Maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību Latvijas Banka veic saskaņā ar "Eirosistēmas pārraudzības politikas ietvaru" (Eurosystem oversight policy framework) sadarbībā ar pārējām Eirosistēmas centrālajām bankām.

Liela apjoma maksājumu sistēmu pārraudzība

Eiro zonas tirgus infrastruktūras pamats ir liela apjoma (sistēmiski nozīmīgas) maksājumu sistēmas. Pārraudzībā galvenā uzmanība tiek pievērsta tieši šādām sistēmām, mazinot sistēmisko risku visā finanšu sistēmā kopumā.

parraudziba liela apjoma

Latvijas Banka piedalās TARGET2 sistēmas novērtējuma sagatavošanā, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) darba grupu ietvaros sniedz atbalstu TARGET2 sistēmas kopējo datu analīzē.

TARGET2 

TARGET2-Latvija

Vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzība

Liela daļa maksājumu tiek veikta, izmantojot vērtspapīru nodrošinājumu u.c. finanšu nodrošinājumu, kuru uzskaita vērtspapīru norēķinu un klīringa sistēmās. Problēmas šajās sistēmās varētu izraisīt arī maksājumu sistēmu darbības traucējumus un apgrūtināt Eirosistēmas monetārās politikas īstenošanu. Tādēļ nepieciešama arī vērtspapīru norēķinu pārraudzība.

parraudziba verstpapiri

Latvijas vērtspapīru tirgus plāno pievienoties TARGET2 vērtspapīriem norēķinu platformai 2017. gada septembrī. Līdz tam Latvijas Centrālais depozitārijs turpinās nodrošināt vērtspapīru norēķinu sistēmas DENOS darbību Latvijā. DENOS sistēmas pārraudzību veic Latvijas Banka.

TARGET2 vērtspapīriem vērtspapīru norēķinu platforma
Latvijas Centrālais depozitārijs

Neliela apjoma maksājumu sistēmu pārraudzība

Neliela apjoma maksājumu sistēmas apstrādā:

  • lielu skaitu
  • neliela apjoma klientu maksājumu (naudas pārskaitījumus un karšu maksājumus).

Lai gan šādas sistēmas parasti nav sistēmiski nozīmīgas, to raita darbība ir būtiska plašam personu lokam. Šādām sistēmām tiek piemērotas zemākas pārraudzības prasības nekā sistēmiski nozīmīgām maksājumu sistēmām.

parraudziba neliela apjoma

Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS)
First Data Latvia

Maksājumu instrumentu pārraudzība

Eirosistēmas pārraudzības pilnvaras iekļauj arī to maksājumu instrumentu pārraudzību, kuri ir maksājumu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. To plaša lietošana prasa augstu drošību un efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos eiro un veicinātu tautsaimniecības attīstību.

parraudziba maksajumu instrumenti

Lai veicinātu efektīvākus vienotās eiro maksājumu telpas jeb SEPA maksājumus, ir izveidotas SEPA kredīta pārvedumu (pārskaitījumi) un SEPA tiešā debeta (rēķinu apmaksa, ko iniciē pakalpojuma sniedzējs no pakalpojuma saņēmēja konta) shēmas. Shēma ir noteikumu un standartu kopums, kas nodrošina, ka shēmas dalībnieki – maksājumu pakalpojumu sniedzēji – veic SEPA maksājumu apstrādi pēc vienādiem nosacījumiem.

Līdzīgi starptautiskās karšu organizācijas efektīvākai karšu maksājumu apstrādei ir izveidojušas shēmas karšu maksājumiem Eiropā. Maksājumu instrumentu pārraudzība tiek nodrošināta, piemērojot pārraudzības prasības minētajām maksājumu instrumentu shēmām.

Latvijas Banka un pārējās Eirosistēmas nacionālās bankas veic maksājumu instrumentu pārraudzību. Latvijā klienti veic SEPA kredīta pārvedumus un karšu maksājumus, bet SEPA tiešā debeta maksājumi netiek plaši izmantoti.

Latvijas Banka apkopo un analizē Latvijas maksājumu statistiku

Pārmaiņu katalizators

Katalizatora funkcija ir būtiska. Centrālās bankas, t.sk. Latvijas Banka sniedz izglītojošu un konsultējošu atbalstu ar maksājumu sistēmas funkcionēšanu un attīstību saistītos jautājumos.

Eirosistēmas centrālās bankas katalizatora lomā cieši sadarbojas ar tirgus dalībniekiem un valsts institūcijām, kuras nodrošina un apkalpo maksājumu sistēmu darbību, veic tirgus dalībnieku uzraudzību, nodrošina regulējošā ietvara izstrādi un piemērošanu maksājumu jomā. Piemērs šādai sadarbībai ir Vienotās eiro maksājumu telpas jeb SEPA izveide un aktīvs Neliela apjoma eiro maksājumu padomes (Euro Retail Payments Board; ERPB) darbs, veicinot Eiropas maksājumu tirgus harmonizāciju un attīstību.

parraudziba katalizators

Veicinot inovatīvu maksājumu instrumentu attīstību un Latvijas maksājumu tirgus integrāciju eiro zonā, Latvijas Banka veido Zibmaksājumu infrastruktūru. Tā visu Latvijas kredītiestāžu klientiem jau 2017. gada rudenī nodrošinās pieeju zibenīgu maksājumu izmantošanas iespējai 24/7/365 režīmā.

Zibmaksājumi