Komentārs ECB Padomes monetārās politikas lēmumiem (05.03.2015.)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 5. marta izbraukuma sēdē Nikosijā (Kiprā) pieņēma virkni lēmumu, kuru mērķis ir nodrošināt sekmīgu paplašinātas aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) uzsākšanu.

Iepriekšējā ECB Padomes sēdē 2015. gada 22. janvārī tika nolemts īstenot PAPP, nodrošināto obligāciju pirkšanas programmai un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programmai pievienojot eiro zonas valstu un Eiropas starpvalstu institūciju emitēto vērtspapīru iegādes pasākumus. Kopējais PAPP ietvaros Eirosistēmas pirkto vērtspapīru apjoms tika noteikts 60 miljardi eiro mēnesī, bet programmas ilgums – vismaz līdz 2016. gada septembrim vai līdz brīdim, kad ECB Padome pārliecināsies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam (sīkāk par iepriekšējā sēdē lemto skatīt šeit).

5. marta sēdē tika pieņemti virkne precizējošu lēmumu attiecībā uz izziņotās programmas tehniskajiem nosacījumiem.

Tādejādi PAPP ietvaros nacionālās centrālās bankas pirks vērtspapīrus, kas atbilst virknei prasību, no kurām būtiskākās ir šādas:

• programma tiek uzsākta 9. martā;
• nacionālās centrālās bankas iegādes veic otrreizējā tirgū;
• vērtspapīri atbilst Eirosistēmas monetārajām operācijām noteiktajiem kritērijiem finanšu ķīlai un atbilst noteiktam kredītnovērtējumam;
• vērtspapīrus ar negatīvu ienesīgumu pirkšana iespējama, ja to ienesīgums ir lielāks par ECB noteikto noguldījumu iespēju likmi;
• ja programmas prasībām atbilstošo vērtspapīru apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu pirkšanas apjomus, kas atbilst kapitāla atslēgai, būs iespēja aizstāt ar citiem vērtspapīriem;
• emitents ir centrālā valdība, noteiktas eiro zonas aģentūras, starptautiskās organizācijas vai attīstības bankas;
• vērtspapīri denominēti eiro;
• pirkšanas brīdī vērtspapīru atlikušais termiņš līdz dzēšanai ir ne mazāk kā 2 gadi, bet maksimālais atlikušais termiņš līdz dzēšanai ir 30 gadi;
• vienas emisijas limits ir noteikts 25%, konsolidējot visas Eirosistēmas centrālo banku vērtspapīru turējumu, bet viena emitenta limits ir 33% no emitenta kopējā emitēto vērtspapīru atlikuma;
• Eirosistēmas ietvaros centrālo banku pirkšanas apjomi tiek noteikti pēc ECB kapitāla atslēgas, ECB pirkšanas apjomam aizņemot 8% no valdības sektora PAPP;
• 12% no valdības sektora PAPP ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem aizņem starptautisko organizāciju vai attīstības banku emitētie vērtspapīri;
• 5. marta sēdē tika precizēts saraksts ar atbilstošām eiro zonas aģentūrām un starptautiskām organizācijām (sīkāk skatīt šeit).

Aiznākamajā nedēļā noritēs ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju (TLTRO) trešā kārta, kurā kredītiestādes varēs aizņemties no centrālās bankas vēl papildu ilgtermiņa resursus atkarībā no to kreditēšanas snieguma iepriekšējos mēnešos.

ECB Padome nolēma atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī:

• galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
• aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
• noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).

Ekonomikas attīstība eiro zonā un prognozes

Pēdējo divu mēnešu dati ļauj cerēt uz to, ka 2015. gada laikā ekonomiskā situācija eiro zonā uzlabosies:

• eiro zonas 2014. gada 4. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme sasniedza 0.3% (sezonāli izlīdzināti dati pret iepriekšējo ceturksni), pārsniedzot kā iepriekšējo divu ceturkšņu rādītājus, tā arī analītiķu gaidas;
• par tālāku uzlabojumu liecina arī 2015. gada sākuma dati. Piemēram, janvārī turpināja kristies bezdarbs (uz 11.2% no 11.3% 2014. decembrī un 11.8% novembrī). Uz gaidāmo ekonomikas atkopšanos norāda arī vairākums konfidences rādītāju.

Eiro zonas ekonomikas atveseļošanai palīdz Eirosistēmas īstenotā atbalstošā monetārā politika, kas atspoguļojas naudas tirgus, likviditātes un monetāros rādītājos:

• janvāra monetārie rādītāji uzrādīja naudas piedāvājuma pieauguma tempa paātrināšanos. Arī kreditēšanā ir vērojami uzlabojumi – eiro zonas kredītiestāžu aizdevumu gada pieauguma temps uzņēmumiem un mājsaimniecībām pēc vairāk nekā divus gadu ilga stagnācijas perioda jau otro mēnesi pēc kārtas bija pozitīvs, janvārī sasniedzot 0.5%;
• šajā obligāto rezervju izpildes periodā EONIA indeksa vidējā vērtība saglabājās negatīva un bija -0.031%. Savukārt 3 mēnešu EURIBOR likme turpināja samazināties un sasniedza jaunu vēsturiski zemāko līmeni – 0.039%;
• finanšu tirgus gaidas par nākotnes naudas tirgus procentu likmēm turpināja samazināties. Martā finanšu tirgus instrumenti norādīja uz tirgus dalībnieku gaidām, ka naudas tirgus indekss EONIA saglabāsies negatīvs līdz pat 2017. gada beigām.

Pagājušajā ECB Padomes sēdē pieņemtais lēmums paplašināt aktīvu iegādes programmu pozitīvi ietekmēja eiro zonas finanšu tirgus:

• Eiropas akciju tirgi piedzīvoja stabilu izaugsmi, piemēram, Eiropas akciju indeksam DJ Eurostoxx 50, Vācijas DAX un Spānijas IBEX pieaugot attiecīgi par 8.9%, 9.7% un 6.3%;
• eiro zonas valstu valdību obligāciju procentu likmes turpināja samazināties, sasniedzot jaunus vēsturiski zemākos līmeņus. Visstraujākais obligāciju ienesīguma likmju samazinājums bija vērojams eiro zonas perifērijas valstīs – Portugālē, Spānijā, Itālijā, Īrijā, kuru valdību 10 gadu obligāciju peļņas likmes samazinājās līdz attiecīgi 1.86%, 1.35%, 1.69% un 1.25%. Arī vadošajās ekonomikās valdību parāda vērtspapīru 10 gadu peļņas likmes samazinājās – Vācijā līdz 0.36%, bet Francijā līdz 0.70%.
• eiro kursa pret ASV dolāru lejupslīdošā tendence turpinājās, sasniedzot jaunu zemāko līmeni pēdējo 11 gadu laikā – 1.11 ASV dolāri par 1 eiro.

Tomēr, neskatoties uz novēroto uzlabojumu pēdējos mēnešos, saskaņā ar ECB Padomes vērtējumu inflācija tikai pakāpeniski atgriezīsies uz līmeni, kas būtu tuvāk ECB mērķim. To apstiprina vēl aizvien ļoti zemie inflācijas rādītāji, kuri nu jau vairākus mēnešus pēc kārtas ir negatīvi. 2015. gada janvārī cenas kritās par 0.6% (pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu), februāra ātrā inflācijas aplēse eiro zonā uzrādīja jau mazāku, bet tomēr 0.3% kritumu.

Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, ECB mainīja savas ekonomisko rādītāju prognozes (skat. tabulu zemāk). Salīdzinot ar 2014. gada decembra Eirosistēmas prognozēm, uz augšu tiek pārskatītas šā un 2016. gada IKP prognozes (attiecīgi par 0.5 un 0.4 procentpunktiem), tajā pašā laikā uzverot, ka ar šīm prognozēm saistītie riski ir lejupvērsti. Nozīmīgs samazinājums skāris 2015. gada inflācijas prognozi, kas tika samazināta no 0.8% līdz 0% - galvenokārt globālo nafta cenu krituma iespaidā. Vēlāk, straujākas izaugsmes un atbalstošās monetārās politikas rezultātā, ir sagaidāms pakāpenisks inflācijas pieaugums un 2016. gada inflācijas prognoze ir par 0.2 procentpunktiem augstāka nekā decembrī. Riski, kas saistīti ar inflācijas turpmāko attīstību, tiek vērtēti kā sabalansēti.

Prognozes 2014. – 2017. gadam

Jāņem vērā, ka šīs prognozes tiek balstītas uz pieņēmumu, ka visas līdz šim izziņotās un pieņemtās vērtspapīru uzpirkšanas programmas tiek īstenotas pilnā apjomā. Turklāt, lai šīs programmas sasniegtu maksimālu efektivitāti, ir svarīgi, lai vienlīdz aktīvi tiktu īstenoti politikas pasākumi arī citās jomās. Pirmkārt, turpmākai investīciju veicināšanai būtiski ir īstenot strukturālās reformas preču un produktu tirgos. Otrkārt, valstu īstenotajā fiskālajām politikām ir jāatbalsta ekonomikas atveseļošanās un jāatbilst Eiropas Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).