Latvijas Banka maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību veic kopā ar pārējām Eirosistēmas nacionālajām centrālajām bankām saskaņā ar vienu no Eirosistēmas pamatuzdevumiem – veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību saskaņā ar Eirosistēmas pārraudzības politikas ietvaru (Eurosystem oversight policy framework).

Pārraudzība notiek izvērtējot maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu atbilstību starptautiskajiem principiem drošai un efektīvai sistēmu darbībai, kā arī konsultējot un iesakot pārmaiņas.

Liela apjoma maksājumu sistēmu pārraudzība

Eiro zonas naudas jeb finanšu tirgus infrastruktūras pamats ir liela apjoma maksājumu sistēmas. Tās ir sistēmiski nozīmīgas, jo kļūme tajās var ietekmēt tautsaimniecības normālu funkcionēšanu. Pārraudzībā tām tiek pievērsta galvenā uzmanība, tā mazinot sistēmisko risku visā finanšu sistēmā kopumā. Eirosistēmai nozīmīgu sistēmu pārraudzību Eirosistēma veic kopīgi.

parraudziba liela apjoma NOV2017 002

Latvijas Banka kopā ar pārējām Eirosistēmas nacionālajām centrālajām bankām pārraugot TARGET2 sistēmu (tai skaitā Latvijas komponenti) katru gadu piedalās sistēmas darbības drošības un efektivitātes novērtējumos, kā arī Eiropas Centrālās banku sistēmas (ECBS) darba grupu ietvarā piedalās TARGET2 sistēmas pārraudzības rezultātu un statistikas datu analīzē.

TARGET2
TARGET2-Latvija

Vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzība

Lai maksājumu sistēmas raiti darbotos, nepieciešams pārraudzīt arī vērtspapīru norēķinu sistēmas, jo problēmas tajās var izraisīt maksājumu sistēmu darbības traucējumus un apgrūtinātu Eirosistēmas monetārās politikas īstenošanu. Vērtspapīru norēķinu sistēmas pārrauga nacionālās centrālās bankas.

parraudziba verstpapiri NOV2017 002

Nasdaq CSD SE, kas Latvijā nodrošina vērtspapīru norēķinu sistēmas darbību, sāka darbu 2017.gada septembrī, apvienojoties trīs Baltijas valstu depozitārijiem un pievienojoties vienotajai Eirosistēmas vērtspapīru norēķinu platformai TARGET-2 VĒRSTPAPĪRIEM.

Latvijas Banka kopā ar pārējām Baltijas valstu centrālajām bankām pārraudzīja šo apvienošanās projektu triju gadu garumā (2015. – 2017.g.) un turpmāk veiks Nasdaq CSD SE sistēmas pārraudzību, vērtējot tās atbilstību starptautiskajiem pārraudzības principiem. Veicot sistēmu novērtējumus, pārraugi, ja nepieciešams, sadarbojas ar FKTK, kas uzrauga Nasdaq CSD SE darbību.

Nasdaq CSD SE izveidošana un tā pievienošanās TARGET2 vērtspapīriem vērtspapīru norēķinu platformai ir ieguvums Baltijai, jo pateicoties tam,  investoriem un emitentiem ir vienota piekļuve Baltijas un Eiropas vērtspapīru tirgum, vienotai platformai un vienotām norēķinu procedūrām un tas viss kopā palielina Baltijas vērtspapīru tirgu konkurētspēju Eiropas Savienībā.

→ TARGET2 vērtspapīriem vērtspapīru norēķinu platforma

Neliela apjoma maksājumu sistēmu pārraudzība

Pārraugāmas ir arī maksājumu sistēmas, kuras apstrādā daudzus neliela apjoma maksājumus (naudas pārskaitījumus un karšu maksājumus no kredītiestāžu klientu kontiem). Šādas sistēmas parasti nav sistēmiski nozīmīgas un tām piemēro zemākas pārraudzības prasības, tomēr to raita darbība ir būtiska sabiedrībai,  kā uzņēmējiem tā arī fiziskām personām.

Neliela apjoma maksājumu sistēmas pārrauga tās valsts centrālā banka, kurā attiecīgā maksājumu sistēma darbojas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus un vienādu pārraudzību visā eiro zonā, Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas savstarpēji salīdzina pārraudzības pārskatus.

parraudziba neliela apjoma NOV2017 002

Latvijas Banka pārrauga abas Latvijā darbojošās neliela apjoma maksājumu sistēmas (Latvijas Banka elektronisko klīringa sistēmu EKS un Worldline Latvia lokālo karšu norēķinu sistēmu), atbilstoši starptautiskajiem pārraudzības principiem, novērtējot sistēmu drošību un efektivitāti, kā arī analizē sistēmu statistiskos datus.

Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS)
Worldline Latvia

Maksājumu instrumentu pārraudzība

Eirosistēmas maksājumu sistēmu pārraudzības pilnvaras iekļauj arī maksājumu instrumentu pārraudzību, jo tie ir maksājumu sistēmas neatņemama sastāvdaļa, piemēram – pārskaitījumi, karšu maksājumi vai tiešais debets. To plaša lietošana prasa augstu drošības un efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos eiro un veicinātu tautsaimniecības attīstību.

Maksājumu instrumentu pārraudzību Latvijas Banka veic apkopojot Latvijas maksājumu statistiku, analizējot attīstības tendences un kopā ar pārējām Eirosistēmas nacionālajām centrālajām bankām veicot maksājumu instrumentu shēmu* novērtējumu.

parraudziba maksajumu instrumenti labots

2016. gadā Latvijas Banka ir apkopojusi datus par neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām Latvijā 2014. gadā ("Latvijas Bankas pārskats par neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām Latvijā 2014. gadā"). Tajā, saskaņā ar vienotu Eiropas metodoloģiju, apkopoti dati, cik lielas izmaksas nepieciešamas tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un finanšu institūcijām, lai sabiedrībai – fiziskajām un juridiskajām personām – būtu iespēja veikt maksājumus, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem Latvijā.

* Maksājumu shēma ir noteikumu un standartu kopums, kas nodrošina, ka shēmas dalībnieki – maksājumu pakalpojumu sniedzēji – veic SEPA maksājumu apstrādi ar vienādiem nosacījumiem. Līdzīgi starptautiskās karšu organizācijas (kā VISA un MasterCard) efektīvākai karšu maksājumu apstrādei ir izveidojušas shēmas karšu maksājumiem Eiropā.

Pārmaiņu katalizators

Latvijas Banka tāpat kā citas Eirosistēmas centrālās bankas sniedz izglītojošu un konsultējošu atbalstu sabiedrībai, finanšu sektora dalībniekiem un valsts pārvaldei, kā arī veicina inovatīvo instrumentu attīstību.

parraudziba katalizators

Piemērs šādai sadarbībai ir Vienotās eiro maksājumu telpas jeb SEPA izveide un aktīvs Neliela apjoma eiro maksājumu padomes (Euro Retail Payments Board; ERPB) darbs, veicinot Eiropas maksājumu tirgus harmonizāciju un attīstību. 2017. gadā Latvijas Banka pārraudzīja Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmas zibmaksājumu servisa ieviešanas procesu.

Zibmaksājumi ir elektroniski maksājumi, kuru svarīgākā īpašība – nauda jebkurā diennakts laikā jeb 24/7/365 režīmā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami.

Zibmaksājumu serviss ir infrastruktūra, ko Latvijas Banka izveidojusi 2017. gada augustā, lai veicinātu inovatīvo instrumentu attīstību un Latvijas maksājumu tirgus integrāciju eiro zonā.

Zibmaksājumu infrastruktūra kopš 2017. gada 21. novembra darbojas saslēgumā ar Eiropas mēroga ātro maksājumu infrastruktūru RT1. Tā visām Latvijas kredītiestādēm nodrošina iespēju darbināt vai sākt izstrādāt savus zibmaksājumu risinājumus klientiem. Tas veicina  Latvijas maksājumu tirgus tālāku iekļaušanos eiro zonā.

Tas Latvijā ir nākamais lielais inovatīvu maksājumu instrumentu attīstības lēciens pēc eiro ieviešanas un iekļaušanās vienoto eiro maksājumu telpā.

Zibmaksajumu logo lielais