Ārējās rezerves, valūtas tirgus un maiņas kursi

Latvijas Banka 4. ceturksnī neveica nozīmīgas aktivitātes valūtas tirgū. To noteica gan ekonomiskās situācijas stabilizēšanās valstī, gan augstais nacionālās valūtas pieprasījums gada nogalē, kas sekmēja dolarizācijas mazināšanos. Latvijas Banka 4. ceturksnī neto pārdeva ārvalstu valūtu 5.2 milj. latu (3. ceturksnī - 65.3 milj. latu) vērtībā. Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi palielinājās, pieaugot valūtas mijmaiņas darījumos pārdoto latu apjomam. No 8. novembra Latvijas Banka izsolīja valūtas mijmaiņas darījumus arī ar 6 mēnešu termiņu, palielinot piedāvāto līdzekļu apjomu un pakāpeniski samazinot procentu likmes. 4. ceturksnī valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs pārdoti 96.2 milj. latu (2.6 reizes vairāk nekā 3. ceturksnī) ar vidējo svērto procentu likmi 7.5%.

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi 4. ceturksnī palielinājās par 9.0% (līdz 521.6 milj. latu). Gan oktobrī, gan novembrī nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem pārsniedza 105-110% un tikai gada pēdējās dienās, strauji augot iekšzemes naudas pieprasījumam, samazinājās līdz 99.1% (sk. 17. att.).

Valūtas kursu svārstības pasaules valūtas tirgū 4. ceturksnī noteica ASV tautsaimniecības straujā attīstība. Akciju kursu pieaugums ASV fondu biržas, kā arī Eiropas valstu tautsaimniecības lēnā attīstība un energoresursu cenu kāpuma radītie inflācijas draudi eiro zonas valstīs izraisīja eiro kursa pazemināšanos līdz ASV dolāra vērtībai. Japānas jenas kursa pieauguma tendence turpinājās arī 4. ceturksnī.

Attiecībā pret latu eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās (attiecīgi par 3.7% un 1.2%), bet ASV dolāra un Japānas jenas kurss pieauga (attiecīgi par 0.7% un 4.4%; Latvijas Bankas noteiktā ASV dolāra un eiro kursa pārmaiņas sk. 18. att.). 

Strauji palielinājās valūtas tirgū veikto darījumu apjoms. Valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu kopapjoms sasniedza 13.3 mljrd. latu (par 16.5% vairāk nekā 3. ceturksnī). Jau kopš 1999. gada maija valūtas tirgus darījumu apjoms vienmērīgi pieauga. Palielinājās Krievijas rubļos, bet samazinājās eiro un ASV dolāros veikto darījumu īpatsvars. 53.7% no visiem valūtas darījumiem 4. ceturksnī veikti ASV dolāros (3. ceturksnī - 55.5%), 19.7% - eiro (22.4%) un 15.5% - Krievijas rubļos (8.9%).