divās 3 mēnešu parādzīmju izsolēs Finansu ministrijas maksimālā likme izrādījās ierobežojoša.
1 mēneša parādzīmes tika emitētas 10.7 milj. latu apjomā (4. ceturksnī - 10.6 milj. latu). Arī 3 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (14.2 milj. latu) pārsniedza iepriekšējā ceturkšņa līmeni (12.8 milj. latu). Toties 6 un 12 mēnešu parādzīmju emisija (attiecīgi 20.8 milj. latu un 22.0 milj. latu) atpalika no iepriekšējā ceturkšņa apjoma (attiecīgi 26.5 milj. latu un 29.5 milj. latu).
Banku vērtspapīru portfeļa struktūrā dominēja 12 mēnešu parādzīmes. To īpatsvars apgrozībā 1. ceturkšņa laikā palielinājās no 44.1% līdz 55.6%. Ceturkšņa beigās apgrozībā esošo visu termiņu parādzīmju kopapjoms bija 144.6 milj. latu jeb par 9.0% vairāk nekā 1996. gada 4. ceturkšņa beigās (apgrozībā esošo parādzīmju apjomus sk. 19. att.).
Parādzīmju diskonta likmes 1. ceturkšņa laikā (sevišķi februārī) strauji pazeminājās. To sekmēja gan finansiālā stabilitāte valstī, gan Finansu ministrijas veiktā maksimālo diskonta likmju pazemināšana.
Visstraujāk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās 6 un 12 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme (katra par 4.5 procentu punktiem) un vidēji 4. ceturksnī bija attiecīgi 7.0% un 8.2%. Par 3.2-3.3 procentu punktiem samazinājās arī 3 mēnešu un 1 mēneša parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme (atsevišķu izsoļu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes sk. 20. att.).
1. ceturkšņa beigās Latvijas banku īpašumā bija parādzīmes 108.2 milj. latu, Latvijas Bankas - 21.3 milj. latu vērtībā. Latvijas banku sistēmas īpašumā esošo parādzīmju apjoms 1. ceturkšņa laikā pieauga, savukārt, pazeminoties parādzīmju ienesībai, nerezidentu un klientu - rezidentu īpašumā esošo parādzīmju apjoms ceturkšņa laikā samazinājās.
Pazeminoties parādzīmju diskonta likmēm, ārvalstu investori un iekšzemes nebankas centās pārdot iepriekšējos periodos nopirktās valsts parādzīmes. Tādēļ paplašinājās darījumu apjoms ar valsts parādzīmēm to otrreizējā tirgū. 1. ceturksnī tā darījumu apjoms sasniedza 90.8 milj. latu (4. ceturksnī - 52.6 milj. latu). Latvijas Bankas veikto darījumu īpatsvars valdības vērtspapīru otrreizējā tirgū pieauga no 19.6% 1996. gada 4. ceturksnī līdz 22.6% 1997. gada 1. ceturksnī un ārvalstu banku īpatsvars - attiecīgi no 15.5% līdz 59.1%. Toties samazinājās Latvijas banku sektora, kā arī banku klientu darījumu īpatsvars.
1997. gada 1. ceturksnī darījumi valdības vērtspapīru otrreizējā tirgū tika veikti galvenokārt ar 12 mēnešu parādzīmēm. Šo darījumu apjoms pieauga līdz 63.7% (1996. gada 4. ceturksnī - 44.1%) no šajā tirgū veikto darījumu kopapjoma.
Latvijas Bankā reģistrēto valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju otrreizējā tirgus apgrozījums 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 4. ceturksni pieauga par 18.4% un bija 32.8 milj. latu.