Publicēts: 18.02.2016.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem liecina, ka 2015. gadā banku sektors turpināja stabilu attīstību, joprojām nodrošinot augstā līmenī galvenos banku darbības rādītājus: sektora kapitalizācijas un likviditātes līmeni, pozitīvu pelnītspējas attīstību, pieaugošu jauno kredītu izsniegšanu un kredītportfeļa kopējās kvalitātes uzlabošanos, kā arī rezidentu noguldījumu pieauguma tempu, kas šajā gadā būtiski pārsniedza Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempu. 
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Gads ir bijis stabils, kaut arī ne vienkāršs. Esam pirmo gadu godam nostrādājuši Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros. Latvijas banku sektors ir bijis atzīstami veiksmīgs savas uzņēmējdarbības pelnītspējā, gūstot par trešdaļu lielāku peļņu nekā iepriekšējā periodā un reizē nodrošinot augstus galvenos darbības rādītājus. Taču tikpat svarīgs virziens ir atbilstoša mūsu banku sektoram piemītošo risku, kuri izriet no esošajām banku darbības stratēģijām, pārvalde. Es aicinātu mūsu tirgus dalībniekus “negulēt uz lauriem” un neieslīgt pašapmierinātībā, bet pilnveidoties un aktīvi rīkoties, iespējams, pārskatot savas turpmākās darbības stratēģijas atbilstoši aktualitātēm strauji mainīgajā finanšu un tikpat labi ģeopolitiskajā vidē. Šajā attīstības posmā visvairāk tas attiecas uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu.”
Kā gaidāmās tendences banku sektorā P. Putniņš iezīmē dinamiska darba periodu kopā ar uzraudzības ekspertiem, lai realizētu iecerētās pārmaiņas NILTFN jomā un iestāšanās sarunas OECD, kā arī stiprinātu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iedibinot augstākos standartus šajā jomā un nodrošinot to uzturēšanu spēkā turpmākajā Latvijas banku darbībā. Kā iepriekš minēts, FKTK ir sagatavojusi neatkarīgas pārbaudes projektu, kura ietvaros, piesaistot ekspertus no ASV, tiks izvērtēta to Latvijas banku, kuru darbība koncentrējas uz nerezidentu apkalpošanu, atbilstība NILLTFN jomā. Procesa izpilde plānota 2016. gada pirmajā pusgadā. Šī darba rezultāti palīdzēs ne tikai noteikt trūkumus, bet arī veikt nepieciešamos uzlabojumus banku NILLTF risku kontroles funkcijā un sekmēt Latvijas banku sadarbību ar lielākajām ASV bankām. Galvenie banku darbības rādītāji 2015. gadā: Banku kapitalizācijas līmenis saglabājās augsts un banku sektora kopējais kapitāla rādītājs septembra beigās  sasniedza 21.6%, savukārt pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs bija 18.8%. Visas bankas izpildīja noteikto minimālo kapitāla prasību (8%), minimālo pirmā līmeņa kapitāla prasību (6%), kā arī minimālo CET1 kapitāla prasību (4.5%). Banku sektora kapitāla kvalitāti augstā līmenī nodrošina banku pašu kapitāla galvenā sastāvdaļa – CET1 kapitāls, kas Latvijas banku gadījumā pašlaik sakrīt ar pirmā līmeņa kapitālu. Banku likviditāte Likvīdajiem aktīviem pieaugot straujāk par tekošajām saistībām likviditātes risks saglabājās ierobežots. 2015. gadā likviditātes rādītājs būtiski palielinājās (par 3.6 procentu punktiem) un decembra beigās sasniedza 66.7% (minimālā prasība – 30%) Peļņa un zaudējumi Banku sektors darbojās ar stabiliem peļņas rādītājiem, un peļņas apmērs sasniedza 416 milj. eiro (2014. gadā peļņa sasniedza 311 milj. eiro). Tostarp 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja ap 96% no banku sektora aktīviem, 2015. gadā kopumā guva 426.9 milj. eiro lielu peļņu. Pārskata gada laikā pelnītspēja uzlabojās un banku sektora kapitāla atdeves rādītājs (ROE) decembra beigās sasniedza 12.5% (2014. gada beigās – 11.1%). Banku ienākumu un izdevumu struktūra ir stabila. Galvenie peļņas pieaugumu ietekmējošie faktori bija tīro pamatdarbības ienākumu kāpums (t.sk. tīrie procentu ienākumi palielinājās par ~8%, tīrie komisijas ienākumi – par 0.6%, savukārt tīrie ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības un pārvērtēšanas auga par ~48%) un arvien sarūkošie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem (par ~20%). Noguldījumu apjoms 2015. gadā rezidentu noguldījumu atlikums kopumā palielinājās par 110 milj. eiro jeb 1% un sasniedza 10.8 mljrd. eiro. Rezidentu noguldījumu pieaugumu būtiski negatīvi ietekmēja valdības noguldījumu sarukums par 745 milj. eiro, tikmēr nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu atlikums pieauga attiecīgi par 317 milj. eiro jeb 10.3% un 323 milj. eiro jeb 6.4%. 2015. gadā nerezidentu noguldījumu atlikums palielinājās par 954 milj. eiro jeb 8.3% sasniedzot 12.4 mljrd. eiro, ko būtiski ietekmēja ASV dolāra vērtības kāpums. Nerezidentu noguldījumi ar ASV dolāra vērtību izmaiņu korekcijām gada laikā pieauga par 0.9%. Banku piesaistītais finansējums Saistības pret MFI 2015. gadā samazinājās, ko pamatā noteica ārvalstu banku meitu un filiāļu no mātes bankām piesaistītā finansējuma sarukums par 451 milj. eiro, kopējam saistību pret MFI apmēram samazinoties par 588 milj. eiro. Emitēto ilgtermiņa obligāciju apmērs 2015. gadā turpināja palielināties – par 170 milj. eiro jeb 33% sasniedzot 683 milj. eiro, tādejādi veicinot termiņstruktūras sabalansētību atsevišķās bankās ar augstu pieprasījuma noguldījumu īpatsvaru kopējos noguldījumos. 2015. gadā bankas turpināja piesaistīt finansējumu (168 milj. eiro) ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās (ECB monetārās politikas instruments, lai veicinātu kreditēšanu eirozonā). Kopš 2014. gada septembra beigām, kad ECB uzsāka refinansēšanas mērķoperācijas, piecas bankas kopumā ir piesaistījušas ilgtermiņa finansējumu jau 254 milj. eiro. Kredītportfelis Banku sektora kopējais kredītportfelis 2015. gadā būtiski nemainījās, pieaugot par 0.1% jeb 10 milj. eiro, t.sk. rezidentu uzņēmumu portfelis pieauga par 0.6%, savukārt rezidentu mājsaimniecību samazinājās par 4.1%, bet nerezidentu kredītportfelis ar ASV dolāra vērtību izmaiņu korekcijām pieauga par 3%. Jaunās kreditēšanas apmērs pieauga, salīdzinot ar 2014.gadu – kredītiestādes finansēja gan mājokļa iegādi rezidentu mājsaimniecībām, gan rezidentu nefinanšu uzņēmumus. Jaunie kredīti mājokļa iegādei sasniedza 321 milj. eiro, un jaunās kreditēšanas apmērs rezidentu nefinanšu uzņēmumiem – 1.3 mljrd. eiro. Kavētie kredīti Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī turpināja sarukt un decembra beigās bija 6.4% (2014. gada beigās – 6.9%). Šādi kredīti rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī veidoja 7.5%, savukārt rezidentu korporatīvajā portfelī – 4%. Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī gada laikā saruka no 12.3% līdz 10.9%. Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums 2015. gada beigās saruka līdz 687.4 milj. eiro jeb 4.7% no banku kopējā kredītportfeļa (2014. gada beigās – 5.3%). Ar Latvijas banku bilances pārskatu kopsavilkumu par 2015. gadu iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv  sadaļā Statistika/Kredītiestādes/. Papildu informācijai: Ieva Upleja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste tālr.:67774807; 29476003 e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv Vairāk par FKTK: www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV