Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības

Latvijas Banka izveidojusi līdz šim plašāko nacionālo monētu programmu "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības". Četru sēriju 12 monētās attēlota Latvija Eiropas un pasaules kontekstā, citiem un – kas varbūt ir vēl svarīgāk – arī pašiem sev parādot, kas mēs esam un kādi esam.

Nacionālās monētu programmas "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" monētas
(MS PowerPoint formātā)

Pamati
Latvijas valsts politiskā vēsture nav gara, toties sarežģīta un dažādos laikos dažādi traktēta. Latviešu nācijas vēsture ir ilgāka, bet arī relatīvi īsa. Taču valsts un nācijas garīgais pamats tapis ilgi, un tajā satiekas ģenētiskā informācija, kas tagadnes latvieti saista ar pirmajiem cilvēkiem, un iegūtie domāšanas, jušanas un spriestspējas elementi, kuru pamatā ir ainaviskā, klimatiskā, reliģiskā, sadzīviskā un politiskā pieredze.
Modernais cilvēks, rosīdamies savā ikdienā un pīdamies tās nosacījumos, nereti iedomājas, ka var brīvi lidot kā putns, kur vien ienāk prātā. Taču tā nav. Neredzamas saites ikvienu no mums tur līdzsvarā starp zemi un debesīm, starp dabas doto, no senčiem mantoto un pašu rokām darināto realitāti un mūžības, Visuma biedējoši vilinošo neizzināmību.
Piedzimstot mēs saņemam savu mitoloģisko pagātni kā daļu no nebeidzamās dievu saspēles pasaules izplatījumā. Un mūsu pašu ziņā ir, ko ar šo dāvanu mūža gaitā izdarīsim: atstāsim neievērotu vai tieksimies izzināt, līdzdarboties un nodot tālāk saviem bērniem.

Monētu programmas "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērija "Pamati" stāsta par tām tautas pamatvērtībām, kas ir mūžīgas, visai cilvēcei kopīgas un tomēr katras nācijas tradīcijās un priekšstatos atšķirīgas. Šīs vērtības ir Zeme – matērija kā visa dzīvā pamats un vienīgais spēka avots –, Gaisma un Tumsa – to secīgā maiņa, cikliskums, ritums, kas padara iespējamu laiku, – un Liktenis – cilvēciskās nolemtības atbildīgā nasta.
Sērijas "Pamati" monētu aversos plastiskā kompozīcijā kārtoti ornamentu elementi, kuri viegli atpazīstami un kuru sākotne rodama Eiropas tautu un indoeiropiešu kopīgajā mantojumā. Mitoloģiskā cilme ļauj tiem simbolizēt priekšstatus, kas veido seno zemkopju tautu pasaules ainu – zemi, debesis, dabas parādības, gadalaiku un diennakts stundu maiņu –, bet struktūra atbalso cilvēka dzīves ritmu un zemnieka darba ciklisko dabu.
Ornaments vai tā elementi tradicionāli izmantoti arī piederības apliecināšanai – kā īpašuma zīmes. Var pat teikt, ka ornamenta klātbūtne rada īpašu vērtību. Šajā ziņā ornamenta simbolikai ir būtiskas attiecības ar monētas simboliku.

Zeme	Debess	Liktenis

Laiks
Neviena Eiropas zeme nav veidojusies kā pabeigts, noslēgts un monolīts ģeogrāfisks, etnisks un kultūras veselums. Tautu tapšana, pārvietošanās, sadursmes un sadzīvošana ir tā allaž mainīgā vide, kas raksturo ik valsts saturu un nosaka tagad dzīvojošo paaudžu citādi dažkārt grūti skaidrojamās atšķirības. Latvija nav izņēmumus. Te ienākušās baltu un somugru ciltis, savstarpēji konfliktējot un sadzīvojot, veidoja latviešu etnokulturālās iezīmes. 12. gadsimta beigās sākās vācu tirgotāju, vēlāk arī ordeņa brāļu un bruņinieku ekspansija, kam turpmākajos gadsimtos pievienojās poļu, krievu, zviedru dinamiskā, militāri politiskiem nodomiem un veiksmei pakļautā klātbūtne, nelielajā Latvijas teritorijā radot relatīvi atšķirīgus politiskās pārvaldes un saimnieciskās attīstības modeļus, kas ļāva izveidoties pietiekami atpazīstamiem novadiem. Latvijas kultūrvēsturisko novadu atšķirības ir svarīgas latviešu ikdienas apziņai un vērtību sistēmai. Tāpēc likumsakarīga ir novadiem veltītas monētu sērijas "Laiks" izveide, jo monētas tradicionāli apliecina būtiskas, simboliskas vērtības.

Trīs monētas, kas veltītas Kurzemei, Vidzemei un Latgalei, veidotas, izmantojot sava laika kokgriezumu stilistikai raksturīgās iezīmes. Figūru veidojums atgādina tautas amatniecības meistaru rokrakstu, savukārt kompozīciju izsvērtā stabilitāte pauž mūsdienu cilvēka priekšstatu par mitoloģizētiem pagātnes tēliem.

Kurzeme	Vidzeme	Latgale

augšup

Cilvēki
Laikmetus veido cilvēki, kas definē un rada nezūdošās vērtības. Cilvēki ietekmē un virza vēsturi, tā top viņu ikdienišķo vēlmju un augsto centienu sadursmēs. 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā tautas augstākos centienus pauda Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Rainis, katrs savā veidā simbolizējot latviešu nācijas atdzimšanu un evolūciju.
Pēc apgaismības ideālu izplatīšanās Eiropā, bet jo īpaši pēc Lielās franču revolūcijas pasaule vairs nevarēja būt tāda kā agrāk. Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā ietvertā atziņa, ka cilvēki piedzimst un ir brīvi un vienlīdzīgi savās tiesībās, iedvesmoja indivīdus un nācijas. 19. gadsimts tiesību sistēmā nostiprināja cilvēktiesību jēdzienu un kļuva par politisko reformu un nacionālās atmodas laikmetu Eiropā.

Pēc zemnieku brīvlaišanas un citām sociālajām un ekonomiskajām reformām radās priekšnoteikumi arī latviešu nācijas attīstībai. Izveidojās nacionāli demokrātiska un tautsaimnieciski liberāla latviešu inteliģences kustība – jaunlatvieši, un šīs kustības ievērojamākie pārstāvji Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons būtiski ietekmēja sabiedrisko domu un sociālpolitisko procesu. Cilvēktiesību un nacionālās atbrīvošanās ideālus, kā arī indivīda pilnveides ideju attīstīja un augstā mākslinieciskā līmenī izteica izcilais dzejnieks un domātājs Rainis.
Pēc senas latviešu paražas jaundzimuša bērna šūpulī tiek liktas trīs simboliskas lietas. "Liec maizīti, liec naudiņu, liec gudro padomiņu..." Latviešu nācijas šūpulī garīgo maizi (dainas) ielicis Krišjānis Barons, simbolisko naudu (ideju par ekonomiskās patstāvības nepieciešamību) – Krišjānis Valdemārs, bet gudro padomu – Rainis. Sērijas "Cilvēki" monētas veltītas mūsdienu latviešu nācijas pamatlicējiem.

Krišjānis Valdemārs	Krišjānis Barons	Rainis

augšup

Valsts
Neatkarīgas Latvijas valsts deklarēšana 1918. gada 18. novembrī Rīgā nebija nedz likteņa nejaušība, nedz vēstures untums. Tā bija latviešu tautas griba, aizstāvēta gan ieroču, gan diplomātiskajās kaujās. Tomēr vērotājam no malas gandrīz neticamā Latvijas Republikas piedzimšana ģeopolitiski tik iekārojamā Baltijas teritorijā, ko par savu pārmaiņus dēvējušas zviedru, poļu, franču, vācu un krievu vara, uzskatāma par vienu no 20. gadsimta pasaules politikas fenomeniem.
Jaunās Latvijas straujā izaugsme laikā līdz 2. pasaules karam, progresīvā Satversme un likumi, kultūras autonomija mazākumtautībām, saimnieciskie un kultūras panākumi, plašie starptautiskie sakari, augsts pārticības un izglītības līmenis pārliecinoši ierakstīja tās vārdu Eiropas kartē.
Latvijas okupācija, ko 1940. gadā īstenoja Maskavas komunisti, ar militāru spēku ieviesdami totalitāro režīmu, bija vēlme likt pasaulei aizmirst vēsturiskās pārmaiņas. Komunistu iesākto 2. pasaules karā turpināja nacisti, pēc tam – atkal Staļins un viņa sekotāji, terorizēdami brīvvalsts laika ekonomiskā uzplaukuma radītājus un latviešu intelektuāļus, aizliegdami brīvo domu un nacionālos simbolus, tiražēdami melus un propagandēdami impērisko ideoloģiju. Plānveida ekonomikas sekas bija iniciatīvas un konkurētspējas zudums un tautsaimniecības panīkums. Dzelzs priekškars slēpa Latviju pasaulei līdz pat t.s. pārbūves sākumam un jaunai tautas atmodai.
Pirmajās brīvajās vēlēšanās izveidotais parlaments 1990. gada 4. maijā deklarēja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Nevardarbīgā cīņa piespieda okupācijas varu kapitulēt. 1991. gada 21. augustā atkal sākās Latvijas starptautiskā atzīšana. 1918. gadā "no zobena lēkusī saule" uz laiku laikiem atausa pār zemi Baltijas jūras krastā.

Brīvības cīņas	Svešas varas	Valsts atdzimšana

augšup