Tautsaimniecības attīstības analīzē un makroekonomiskajā prognozēšanā maksājumu bilance ir viens no svarīgākajiem informācijas avotiem. Makroekonomikas analītiķim, citam interesentam tā ļauj spriest par virkni rādītāju un to ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem valstī, pirmkārt par tekošā konta stāvokli – vai tajā pārpalikums vai deficīts, un tā ietekme uz ārvalstu investīcijām, valsts kredītpolitiku.
Maksājumu bilancē ietverto informāciju var izmantot, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem valstī vai aizdevumu piešķiršanu un analizējot valsts tautsaimniecības ārējo sektoru, prognozējot, vērtējot gan ekonomisko politiku, gan valsts spēju nokārtot ārējā parāda maksājumus. Šī informācija arī ļauj katram ārējās ekonomiskās darbības dalībniekam analizēt un prognozēt savu lomu dažādu valstu tautsaimniecību mijiedarbības procesā.
Latvijā, tāpat kā vairumā Eiropas valstu, maksājumu bilances datus apkopo centrālās bankas statistiķi. Te ir lielākas iespējas precīzi un ātri iegūt datus par ārējiem maksājumiem ar banku starpniecību, kā arī vienkāršāk saņemt banku sektora datus un datus par rezerves aktīviem. Salīdzināmībai, maksājumu bilances datus pasaulē apkopo saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) metodoloģiju.
Maksājumu bilanci veido tekošais konts, kapitāla konts un finanšu konts.
- Tekošais konts ietver preču un pakalpojumu kustību, kā arī ienākumu un izdevumu (darba algas, dividenžu, procentu, pensiju, dāvinājumu, nodokļu u.c.) plūsmas Tekošā konta darījumi tiek parādīti kā kredīta un debeta bruto grāmatojumi. Kredīta pusē tiek atspoguļots preču un pakalpojumu eksports, kā arī no ārvalstīm saņemtie attiecīgās valsts rezidentu ienākumi. Savukārt tekošā konta debeta pusē tiek atspoguļots preču un pakalpojumu imports, kā arī citu valstu rezidentiem izmaksātās summas.
- Kapitāla konts atspoguļo neproducēto nefinanšu aktīvu bruto iegādi/atsavināšanu un kapitāla pārvedumus.
- Finanšu konts atspoguļo finanšu aktīvu un finanšu pasīvu pārmaiņas noteiktā laika periodā. Maksājumu bilances finanšu kontā darījumus parāda kā kredīta un debeta neto grāmatojumus (lai atspoguļotu pasīvu un aktīvu neto pārmaiņas). Tādējādi finanšu kontā ir redzamas tiešo investīciju, portfeļieguldījumu, atvasināto finanšu instrumentu, citu ieguldījumu un rezerves aktīvu neto pārmaiņas, t.i., starpība starp valstī ienākošajām un no tās izejošajām summām.
