Kas ir maksājumu sistēma?
Maksājumu sistēmas būtībā ir standartizēta vienošanās, kas ļauj daudzām bankām veikt savstarpējus pārvedumus (nevis, kā liktos, informācijas vai sakaru sistēma, lai arī bez tām neiztikt). Tā ir vienošanās, ka visi sistēmas dalībnieki vienādi rakstīs elektronisko maksājuma ziņojumu konkrētā informācijas sistēmā (nejaukt ar parastu e-pastu) un vienādi veiks maksājumu apstrādi un norēķinu (kā smejies: krēsli vakarā, nauda no rīta jeb otrādi).
Pasaulē, protams, ir daudz banku, bet bezskaidrās naudas norēķini ir svarīgs banku pakalpojums un vienīgais veids, kā var darboties finanšu tirgi. Latvijā vien ir 24 reāli strādājošas bankas, kam jāveic savu un klientu līdzekļu pārvedumi. Lai to izdarītu bez vienotas maksājumu sistēmas, slēdzot divpusējas korespondentattiecības, būtu jāveido ap 300 dažādu līgumsaišu kombināciju! Nav neiespējami, bet nevajadzīgi piņķerīgi. Tāpēc izveidota maksājumu sistēma, kur bankai pietiek noslēgt vienu līgumu ar sistēmas uzturētāju, kas ir Latvijas Banka, lai varētu veikt maksājumus visām pārējām bankām.
Lai gan ikdienā eiro zonā skaidrā nauda joprojām ir svarīgs maksājumu instruments, aptaujas liecina, ka norēķinos arvien biežāk tiek izmantota bezskaidrā nauda (likuma sargāts digitāls bankas grāmatvedības ieraksts). Pusi no ikdienā veicamajiem maksājumiem cilvēki Latvijā jau veic bezskaidrā naudā, izmantojot maksājumu kartes vai naudas pārskaitījumus internetbankā. Otru pusi samaksājam banknotēs un monētās. Salīdzinājumam – Igaunijā bezskaidrā naudā jau notiek vairāk nekā puse norēķinu, bet Skandināvijas valstīs – lielākā to daļa. Mūsdienīga sabiedrība un tautsaimniecība nav iedomājamas bez maksājumu sistēmām, tāpēc ieskats šajā jomā var noderēt kaut aptuvenai lietu kārtības apjaušanai.
Centrālās bankas loma maksājumu sistēmās – operators, pārraugs, attīstītājs
Latvijas Bankai ne tikai uztur maksājumu sistēmas un veicina to raitu darbību, būdama sistēmu operators, bet arī pārrauga maksājumu sistēmu darbību Latvijā, turklāt centrālās bankas uzdevums ir arī veicināt pārmaiņas, kas uzlabo maksājumu tirgu. Viens šāds projekts, kas 2014. gadā sāka darboties visā Eiropā ar centrālo banku līdzdalību, ir SEPA, kas nodrošina vienotu tirgu nelieliem maksājumiem. Agrāk šis tirgus bija sadrumstalots un starpvalstu maksājumu pārvedumi – dārgi un neefektīvi. SEPA izveide ļauj eiro zonas valstīm pievērsties maksājumu nākamajai paaudzei – klientu reālā laika maksājumiem ar viedtālruņiem (Skandināvijā un Apvienotajā Karalistē tie jau izmēģināti). Ar viedtālruni (Latvijā pašlaik ap 38% no mobilā tālruņa lietotāju kopskaita) maksājot rēķinu par pakalpojumu vai preci, saņēmējs šo naudu var nekavējoties izmantot (piemēram, pārskaitīt tālāk). Latvijas Banka vēlas būt katalizators mobilo maksājumu ienākšanai arī Latvijā.