ECB Padome, izvērtējot ekonomikas situāciju eiro zonā, nolēma samazināt procentu likmes (spēkā no 11.06.2014.):
- noguldījumu iespēju likme samazināta no 0.00% uz -0.10% (0.00% līmenī bija kopš 2012. gada jūlija). Tas nozīmē, ka kredītiestādes, kuras naudas līdzekļus virs noteiktā obligāto rezervju apjoma turēs Eirosistēmas centrālajās bankās (arī Latvijas Bankā) un neizmantos tos ekonomikas kreditēšanā vai ieguldījumos citos aktīvos, par to būs spiestas maksāt. Tas attieksies arī uz valdību noguldījumiem eiro zonas centrālajās bankās (detalizētāk skatīt šeit).
- galveno refinansēšanas operāciju likme tiek samazināta no 0.25% uz 0.15% (0.25% līmenī bija kopš 2013. gada novembra);
- aizdevumu iespēju likme tiek samazināta no 0.75% uz 0.40% (0.75% līmenī bija kopš 2013. gada novembra).
Lai nodrošinātu atbalstošu monetārās politikas nostāju eiro zonā, tika pieņemti papildu lēmumi.
- Ar 2014. gada septembri nolemts uzsākt jaunas mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (angliski – TLTRO). Kredītiestādēm par pievilcīgām procentu likmēm būs pieejami aptuveni 400 miljardu eiro, kas novirzāmi tautsaimniecības kreditēšanai. Šo darījumu nosacījumi:
- termiņš – līdz 4 gadiem;
- likme – 10 bāzes punkti virs galvenās refinansēšanas operāciju likmes līdzekļu piešķiršanas brīdī; šī likme saglabājas nemainīga visu aizdevuma izmantošanas laiku;
- sākotnēji bankas varēs aizņemties summas, kas līdzvērtīgas līdz pat 7% no jau izsniegto kredītu apjoma, kas reģistrēts banku bilancē uz 2014. gada 30. aprīli (izņemot kredītus mājsaimniecībām nekustamā īpašuma iegādei). Turpmākais finansējuma apjoms būs atkarīgs no pārmaiņām katras bankas kredītportfelī;
- papildu nosacījumi nodrošinās to, ka šie resursi tiks izmantoti tautsaimniecības atbalstam. Piemēram, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās aizdotos līdzekļus nevarēs ieguldīt eirozonas valdības vērtspapīros. Ja aizņemtie līdzekļi netiks izmantoti tautsaimniecības kreditēšanai, bankām piešķirtā nauda būs jāatgriež 2016. gada septembrī.
- Nolemts pagarināt izsoles ar fiksētu procentu likmi un pilna apjoma piešķīrumu vismaz līdz 2016. gada decembrim (iepriekšējais termiņš bija līdz 2015. gada vidum).
- Nolemts pārtraukt termiņnoguldījumu izsoļu organizēšanu, kuras tika ieviestas, lai neitralizētu ar "Vērtspapīru tirgu programmu" saistīto naudas apjoma pieaugumu.
- ECB Padome nolēma turpināt sagatavošanās darbus pie iniciatīvas par aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (angliski – ABS) uzpirkšanas, ja šāda rīcība nākotnē būtu nepieciešama.
- Mainīta nākotnes perspektīvas norāde (angliski – forward guidance). ECB Padome apliecina, ka ilgākā laika periodā procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī, lai stimulētu eiro zonas inflācijas pakāpenisku virzību uz rādītāju, kas ir tuvu, bet zem 2% vidējā termiņā. Padome ir gatava pielietot arī netradicionālus monetārās politikas instrumentus, ja tas būs nepieciešams.
Lēmumu pamatojums
Pirmkārt, pašreizējā cenu izmaiņu dinamika eiro zonā liecina, ka zemas inflācijas periods saglabāsies ilgā laika periodā. IKP izaugsme, kas šī gada pirmajā ceturksnī bija zemāka par gaidīto, norāda uz to, ka arī nākotnē vājas izaugsmes dēļ nenoslogotās ražošanas jaudas turpinās ierobežot inflācijas pieaugumu. Saskaņā ar jaunākajām prognozēm šogad eiro zonas vidējā gada inflācija sasniegs 0.7%, un nākamajos gados inflācija eiro zonā saglabāsies zemā līmenī – 1.1% 2015. gadā un 1.4% 2016. gadā.
Tādējādi pazeminātās inflācijas prognozes norāda uz lēnāku, nekā iepriekš prognozēts, virzību uz ECB mērķi – inflācijas līmeni, kas ir tuvu, bet zem 2% vidējā termiņā. ECB Padomes lēmums ir orientēts uz šī vidējā termiņa mērķa nodrošināšanu.
Otrkārt, eiro zonā ir apgrūtināta monetāro nosacījumu pārnese uz reālo tautsaimniecību zemāku banku izsniegto kredītu likmju un pieejamāku kredītu veidā. Jaunākie dati apstiprina, ka kreditēšana vēl aizvien ir vāja, monetāro un finanšu institūciju kredītu nefinanšu sabiedrībām atlikums aprīlī eiro zonā kopumā turpināja samazināties par 2.7% (gada pieaugums pret iepriekšējā gada aprīli).
Līdz ar to ECB Padomes lēmums ir vērsts uz abu šo problēmu risināšanu vienlaikus.
- Pirmkārt, ECB padome turpina padarīt monetāros nosacījumus vēl labvēlīgākus tautsaimniecības izaugsmei. To sekmēs gan tālāka refinansēšanas likmes mazināšana, gan Eirosistēmas apņemšanās veikt galvenās monetārās refinansēšanas operācijas bez apjoma un likmes ierobežojuma vismaz līdz 2016. gada decembrim.
- Otrkārt, šie lēmumi mudinās bankas aktīvāk kreditēt tautsaimniecību. To stimulēs gan lēmums pārtraukt banku termiņdepozītu izsoļu rīkošanu, gan negatīvas procentu likmes banku noguldījumiem eiro zonas centrālajās bankās (kas nozīmē, ka bankas maksās par saviem depozītiem centrālajai bankai), gan papildu ilgtermiņa finansējuma piešķiršana bankām, kura apjoms katrai bankai būs atkarīgs no tā, cik aktīvi šī banka izsniegs kredītus privātajam sektoram.
Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kura ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst 6 ECB Valdes locekļi un 18 eiro zonas valstu nacionālo centrālo banku, arī Latvijas Bankas, vadītāji.
ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).
ECB Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. Katra mēneša pirmajā sanāksmē ECB Padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Otrajā sanāksmē ECB Padome apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.