en

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs

Šodien publiskota jaunākā statistika par situāciju naudas drošības jomā eiro zonā.

2019. gada 1. pusgadā samazinājies Latvijā atklāto viltojumu skaits un nodarītie finanšu zaudējumi.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 640 eiro naudaszīmju viltojumiem (477 banknotēm un 163 monētām). Salīdzinot ar 2018. gada 1. pusgadu, viltojumu skaits samazinājies par 22% (tad tika konstatētas 708 viltotas banknotes un 116 viltotas monētas), savukārt nodarītie finanšu zaudējumi samazinājušies par 20% (attiecīgi 40.5 tūkstošu eiro zaudējumi 2018. gada 1. pusgadā un 32.3 tūkstošu eiro zaudējumi 2019. gada 1. pusgadā).

Vērtējot naudas viltojumu datus eiro zonas mērogā, Latvija tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. Turklāt turpinās tendence viltojumu skaitam samazināties – 2018. gadā kopumā atklāto viltojumu skaits Latvijā samazinājās par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (74% no viltoto banknošu skaita un 55% no kopējā viltojumu skaita); viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2019. gadā 1. pusgadā konstatēts 251 000 viltotu banknošu (2018. gada 1. pusgadā 301 000 viltotu banknošu). Arī eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 nominālu (ap 54% no viltojumu skaita).

Iespēja saņemt viltotu banknoti ir ļoti maza. Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu. Pašlaik apgrozībā ir krietni vairāk nekā 22.5 mljrd. eiro banknošu, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā 1.2 triljoni eiro.

Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes - viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, filiālē Liepājā, Teātra ielā 3, kā arī tuvākajā policijas iecirknī.

Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes. Šajā laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās viltotās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas mazāk nekā nedēļas laikā.

Raksti

02.01.2020

Finanšu digitālā transformācija un tās ietekme uz senioriem

Edīte Gailiša, Latvijas Bankas eksperte Mūsu ikdienā arvien vairāk ienāk jaunās tehnoloģijas. Digitalizācija pēdējos gados notikusi ļoti strauji – transformējas daudzas jomas un arī...

16.12.2019

Par etalonlikmju reformām

Lielākās daļas mājsaimniecībām un uzņēmumiem Latvijā izsniegto kredītu procentu likme piesaistīta EURIBOR (tuvu 80%) vai kādai citai etalonlikmei. EURIBOR pārvalda Eiropas Naudas tirgus...

10.12.2019

Mākslīgais intelekts: palīgs, konkurents vai drauds?

Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas maksājumu tehnoloģiju ekspertsMarlēne Sabīne Raiena (Marlene Sabine Ryan), praktikante Latvijas Bankā no Vācijas Bundesbankas Mākslīgais intelekts (MI)...

11.11.2019

Diskusija par mazā nomināla monētu samazināšanu apgrozībā turpināsies – pārsteidzīgu lēmumu nebūs

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā, bet šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības...

29.10.2019

Zibenīgi maksājumi – kā sākām maksājumu revolūciju Eiropā

Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas maksājumu tehnoloģiju eksperts Pāris gadu laikā Latvijas Bankas ideja par ātrākiem maksājumiem un veiksmīgais piemērs lika eiro zonas valstīm atzīt...

19.09.2019

Darba tirgus reformas ES: kāda nozīme ir darba tirgus regulējumam?

Kādas reformas Eiropas Savienības darba tirgū notikušas kopš krīzes laikiem un par ko jādomā tagad, kad Eiropā aug dažādu nestandarta nodarbinātības veidu īpatsvars, lasiet ekonomistes...

www.makroekonomika.lv
18.09.2019

Kāpēc Baltijas valstu darbaspēka rezerves ne tuvu nav izsmeltas

O. Krasnopjorova rakstā tiek skaitliski novērtētas pieejamās darbaspēka rezerves, identificētas iedzīvotāju grupas, kurām vajadzīga īpaša politikas veidotāju uzmanība, kā arī...

www.makroekonomika.lv
11.09.2019

Eirosistēmas aktīvu iegādes programma: kāds Latvijai no tās labums?

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) bijusi viens no galvenajiem Eirosistēmas nestandarta monetārās politikas instrumentiem, lai cīnītos ar ilgstoši zemo inflāciju eiro zonā....

www.makroekonomika.lv

    Tēmas