Rīgā 2006. gada 13. jūlijā
Laika posmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 21% un šī gada 1. jūlijā veidoja 927.9 milj. latu.
Straujais iekšzemes kopprodukta kāpums, kur jāizceļ pakalpojumu sfēras nozaru, tostarp mazumtirdzniecības izaugsme, kā arī noturīgais inflācijas līmenis un augošais privātais patēriņš prasījis atbilstošas pārmaiņas skaidrās naudas apritē. Tomēr jāatzīmē, ka noteicošā loma kopējās naudas apjoma pieaugumā joprojām ir noguldījumiem bankās, kuru gada pieauguma temps pārsniedz 40% robežu. Toties skaidrās naudas daļa plašajā naudā, kur ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos, turpinājusi sarukt. 2006. gada pirmajos piecos mēnešos tā samazinājusies no 19.7% līdz 18.6%.
Apgrozībā esošās skaidrās naudas sadalījums pa nomināliem
884 milj. latu jeb 95.3% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējais daudzums ir monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 6.9%, Ls 10 - 8.2%, Ls 20 - 41.5%, Ls 50 - 6.3%, Ls 100 - 19.7%, Ls 500 - 17.4%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 16.5% (bimetāla divlatnieki - 14.0%, citi - 2.5%), Ls 1 - 46.3%, Ls 0.50 - 13.6%, Ls 0.20 - 7.5%, citas monētas - 1.7-4.8% katrs nomināls.
Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir Ls 20 banknošu - 18.3 milj. Tālāk seko Ls 5 - 12.3 milj., Ls 10 - 7.3 milj., Ls 100 - 1.7 milj., Ls 50 - 1.1 milj. un Ls 500 - 309 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 116.3 un 73.5 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas - 11.9 milj., Ls 1 - 20.3 milj., Ls 2 - 3.6 milj. Apgrozībā laisti arī 19.9 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.
Kā redzams no 1. tabulas, gada laikā visu naudas zīmju daudzums apgrozībā ir pieaudzis, taču atšķirīgi dažādiem nomināliem: visvairāk, par 31.2%, pieaudzis Ls 20 banknošu apjoms, bet Ls 10 apjoms ir palicis gandrīz nemainīgs - kāpums par 0.01%. Šādas izmaiņas skaidrās naudas struktūrā izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.
1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā
|
2005. gada 1. jūlijā |
|
2006. gada 1. jūlijā |
Summas |
||
|
Summa |
Procentos no |
|
Summa |
Procentos no |
relatīvās |
|
(tūkst. Ls) |
kopsummas |
|
(tūkst. Ls) |
kopsummas |
pārmaiņas |
Ls 5 |
54 191.3 |
7.4 |
|
61 321.5 |
6.9 |
+13.2 |
Ls 10 |
72 547.4 |
9.9 |
|
72 552.5 |
8.2 |
+0.01 |
Ls 20 |
279 424.4 |
38.3 |
|
366 540.1 |
41.5 |
+31.2 |
Ls 50 |
44 872.3 |
6.2 |
|
55 440.4 |
6.3 |
+23.6 |
Ls 100 |
147 085.2 |
20.2 |
|
173 906.6 |
19.7 |
+18.2 |
Ls 500 |
131 128.0 |
18.0 |
|
154 278.0 |
17.4 |
+17.7 |
Kopā banknotes |
729 248.6 |
100 |
|
884 039.1 |
100 |
+21.2 |
2. tabula. Monētas apgrozībā
|
2005. g. 1. jūlijā |
|
2006. g. 1. jūlijā |
Summas |
||
|
Summa |
Procentos no |
|
Summa |
Procentos no |
relatīvās |
|
(tūkst. Ls) |
kopsummas |
|
(tūkst. Ls) |
kopsummas |
pārmaiņas |
Ls 2 |
6 753.9 |
18.0 |
|
7 255.6 |
16.5%bimetāla 14.0% |
+7.4 |
Ls 1 |
16 050.8 |
42.9 |
|
20 308.8 |
46.3% |
+26.5 |
50 santīmi |
5 492.3 |
14.7 |
|
5 959.5 |
13.6% |
+8.5 |
20 santīmi |
2 954.3 |
7.9 |
|
3 297.9 |
7.5% |
+11.6 |
10 santīmi |
1 836.5 |
4.9 |
|
2 102.5 |
4.8% |
+14.5 |
5 santīmi |
1 392.5 |
3.7 |
|
1 545.8 |
3.5% |
+11.0 |
2 santīmi |
1 261.2 |
3.4 |
|
1 470.8 |
3.4% |
+16.6 |
1 santīms |
1 007.2 |
2.7 |
|
1 163.0 |
2.7% |
+15.5 |
Jubilejas monētas |
685.0 |
1.8 |
|
749.3 |
1.7% |
+9.4 |
Kopā monētas |
37 433.7 |
100 |
|
43 853.2 |
100% |
+17.1 |