Maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību Latvijas Banka veic saskaņā ar "Eirosistēmas pārraudzības politikas ietvaru" (Eurosystem oversight policy framework) sadarbībā ar pārējām Eirosistēmas centrālajām bankām.

Liela apjoma maksājumu sistēmu pārraudzība

Eiro zonas tirgus infrastruktūras pamats ir liela apjoma (sistēmiski nozīmīgas) maksājumu sistēmas. Pārraudzībā galvenā uzmanība tiek pievērsta tieši šādām sistēmām, mazinot sistēmisko risku visā finanšu sistēmā kopumā.

Eirosistēmā ir četras sistēmiski nozīmīgas maksājumu sistēmas:

TARGET2 (darbību nodrošina Eirosistēma);

EURO1 un STEP2 (darbību nodrošina EBA CLEARING);

– CORE(FR) (darbību nodrošina STET – sešu lielāko Francijas banku apvienība).

Latvijā darbojas TARGET2 komponentsistēma TARGET2-Latvija, kuras pārraudzību Eirosistēmas veiktās TARGET2 pārraudzības ietvaros veic Latvijas Banka. Latvijas Banka piedalās TARGET2 sistēmas novērtējuma sagatavošanā, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) darba grupu ietvaros sniedz atbalstu TARGET2 sistēmas kopējo datu apkopošanā un analīzē.

Vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzība

Lai veicinātu maksājumu sistēmu raitu darbību, nepieciešama arī vērtspapīru norēķinu pārraudzība. Liela daļa maksājumu tiek veikta, izmantojot vērtspapīru nodrošinājumu u.c. finanšu nodrošinājumu, kuru uzskaita vērtspapīru norēķinu un klīringa sistēmās. Problēmas šajās sistēmās varētu izraisīt arī maksājumu sistēmu darbības traucējumus un apgrūtināt Eirosistēmas monetārās politikas īstenošanu.

Eirosistēmā ir:

– 22 vērtspapīru norēķinu sistēmas (darbību nodrošina vērtspapīru depozitāriji vai centrālās bankas);

– 17 finanšu instrumentu klīringa sistēmu (darbību nodrošina centrālie darījumu partneri).

Latvijas Banka kopā ar pārējām Eirosistēmas nacionālajām centrālajām bankām pārrauga TARGET2 vērtspapīriem vērtspapīru norēķinu platformu, ko izmanto vērtspapīru depozitāriji visās eiro zonas valstīs. Latvijas vērtspapīru tirgus plāno pievienoties TARGET2 vērtspapīriem platformai 2017. gada septembrī. Līdz tam Latvijas Centrālais depozitārijs turpinās nodrošināt vērtspapīru norēķinu sistēmas DENOS darbību Latvijā. DENOS sistēmas pārraudzību veic Latvijas Banka.

Neliela apjoma maksājumu sistēmu pārraudzība

Neliela apjoma maksājumu sistēmas apstrādā lielu skaitu neliela apjoma klientu maksājumu (naudas pārskaitījumus un karšu maksājumus). Lai gan šādas sistēmas parasti nav sistēmiski nozīmīgas, to raita darbība ir būtiska plašam fizisko un juridisko personu lokam. Šādām sistēmām tiek piemērotas zemākas pārraudzības prasības nekā sistēmiski nozīmīgām maksājumu sistēmām.

Eiro zonā atrodas 25 neliela apjoma maksājumu sistēmas, kuru darbību nodrošina privātais sektors vai centrālās bankas.

Šādas sistēmas pārrauga tās valsts centrālā banka, kurā attiecīgā maksājumu sistēma darbojas. Pārējās Eirosistēmas dalībnieces veic šo sistēmu pārraudzības novērtējumu savstarpējo salīdzinājumu. Latvijas Banka pārrauga divas neliela apjoma maksājumu sistēmas Latvijā – Latvijas Bankas elektronisko klīringa sistēmu (EKS sistēmu), kas veic SEPA prasībām atbilstošus naudas pārskaitījumus (SEPA kredīta pārvedumi), un Karšu norēķinu sistēmu (darbību nodrošina SIA "First Data Latvia"), kas nodrošina karšu maksājumu savstarpējo klīringu un norēķinus.

Maksājumu instrumentu pārraudzība

Eirosistēmas pārraudzības pilnvaras iekļauj arī to maksājumu instrumentu pārraudzību, kuri ir maksājumu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. To plaša lietošana prasa augstu drošības un efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos eiro un veicinātu tautsaimniecības attīstību.

Lai veicinātu efektīvākus SEPA maksājumus, ir izveidotas SEPA kredīta pārvedumu (pārskaitījumi) un SEPA tiešā debeta (rēķinu apmaksa, ko iniciē pakalpojuma sniedzējs no pakalpojuma saņēmēja konta) shēmas. Shēma ir noteikumu un standartu kopums, kas nodrošina, ka shēmas dalībnieki – maksājumu pakalpojumu sniedzēji – veic SEPA maksājumu apstrādi ar vienādiem nosacījumiem. Līdzīgi starptautiskās karšu organizācijas efektīvākai karšu maksājumu apstrādei ir izveidojušas shēmas karšu maksājumiem Eiropā. Maksājumu instrumentu pārraudzība tiek nodrošināta, piemērojot pārraudzības prasības minētajām maksājumu instrumentu shēmām.

Latvijas Banka un pārējās Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas veic maksājumu instrumentu pārraudzību. Latvijā klienti veic SEPA kredīta pārvedumus un karšu maksājumus, bet SEPA tiešā debeta maksājumi netiek plaši izmantoti. Latvijas Banka apkopo un analizē Latvijas maksājumu statistiku.

2016. gada nogalē Latvijas Banka publicējusi "Latvijas Bankas pārskatu par neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām Latvijā 2014. gadā". Tajā saskaņā ar vienotu Eiropas metodoloģiju apkopoti dati, cik lielas izmaksas nepieciešamas tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un finanšu institūcijām, lai sabiedrībai – fiziskajām un juridiskajām personām – būtu iespēja veikt maksājumus, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem Latvijā.

Pārmaiņu katalizators

Darbojoties kā maksājumu sistēmu operators, kontu pakalpojumu sniedzējs, maksājumu un norēķinu sistēmu dalībnieks, maksājumu sistēmu pārraugs un dažreiz kā maksājumu tirgus dalībnieku uzraugs, centrālā banka uzkrāj nozīmīgu pieredzi par maksājumu sistēmu darbību un var sniegt būtisku atbalstu to attīstībai. Katalizatora funkcija ir būtiska. Centrālās bankas, t.sk. Latvijas Banka, sniedz izglītojošo un konsultējošo atbalstu ar maksājumu sistēmas funkcionēšanu un attīstību saistītos jautājumos. Eirosistēmas centrālās bankas katalizatora lomā cieši sadarbojas ar tirgus dalībniekiem un valsts institūcijām, kuras nodrošina un apkalpo maksājumu sistēmu darbību, veic tirgus dalībnieku uzraudzību, nodrošina regulējošā ietvara izstrādi un tā piemērošanu maksājumu jomā. Piemērs šādai sadarbībai ir SEPA izveide un aktīvs Neliela apjoma eiro maksājumu padomes (Euro Retail Payments Board; ERPB) darbs, veicinot Eiropas maksājumu tirgus harmonizāciju un attīstību.

Veicinot inovatīvu maksājumu instrumentu attīstību un Latvijas maksājumu tirgus integrāciju eiro zonā, Latvijas Banka veido Zibmaksājumu infrastruktūru. Tā visu Latvijas kredītiestāžu klientiem jau 2017. gada rudenī nodrošinās pieeju zibenīgu maksājumu izmantošanas iespējai 24/7/365 režīmā.

Latvijas Banka maksājumu tirgus attīstības jautājumos aktīvi sadarbojas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Republikas Finanšu ministriju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju.