Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka neto aktīvu iegādes ar pašreizējo mēneša apjomu 60 mljrd. eiro turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Neto iegādes tiek veiktas, vienlaikus atkārtoti ieguldot aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.
Saņemtā informācija, t.sk. jaunās speciālistu iespēju aplēses, apstiprina pamatā nemainīgu eiro zonas tautsaimniecības izaugsmes un inflācijas vidēja termiņa perspektīvu. Tautsaimniecības izaugsme, kuras kāpums 2017. gada 1. pusgadā bija straujāks, nekā gaidīts, joprojām ir stabila un plaši aptver valstis un sektorus. Vienlaikus nesenais valūtas kursa svārstīgums ir nenoteiktības avots, kuru nepieciešams monitorēt attiecībā uz tā iespējamo ietekmi uz cenu stabilitāti vidēja termiņa perspektīvā.
Lai gan pašreizējā tautsaimniecības izaugsme vieš pārliecību, ka inflācija pamazām tuvosies līmenim, kas atbilst mūsu inflācijas mērķim, tai vēl pietiekami jāatspoguļojas spēcīgākā inflācijas dinamikā. Pamatinflācijas rādītāji pēdējos mēnešos nedaudz pieauguši, bet kopumā joprojām ir zemi. Tāpēc arī turpmāk nepieciešams saglabāt ļoti būtisku stimulējošas monetārās politikas ieviešanas pakāpi, lai pamatinflācijas spiediens pakāpeniski pastiprinātos un veicinātu kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, mēs esam gatavi palielināt mūsu aktīvu iegādes programmas apjomu un/vai ilgumu. Šoruden mēs lemsim par mūsu monetārās politikas instrumentu kalibrēšanu periodā pēc šā gada beigām, ņemot vērā gaidāmo inflācijas virzību un finansēšanas nosacījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Eiro zonas reālais IKP 2017. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni paaugstinājās par 0.6% (1. ceturksnī – par 0.5%). Apsekojumu dati liecina par turpmāku vispārēju izaugsmi nākamajā periodā. Mūsu monetārās politikas pasākumi labvēlīgi ietekmē iekšzemes pieprasījumu un veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanās procesu. Nodarbinātības pieaugums, ko stimulējušas arī agrāk veiktās darba tirgus reformas, kā arī mājsaimniecību labklājības kāpums nostiprina privāto patēriņu. Ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās joprojām pozitīvi ietekmē ieguldījumu atjaunošanos. Turklāt plašā globālā atveseļošanās veicinās eiro zonas eksportu.
Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2017. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs eiro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2017. gadā būs 2.2%, 2018. gadā – 1.8% un 2019. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar Eirosistēmas speciālistu 2017. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2017. gadā koriģēta un paaugstināta, atspoguļojot neseno spēcīgāko kāpumu, bet turpmākajā periodā kopumā nav mainīta.
Riski, kas apdraud eiro zonas izaugsmes perspektīvas, kopumā joprojām ir līdzsvaroti. No vienas puses, pašreizējais pozitīvais cikliskais virzītājspēks palielina iespēju, ka tautsaimniecības augšupeja būs straujāka, nekā gaidīts. No otras puses, turpina pastāvēt lejupvērstie riski, kas galvenokārt saistīti ar globāliem faktoriem un norisēm ārvalstu valūtas tirgos.
SPCI gada inflācija eiro zonā augustā bija 1.5%. Nākotnē gaidāms, ka, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gada kopējā inflācija, visticamāk, gada beigās uz laiku samazināsies, galvenokārt atspoguļojot enerģijas cenu bāzes efektus. Vienlaikus pēdējos mēnešos pieauguši pamatinflācijas rādītāji, taču tie vēl neliecina par pārliecinošu stabilu pieauguma tendenci. Iekšzemes izmaksu spiediens, ko galvenokārt nosaka darba tirgus, aizvien ir mērens. Gaidāms, ka vidējā termiņā pamatinflācija eiro zonā pieaugs pakāpeniski – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka tautsaimniecības izaugsme un ar to saistītā ekonomiskā atslābuma mazināšanās un darba samaksas kāpums.
Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2017. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs eiro zonai, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2017. gadā būs 1.5%, 2018. gadā –1.2% un 2019. gadā – 1.5%. Salīdzinājumā ar Eirosistēmas speciālistu 2017. gada jūlija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva nedaudz pazemināta, galvenokārt atspoguļojot neseno eiro kursa kāpumu.
Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums, neraugoties uz nelielu mēneša svārstīgumu, turpinās stabilā tempā (gada pieauguma temps 2017. gada jūlijā bija 4.5%; jūnijā – 5.0%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps 2017. gada jūlijā bija 9.1% (jūnijā – 9.7%).
Turpinās privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieauguma atjaunošanās, kas vērojama kopš 2014. gada sākuma. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2017. gada jūlijā palielinājās līdz 2.4% (jūnijā – 2.0%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps saglabājās stabils (2.6%). Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme turpinājusi būtiski uzlabot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, piekļuvi finansējumam, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un kredītu plūsmas eiro zonā.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams saglabāt ļoti būtisko stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi.
Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, citām politikas jomām apņēmīgi jāpiedalās ilgāka termiņa izaugsmes potenciāla nostiprināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu eiro zonas izaugsmes potenciālu un darba ražīguma pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, visas valstis būtu ieguvējas, ja pastiprinātos centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu eiro zonas tautsaimniecības noturību. Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšana joprojām ir prioritāte. Padome atzinīgi vērtē diskusijas par mūsu Ekonomikas un monetārās savienības institucionālās arhitektūras uzlabošanu.