Nozīmīgākie secinājumi ir šādi:

kopējās maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksas 2014. gadā bija 206.3 milj. eiro jeb 0.86% no iekšzemes kopprodukta;

– lai nodrošinātu viena maksājuma veikšanu, lielākās sabiedrības izmaksas bija bezskaidrās naudas maksājumiem, bet skaidrās naudas maksājumi joprojām bija lētākais maksājuma veids;

– bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaug un viena maksājuma sabiedrības izmaksas samazinās, bet skaidrās naudas maksājumu skaits samazinās un viena maksājuma sabiedrības izmaksas palielinās;

– kopumā 2014. gadā mazumtirdzniecībā un pakalpojumu nozarēs veikti 900.7 milj. maksājumu par 10.3 mljrd. eiro;

– no tiem visvairāk skaita ziņā (69.8% no kopskaita) bija maksājumu ar skaidro naudu, bet apjoma ziņā dominēja bezskaidrās naudas maksājumi (56.5% no kopapjoma);

– katrs iedzīvotājs 2014. gadā veicis vidēji 455 maksājumus jeb par 57 maksājumiem vairāk nekā 2009. gadā.

Saskaņā ar pētījuma datiem no kopējām maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām puse (103.0 milj. eiro) bija skaidrās naudas maksājumu izmaksas. Pārējās bija bezskaidrās naudas maksājumu sabiedrības izmaksas (karšu maksājumu izmaksas – 54.1 milj. eiro un kredīta pārvedumu sabiedrības izmaksas – 49.2 milj. eiro).

Salīdzinājumā ar 2009. gadu kopējās maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksas pieauga par 33.4 milj. eiro, bet maksājumu kopējais skaits palielinājās par 4.2 milj. Karšu maksājumu sabiedrības izmaksas bija par 17.0 milj. eiro lielākas (šādu maksājumu skaits pieauga par 77.6 milj.), kredīta pārvedumu sabiedrības izmaksas palielinājās par 7.1 milj. eiro (šādu maksājumu skaits pieauga par 35.6 milj.), bet skaidrās naudas maksājumu sabiedrības izmaksas bija par 9.4 milj. eiro lielākas (šādu maksājumu skaits samazinājās par 109 milj.).

Lai nodrošinātu viena maksājuma veikšanu, vislielākās sabiedrības izmaksas tāpat kā 2009. gadā bija bezskaidrās naudas maksājumiem (kredīta pārvedumam – 48.9 centi, maksājumam ar karti – 31.5 centi). Ar skaidro naudu veiktā viena maksājuma sabiedrības izmaksas bija 16.4 centi. Salīdzinājumā ar 2009. gadu viena maksājuma sabiedrības izmaksas samazinājās gan kredīta pārvedumiem (par 24.6%), gan maksājumiem ar karti (par 20.2%), jo šādu maksājumu kopējais skaits pieauga daudz straujāk nekā sabiedrības izmaksas to veikšanai. Viena skaidrās naudas maksājuma sabiedrības izmaksas salīdzinājumā ar 2009. gadu palielinājās par 29.1%, bet šādu maksājumu kopējais skaits samazinājās par 14.8%.

Saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu katrs iedzīvotājs 2014. gadā vidēji veicis 455 maksājumus (par 57 maksājumiem vairāk nekā 2009. gadā). Lai nodrošinātu katram iedzīvotājam iespēju šos maksājumus veikt, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un finanšu institūcijām kopējās sabiedrības izmaksas viena iedzīvotāja veiktajiem maksājumiem bija 104.40 eiro.

Pētījumā aplūkoti visplašāk izmantotie neliela apjoma (t.i., maksājumi, kuri nav steidzami un kuru apjoms nepārsniedz 50 tūkst. eiro) skaidrās naudas un bezskaidrās naudas (maksājumi ar kartēm, kredīta pārvedumi) maksāšanas līdzekļi. Pilns pārskata teksts pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē.

Šis ir regulārs apsekojums – nākamais visas eiro zonas valstu neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksu apsekojums tiks īstenots tuvāko gadu laikā.

Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un tā sasniegšanai Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā. 

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka Eirosistēmas ietvaros papildus tam veic šādus pamatuzdevumus:

– pārvalda ārējās rezerves;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
– sagatavo finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.