Konkurss tiek rīkots 17. reizi, un tajā aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas konkura norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs.

Konkursa darbiem piedāvātas 30 tēmas (pilns uzskaitījums – vietnē https://www.makroekonomika.lv/konkursi/zinatniski-petniecisko-darbu-konkurss), t.sk. monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos; kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs; Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums; ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi; kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā; jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un to ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu; zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un to ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā u.c.

Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un eirozonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku.

Konkursā jau otro gadu paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā.

Darbi jāiesniedz Latvijas Bankā no 2019. gada 17. maija līdz 31. maijam. Uzvarētājus noteiks speciāli izveidota Latvijas Bankas ekonomistu žūrija. Godalgotie darbi tiks publicēti interneta vietnē www.makroekonomika.lv, to autori saņems naudas prēmijas (t.sk. 1. vietas ieguvējs – 2 000 eiro un Jura Vīksniņa balvas ieguvējs – 1 422.87 eiro).

2017./2018. studiju gadā rīkotajā studentu zinātnisko darbu konkursā tika iesniegti 13 darbi, kuru autori bija 21 students no četrām Latvijas augstskolām. Konkursā 1. vieta tika piešķirta pētījumam "Raspberries vs Wheat: Economic Sophistication as a New Predictor of Income Volatility" ("Avenes pret kviešiem: ekonomiskā sarežģītība kā jauns ienākumu svārstību noteicējs"); šā darba autori bija Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Filips Drazdovs (Filip Drazdou) un Darja Laboka (Darya Labok)). Darbā analizēts, vai eksporta diversifikācija un unikalitāte ir izlaides svārstīgumu ietekmējoši faktori.

Konkursa nolikumu, iepriekšējo gadu laureātu darbus un citus materiālus sk. Latvijas Bankas interneta vietnes www.makroekonomika.lv sadaļā "Studentiem". Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova blogs par konkursa norisi un priekšnoteikumiem izcila diplomdarba uzrakstīšanai pieejams https://www.makroekonomika.lv/atzinas-no-latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-2016, https://www.makroekonomika.lv/atzinas-no-latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-2017 un https://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-atzinas-2018 (prezentācija – http://www.slideshare.net/LatvijasBanka/k-uzrakstt-izcilu-diplomdarbu). Augstskolām ir iespēja pieteikties O. Krasnopjorova vieslekcijai par to, kā uzrakstīt izcilu diplomdarbu.

Apzinoties ekonomikas izglītotības lomu sabiedrības dzīves kvalitātē un tautsaimniecības attīstībā, Latvijas Banka veic sistēmisku darbu ekonomikas izglītošanā. Latvijas Banka sociālo zinību skolotājiem, skolēniem, studentiem u.c. interesentiem aktīvi piedāvā dažādas iespējas izprast ekonomikas likumsakarības. Partnerībā ar citām Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014.–2020. gadam īstenošanā iesaistītajām institūcijām Latvijas Banka veicina tādas sabiedrības attīstību, kurā cilvēkiem ir zināšanas par finansēm un ekonomiku un viņi spēj tās izmantot savas finansiālās ilgtspējas nodrošināšanai, konkurētspējas darba tirgū un labklājības paaugstināšanai, tā radot arī priekšnoteikumus sabiedrības kopējai attīstībai.

Zināšanu vairošanai Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas gadā īsteno vairākus projektus.

  •          Kompetenču pieejai vispārējā izglītībā palīdzam veidot jaunu ekonomikas mācību līdzekli. 1998. gadā ar Latvijas Bankas līdzdalību iznāca pirmā ekonomikas mācību grāmata Latvijas skolām.
  •          Visos Latvijas reģionos ar uzņēmējiem, iedzīvotājiem un studentiem diskutējām par to, kas ir turības atslēga, kā ražot ko vērtīgāku, pasaulē dārgāk pārdodamu.
  •          Atjaunots Latvijas Bankas zināšanu centrs "Naudas pasaule", kuru mācību darbā izmanto skolēni un studenti.
  •          Tiek īstenota programma "No Sprīdīšiem par saimniekiem" cilvēka un valsts dzīvi ietekmējošu ekonomikas patiesību atgādināšanai viegli uztveramā formā.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.