Zinātniskā izdevuma "Latvijas Bankas vēsture 1922-1940" prezentācija

Pētījumu veido divas daļas, kuras atšķir izpētes pieejas.
Pirmajā daļā izmantota hronoloģiskā pieeja, izzinot institūcijas izveidi un darbību.
Otrajā daļā pieeja balstās uz cilvēku centrētu skatījumu, parādot Latvijas Bankas institucionālo vēsturi caur personībām, kuras to ir veidojušas.

Izdevuma pirmo daļu veido četras nodaļas.
Pirmajā nodaļā analizēta Latvijas Bankas izveides priekšvēsture, kurā atspoguļots ceļš no idejas 1920. gadā par valsts emisijas banku kā privātu akciju banku ar emisijas tiesībām un ārvalstu kapitāla meklējumiem ar Latvijas diplomātu palīdzību līdz lēmumam 1922. gadā dibināt pilnībā valsts finansētu banku. Nodaļā analizēta pilsoniskās sabiedrības aktīvā iesaistīšanās Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu kandidātu izvirzīšanā.
Otrā nodaļa ievieto Latvijas Banku Baltijas reģionālajā kontekstā, parādot kopīgo un atšķirīgo ar Igaunijas, Lietuvas un Somijas centrālo banku uzbūvēm.
Trešā nodaļa sniedz informāciju par Latvijas Bankas darbību valsts tautsaimniecības politikas veidošanā parlamentārās demokrātijas un autoritārā režīma apstākļos Saeimā, Finanšu padomē, Valsts saimnieciskajā padomē un sadarbībā ar Latvijas Kredītbanku. Analizēta Finanšu ministrijas ietekme Latvijas Bankas padomē, parādīta Latvijas Bankas padomes locekļu nostāja lata stabilitātes jautājumā.
Ceturtā nodaļa veltīta Latvijas Bankas valdes darbības iztirzāšanai. Tajā konstatētas direktoru atbildības jomas, 1931. gada ekonomiskās krīzes laika lēmums par kredītu restrikciju analizēts kontekstā ar Latvijas Bankas principu nodrošināt iedzīvotāju uzticēšanos bankai un latam kā Latvijas valūtai. Nodaļā parādīti valdes ārējās komunikācijas principi, pētītas autoritārās ideoloģijas izpausmes Latvijas Bankas valdes darbībā, sniegts priekšstats par Latvijas Bankas ieguldījumu ekonomikas zinātnes un statistikas attīstībā.

Izdevuma otrajā daļā izmantota uz cilvēku centrēta skatījuma pieeja Latvijas Bankas institucionālajā vēsturē.
Pirmajā nodaļā atspoguļotas Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu sastāva izmaiņas no bankas dibināšanas 1922. gadā līdz tās sovjetizēšanai 1940. gadā. Izdevums sniedz 14 izvērstus biogrāfiskus stāstus par Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, galvenajiem direktoriem un direktoriem, kā arī apkopo 28 Latvijas Bankas padomes locekļu biogrāfijas.
Otrajā nodaļā uzmanība centrēta uz darbiniekiem, kuri strādāja ārpus Rīgas, vienlaikus parādot bankas nodaļu reģionālo tīklu valstī caur 24 nodaļu vadītāju 46 biogrāfiskiem šķirkļiem.  

Pasākuma atklāšanas fotogalerija

Labdien, godātie diskusijas dalībnieki un viesi!

Šodien Latvijas Bankai aprit 100 gadi. 100 gadi, strādājot Latvijas labā. Tas ir zīmīgs pieturas punkts ceļā uz nākamajiem simtiem, kad neatlaidīgi turpināsim balstīt mūsu valsts mērķi – būt stipriem un neatkarīgiem.

Latvijas valsts dzimšana radīja nepieciešamību pēc savas naudas un centrālās bankas. Toreiz, 20. gadsimta sākumā, pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara gadiem, tas bija ļoti grūts uzdevums. Karš bija nopostījis valsti, bijām nabadzīgi, liela daļa iedzīvotāju bija devušies emigrācijā. Bet bija jādara tas, kas jādara.  Un bija cilvēki, kas ticēja un darīja, un tapa gan Latvijas Banka, gan Latvijas nauda! Šodien mēs turpinām pirms simt gadiem mums uzticēto misiju – rūpēties, lai mūsu nauda ir droša un uzticama.

Man ir prieks šajā dienā atklāt diskusiju un pieteikt sabiedrībai Latvijas Bankas jubilejai veltīto zinātnisko izdevumu. Tajā sniedzam vēsturisku atskatu valsts un centrālās bankas pirmsākumos.

Pētnieces Inetas Lipšas pamatīgais darbs, apgūstot līdz šim nepētītus un nepublicētus vēstures avotus, kalpos ne tikai Latvijas tautsaimniecības vēstures apzināšanai. Tas būs pamats kvalitatīvai diskusijai par pagātnes norišu un lēmumu ietekmi uz valsts attīstību. Šo diskusiju šodien uzsāksiet jūs.

Latvijas Banka netapa vienā dienā. Pēckara apstākļos jaunai valstij tas nav iedomājams. Tomēr viena lieta tā laika līderiem bija skaidra jau sākumā – valsts bankai, veicot savus uzdevumus, jāvadās vienīgi no valsts saimniecības interesēm. Šis princips tika ievērots 18 gadu garumā līdz Latvijas okupācijai un ir likts bankas pamatos arī pēc valsts atjaunošanas 20. gadsimta 90. gados. Šo principu mēs ievērojam arī šodien.

No pirmās dienas centrālajai bankai dots uzdevums nodrošināt uzticamu naudu. 10 lati, kas uzdrukāti uz 500 Latvijas rubļu naudas zīmes, tikai izlaisti jau otrajā Latvijas Bankas darbības dienā - kā droša nauda ar segumu, lai iedzīvotāji un uzņēmumi var plānot ikdienas dzīvi un būvēt nākotni. Lats bija uzticama nauda līdz 1940. gadam, un tāds tas tika atjaunots 1993. gadā pēc augstās inflācijas perioda, ko piedzīvoja Latvijas rublis. Pašlaik sargājam kopējās Eiropas naudas uzticamību. Jo eiro ir mūsu nauda, un tā sniedz Latvijai papildu drošību, stabilitāti un iespējas.

Inetas Lipšas pētījumā redzam, ka Latvijas Banka jau pagājušā gadsimta 20. un 30. gados aktīvi piedalījās sabiedriskajā darbā, sniedzot ieguldījumu ekonomikas zinātnes un statistikas darbā, ne tikai pildīja šauru bankas funkciju. Arī šodien mūsu kompetence tiek likta lietā, lai Latvijas valsts pieņemtu tālredzīgus lēmumus tautsaimniecības attīstībā. Un pētniecības un analīzes jaudu mēs turpināsim stiprināt. Bankas jubilejas laikā paplašinām savu atbildības lauku, strādājot pie uzraudzības un finanšu un kapitāla tirgus attīstības funkcijas pievienošanas Latvijas Bankai.

Šogad ar ceļojošu vēstures izstādi ciemojamies Latvijas pilsētās, kur starpkaru periodā bijušas Latvijas Bankas nodaļas. Izstāde atklāj tā laika notikumus un bankas personības, kas bijuši aktīvi sava novada un valsts dzīves veidotāji.  Mēs tiekamies ar vietējo sabiedrību, diskutējam par Latvijas un reģionu nākotni. Tehnoloģijas mūsdienās ļauj nodrošināt bankas funkcijas un pakalpojumus attālināti, un filiāļu loks vairs nav nepieciešams. Tomēr mums ir svarīgi saglabāt atgriezenisko saikni, uzklausot, kas cilvēkiem Latvijas novados rūp šodien.

Mēs pamatoti mēdzam teikt, ka Latvijai ir skaistākā nauda pasaulē. Sākums tam tika ielikts ar Riharda Zariņa veidotajām banknotēm, bet, jo īpaši, sudraba pieclatnieku pagājušā gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos gados. Tajā laikā tapa arī vecmeistara Teodora Zaļkalna Latvijas monētas mets, kas savu fizisko veidolu zeltā ieguva tikai 2008.gadā un kļuva par pasaules gada monētu. Tas ir simbolisks stāsts par paliekošām vērtībām un to turpinātību. Par tiltu no Latvijas neatkarības izveidošanas uz atjaunošanu. Aicinu arī jūs apmeklēt bankas simtgades izstādi Nacionālajā mākslas muzejā, kur apskatāmas mūsu tautas vērtību zīmes, kas dzīvo monētās.

Liels paldies izdevuma autorei Inetai Lipšai par fundamentālo pētījumu, kas padarīs Latvijas valstiskuma izpēti pilnīgāku! Paldies Aivaram Strangam par recenziju! Simboliskai piemiņai vēlos dāvināt jums abiem mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzillo radīto Latvijas Bankas simtgades monētu “Augšup”, kas tieši šodien ir ieraudzījusi dienasgaismu.

Paldies bankas kolēģiem par atbalstu Inetai vairāku gadu garumā!

Un novēlu Eduardam Liniņam ar komandu spraigu un produktīvu šīsdienas diskusiju.