Nacionālā centrālā banka veido infrastruktūru zibmaksājumu nodrošināšanai starp Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) dalībniekiem, tādējādi veicinot bezskaidrās naudas plašāku izmantošanu un inovatīvu maksājumu instrumentu attīstību Latvijā. Zibmaksājumi tiks nodrošināti 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, izpildot klientu maksājumus dažu sekunžu laikā. Paredzams, ka tas veicinās maksājumu pakalpojumu plašāku pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un Latvijas digitālo finanšu tehnoloģiju jeb FinTech nozares konkurētspēju.

Ar grozījumiem "Dalības kārtība Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā" tiek papildināta pieteikšanas procedūra dalībai EKS sistēmā un tās atsevišķo servisu izmantošanai, aprakstīta zibmaksājumu servisa funkcionalitāte, kā arī paredzēta klientu kontu IBAN numuru un mobilā tālruņa numuru saišu reģistra (IBAN reģistrs), kas dos iespēju veikt zibmaksājumu, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, izveide un uzturēšana. Lai nodrošinātu zibmaksājumu veikšanu (sasniedzamību) visā SEPA telpā, paredzēta savienojuma izveide ar ABE Clearing S.A.S. à capital variable (tālāk tekstā – EBA Clearing) izstrādāto ātro maksājumu risinājumu (RT1 sistēma). Tas ļaus veikt ātro maksājumu norēķinus gan ar tām Latvijas kredītiestādēm, kuras nav EKS sistēmas dalībnieces, bet zibmaksājumu servisu ieviesīs vēlāk, pievienojoties EBA Clearing sistēmai, gan ar citām Eiropas kredītiestādēm.

Plānots, ka Latvijā zibmaksājumu infrastruktūra tiks ieviesta 2017. gada 28. augustā, bet Eiropas mēroga ātro maksājumu risinājums darbību uzsāks 2017. gada 21. novembrī, un tam no darbības uzsākšanas brīža pievienosies Latvijas Banka, nodrošinot EKS sistēmas dalībnieku klientiem iespēju veikt zibmaksājumus visā Eiropā.

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas Vienotās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem.

2016. gadā TARGET2-Latvija sistēmā tika apstrādāti 429.2 tūkst. maksājumu 235.1 mljrd. eiro apjomā, bet EKS sistēmā – 40.3 milj. maksājumu 54.0 mljrd. eiro apjomā (detalizētāku informāciju sk. https://www.bank.lv/statistika/maksajumu-sist-statistika/starpbanku-maksajumu-sistemu-statistika). 

 

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

  • līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
  • emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
  • nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
  • uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
  • pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
  • darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
  • sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
  • uztur un attīsta Kredītu reģistru;
  • konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.