2008. gada 11. septembris
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.Vasaras nogalē esam pārliecinājušies - inflācijas
augstākais punkts ir aiz muguras un,
kā prognozējām, gada inflācija turpina sarukt.
[Attēls].
Pirmajam nelielajam samazinājumam jūnijā sekojis 1 procenta punkta
liels gada inflācijas kritums jūlijā un, pēc jaunākajiem datiem, arī
augustā. Mēneša laikā patēriņa cenas jūlijā pieauga vien
par 0.3%, kam sekoja samazinājums par 0.4% augustā, kas ir neredzēts
notikums pēdējo divu gadu laikā. Tādējādi gada inflācija augustā
noslīdēja līdz 15.7%. Tas norāda uz pakāpenisku pieprasījuma puses
spiediena mazināšanos, kas vistiešāk atspoguļojas neregulējamo
pakalpojumu
ietekmes kritumā, kā arī atspoguļo iepriekšējā gada augsto tabakas
akcīzes nodokļa bāzi.
Arī turpmāk kopumā sagaidāma inflācijas pakāpeniska samazināšanās,
taču, neskatoties uz mazāku pieprasījuma ietekmi uz cenām, gludu un
ātru inflācijas samazinājumu kavēs izmaksu kāpums, ko izraisa lielais
energoresursu cenu pieaugums. Taču svarīgi apzināties - ja arī rudenī
sagaidāmais gāzes tarifu kāpums īslaicīgi cenu līmeni cels, kopējo
inflācijas krītošo tendenci tas nemainīs.
Tā kā šie faktori jau ir ņemti vērā iepriekš, tad Latvijas Bankas
ekspertu gada inflācijas prognoze netiek mainīta:
decembrī tā varētu būt 13-14% robežās. Savukārt gada
vidējā inflācija, ņemot vērā cenu kāpumu pirmajā pusgadā,
2008. gadā gaidāma
15.5-15.8% robežās.
Kad pēc ilga inflācijas kāpuma posma sācies tās kritums, šo tendenci
var stiprināt arī ekonomikas dalībnieku lēmumi, pārtraucot tajos pēc
inerces ierēķināt iepriekšējo periodu inflāciju un raugoties uz
priekšu. Proti, aprēķini un lēmumi turpmāk būtu balstāmi apziņā, ka,
ekonomikas pieaugumam bremzējoties, samazināsies arī inflācija. Šāda,
uz nākotni vērsta uzvedība tautsaimniecībā pieliktu punktu līdzšinējās
augstās inflācijas atražošanai, kas notika, to
iecenojot izmaksu, tostarp algu plānošanā. Tas veicinās tālāku
inflācijas kritumu un, ņemot vērā arī pozitīvās gaidas, labvēlīgi
ietekmēs ikviena iedzīvotāja ienākumus.
Par tautsaimniecības attīstību, ko jau pieminēju inflācijas sakarā,
jāsaka: ir skaidri iezīmējusies
ekonomikas attīstības lejupslīde ar vāju kopprodukta izaugsmi
2. ceturksnī - tas pieaudzis vien par 0.1 procenta punktu. Pozitīvā
zonā to noturējusi neliela, tomēr pozitīva preču un pakalpojumu reālā
eksporta izaugsme (+2.5% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Lai
arī preču eksporta pieaugums jūlijā par 9.3% bijis labā līmenī [Attēls],
virkne trešā ceturkšņa sākuma rādītāju tomēr apstiprina bažas, ka
trešajā ceturksnī sagaidāms kopprodukta kritums. Piemēram, produkcijas
izlaide apstrādes rūpniecībā jūlijā turpināja sarukt īpaši strauji -
par 9.1%. Arī mazumtirdzniecības apgrozījumam jūlijā gada laikā kritums
reālajā izteiksmē bija 10.3%. Šī gada iekšzemes kopprodukta pieauguma
prognozi līdz ar to samazinām līdz 0.5-1% no līdzšinējiem 2.5%.
Vienlaikus kā pozitīvu norisi minēšu ievērojamo tekošā konta deficīta
samazinājumu - uz 14.6% 2. ceturksnī no 23.7% gadu iepriekš. [Attēls].
Lai arī deficīts vēl ir ļoti augsts, šāds kritums liecina, ka
nesamērības ekonomikā pakāpeniski labojas. Vai arī turpmāk tekošā konta
deficīts saruks tikpat strauji? Eksporta lēnāka izaugsme pēdējos
mēnešos liek domāt, ka turpmāk tekošā konta deficīta kritumu nodrošinās
galvenokārt vāja iekšzemes pieprasījuma izraisīts importa kritums, kas
nozīmēs arī lēnāku ekonomikas izaugsmi. Tas no jauna
liek uzsvērt, cik aktuāla ir eksportētāju atbalsta politika. Ceram,
ka gada nogalē papildus citiem pasākumiem beidzot sāks darboties
eksporta kredītu garantiju shēma!
Otrs ļoti svarīgs darba virziens ātrākai ekonomikas korekcijai jeb
pārejai no pārlieku straujas uz ilgtermiņā uzturamu izaugsmi ir daudz
piesardzīgāka nākamo gadu budžeta plānošana. Lai arī šī gada
pirmajos septiņos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā joprojām
saglabājās finansiālais pārpalikums, tomēr, sākot ar jūniju, tas sāk
sarukt, jo atsevišķos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā jau
vērojams deficīts. Ekonomikas aktivitātes lejupslīde ir noteikusi
kritumu budžeta ieņēmumu pieaugumā pēdējos trīs mēnešos, tai skaitā
nodokļu ieņēmumi jūlijā pieauga tikai par 7.9%. Tikmēr izdevumu
pieaugums ir bijis stabils - jūlijā par 26.0%. Latvijas Bankas
analītiķi sagaida, ka 2008. gadu beigsim ar 2% no IKP lielu budžeta
deficītu.
2009. gada budžetam jābūt sabalansētam, jo deficīts kavēs
ātrāku ekonomikas atkopšanos! Pretējā gadījumā valdība
turpinātu uzturēt augstu inflāciju, kas vēl nav pat apārstēta, lielu
importu, augstas latu starpbanku likmes un pasliktinātu uzņēmumu
konkurētspēju,
sacenšoties atalgojuma lielumā ar privāto sektoru. Tikpat nozīmīgs
apsvērums ir tas, ka mēs palielinātu valsts ārējo parādu, kas ir
lielākais jauno Eiropas Savienības dalībvalstu starpā un jau izsaucis
pietiekami daudz jautājumu un spekulāciju par Latvijas nākotni.
Piebildīšu, ka Latvijas ārējais parāds 2007. gada beigās bija 134%.
Šobrīd piedāvātais nākamā gada budžeta mets ar -1.85% lielu
deficītu ved mūs tajā pašā grāvī, kādā grasās
nonākt 2008. gada budžets. Proti, labi sākām ar uzstādījumu sasniegt
pārpalikumu +1% no IKP, bet tagad izskatās, ka gadu beigsim ar 2%
deficītu! Pēc analoģijas, sākot 2009. gadu ar uzstādījumu, ka deficīts
būs ap 2% no IKP, varam beigt ar -4 līdz -5% lielu iztrūkumu! [Attēls].
Svarīgi ir pavisam konkrēti apzināties, ka 2% deficīts ir apmēram 350
miljoni latu, kas valstij ir jāaizņemas Latvijas komercbankās vai
ārvalstīs. Ja valdība šos 350 miljonus latu aizņemas no Latvijas
komercbankām, tad zūd iespēja, ka komercbankas šādu līdzīgu naudas
apjomu varētu novirzīt uzņēmumu kreditēšanai - Latvijas
tautsaimniecības attīstībai. Nerodas jaunas darba vietas, neienāk
nodokļu maksājumi.
Savukārt valdībai 350 miljonus aizņemties ārzemēs nozīmē palielināt
ārējo parādu, kas nepalielina ārvalstu finansējuma stabilitāti. Bet
Latvija šodien ir ļoti atkarīga no ārējo aizdevumu plūsmām un aizdevēju
uzticības. Ja tādējādi aizdevējiem demonstrēsim, ka Latvija turpina
noēst nenopelnīto - dzīvo uz parāda un neiegulda attīstībā, varam
nonākt situācijā, kad Latvijas uzņēmējiem apgrūtinās aizņemšanās,
pieaug procentu likmes, sadārdzinās esošo kredītu maksājumi.
Nobeidzot par kreditēšanas tēmu, jāatzīmē, ka saskaņā ar operatīvajiem
datiem augustā tās gada pieauguma temps krities līdz 17.9% no 49.6%
pērn.
[Attēls].
No vienas puses, tas ir bijis svarīgs faktors ekonomikas pārkaršanas
riskus mazināšanā. No otras puses, pašlaik, ekonomikai ļoti strauji
atdziestot, jāturpina rūpēties par finanšu resursu pieejamību, kas var
tikt ieguldīti tautsaimniecības produktīvās kapacitātes attīstībā. Arī plašās
naudas gada pieauguma temps ir lēns. Augustā saskaņā ar
operatīvajiem datiem tas pieaudzis tikai par 5.4% pretstatā 24.3%
atbilstošajā pagājušā gada periodā. Būs vietā paskaidrojums - plašā
nauda raksturo naudas daudzumu tautsaimniecībā jeb, citiem vārdiem
sakot, tautsaimniecības asinsrites stāvokli. Tikko minētais kopumā
liecina par to, ka korekcija kreditēšanas tirgū ir notikusi un tālāka
tās bremzēšanās nebūtu vēlama.
Apkopojot augstāk minēto, varam secināt, ka skaidri iezīmējas
nelīdzsvarotas tautsaimniecības attīstības mazināšanās tendence - krīt
inflācija un tekošā konta deficīts. Tomēr novēlota reakcija uz
iepriekšējos gados konstatētajām tautsaimniecības pārkaršanas pazīmēm
un gāzes spiešana grīdā tagad nozīmēs sāpīgāku korekciju - vairākus
ceturkšņus negatīvas izaugsmes - pirms ekonomika pakāpeniski
atgriezīsies pie ilgā laikā uzturama un veselīga izaugsmes līmeņa.
Ņemot vērā to, ka finanšu sektorā korekcija ir notikusi, ka turpmāka
kreditēšanas izaugsmes un uzņēmumiem pieejamo resursu mazināšanās nav
vēlama un ka inflācijai ir krituma tendence, Latvijas Bankas padome
šodien nolēma tālāk samazināt augstas inflācijas
laikā palielināto rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem no 6% uz
5% un samazināt rezervju normu
pārējām rezervju bāzē iekļautajām saistībām no 8% uz 7%.
Tādējādi tiek atbrīvoti papildu finanšu resursi kreditēšanai un radīti
labvēlīgāki apstākļi tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai
nepieciešamo kreditēšanas resursu pieejamībai. Turklāt
vienlaicīgs rezervju normas samazinājums dažādu termiņu saistībām
nodrošinās vienmērīgāku ietekmi uz visu latu likviditātes situāciju
banku sektorā, joprojām uzturot banku motivāciju ilgtermiņa līdzekļu
piesaistē. Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes netika
mainītas.