en
Publicēts: 08.06.2021

Autores: Antra Trenko, Inese Allika

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi mūsu ekonomikas un visas Eiropas ievainojamības un ārējās atkarības, piemēram, atkarību no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības (ES) stratēģiski nozīmīgās jomās. Tāpēc atkal ir uzjundījušas diskusijas par sava veida Eiropas ekonomisko patstāvību.

Ir skaidrs, ka lielāka autonomija vai suverenitāte kādā jomā nevar būt pašmērķis. Taču tā var kalpot kā līdzeklis, lai ES, piemēram, varētu nodrošināt savas dalībvalstis ar medikamentiem vai vakcīnām pandēmiju laikā, vai kritiski svarīgām tehnoloģijām un izejmateriāliem "zaļās" un digitālās transformācijas procesā. Turklāt tuvākajās desmitgadēs starptautiskā ekonomiskā sadarbība būs vitāli nepieciešama, piemēram, risinot tādu cilvēcei svarīgu izaicinājumu kā pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. Tas nozīmē, ka nav prātīgi tiekties tikai pēc lielākas neatkarības vai pašpietiekamības.  Svarīga būs ES spēja sadarboties ar citām pasaules valstīm kritiskajās jomās. 

Lai arī ES valstīm ir atšķirīga izpratne, ko nozīmē lielāka stratēģiskā autonomija, tam nevajadzētu būt ne ES protekcionisma kursam, ne ekonomiskas norobežošanās politikai no ārpasaules, bet gan primāri jārūpējas par savas ekonomikas noturības un konkurētspējas stiprināšanu.

ES līmenī šobrīd ir uzsākta izpēte un darbs daudzās jomās, lai stiprinātu reģiona rīcībspēju un nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, piemēram, veicinot digitalizāciju, dažādojot piegāžu ķēdes, mazinot ES ārējo atkarību attiecībā uz svarīgiem izejmateriāliem, pārtiku, infrastruktūru un drošību, stiprinot Eiropas spējas inovāciju un kritisko tehnoloģiju jomā, attīstot jaunus produktus un pakalpojumus.

Pārmaiņas maksājumu pasaulē

Viens no veidiem, kā ES var veicināt savu ekonomisko patstāvību, ir attīstot drošus, ikvienam iedzīvotājam pieejamus un modernus digitālo maksājumu pakalpojumus.

Maksājumu pasaule patlaban piedzīvo būtiskas pārmaiņas, jo mainās sabiedrības maksāšanas paradumi. Kā liecina pēdējā Latvijas Bankas "Maksājumu radara" dati, tie mainās arī Latvijā - 73% Latvijas iedzīvotāju savus iknedēļas norēķinus veic bezskaidrā naudā.  Katrs trešais mūsu valsts iedzīvotājs ir dzirdējis par digitālo eiro. Tāpēc pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts par maksājumiem, kas balstās uz digitāliem risinājumiem, un iemesliem, kāpēc nevaram kavēties ar to izveidi.

Aktuālākie procesi šai jomā ES līmenī pašreiz saistās ar ES maksājumu infrastruktūras pilnveidošanu, centieniem sakārtot kriptoaktīvu darbību ES līmenī un digitālā eiro projektu. Šīs iniciatīvas veicinās inovatīvu un drošu maksājumu pakalpojumu pieejamību ES iedzīvotajiem pārvaldītā maksājumu pakalpojumu vidē, neatkarību no spekulatīvām svārstībām (iepretim kriptoaktīviem), noturību pret finanšu riskiem un patērētāju aizsardzību. Ja ES radīs kopsoli ar digitālās pasaules straujo attīstības tempu, uzlabosies konkurētspēja un noturība pret ārējiem satricinājumiem, un ikviens varēs izvēlēties saviem maksāšanas paradumiem piemērotākos pakalpojumus.

Jaunas idejas Eiropas maksājumu infrastruktūras stiprināšanā

Kā zināms, Eiropā karšu maksājumos dominē ASV spēlētāji – VISA un MasterCard. Pēdējā laikā ES strauji aug ASV un Ķīnas tehnoloģiju gigantu (Paypal, ApplePay, AliPay) globālā popularitāte. Tas ļauj ASV un Ķīnas kompānijām diktēt ES savus spēles noteikumus maksājumu pasaulē. Reaģējot uz šo dominanci, Eiropā ir uzsākts privāts maksājumu pakalpojumu projekts – European Payments initiative (EPI), apvienojot vairāk nekā 30 ES un eiro zonas bankas. EPI mērķis ir kļūt par jaunu Eiropas standarta maksāšanas infrastruktūru veikalos, tiešsaistē, skaidras naudas izņemšanas un uzņēmēju savstarpējos norēķinos papildus esošajiem starptautiskajiem maksājumu shēmu risinājumiem. EPI apvienojušās bankas vēlas izveidot vienotu Eiropas mēroga maksājumu infrastruktūru, t.sk. vienotu risinājumu pārrobežu zibmaksājumiem, ES norēķinu karti un digitālo maku.

Eiropas finanšu sektora uzraugi jau provizoriski devuši zaļo gaismu šīs iniciatīvas tālākai izstrādei. Lai gan projekts vēl ir agrīnā stadijā, ar 2025. gadu tas varētu sākt darboties vispirms ES līmenī, pēc tam pakāpeniski izvēršoties pārrobežu griezumā. Latvijas kredītiestādes šai iniciatīvai nav pievienojušās. Tomēr visticamāk, ar laiku EPI piedāvātie risinājumi un infrastruktūra būs pieejami arī Latvijas patērētājiem.

Lai gan EPI plāni šķiet ambiciozi, šī privātā iniciatīva palīdzēs mazināt Eiropas maksājumu pakalpojumu infrastruktūras ievainojamību no ārējiem spēlētājiem, veicinās ES vienotā tirgus un Eiropas digitalizācijas plānu nostiprināšanos.

Zibmaksājumi pārrobežu kontekstā

Zibmaksājumi nodrošina lētus un ātrus banku klientu naudas pārskaitījumus. Tie ļauj bankām, kuras pievienojušās zibmaksājumu sistēmai, apkalpot klientu maksājumus 24/7 režīmā un pāris sekunžu laikā naudu izmantot tālāk. Patlaban Eiropā zibmaksājumi vairumā valstu diezgan labi strādā vienas valsts robežās. Kaut ir valstis, kur zibmaksājumi jau ieguvuši lielu popularitāti, piemēram, Baltijas valstīs (zibmaksājumu veikšanai tiek izmantota Latvijas Bankas uzturētā sistēma), situācija ES kopumā ir neviennozīmīga. Tāpēc jāturpina darbs pie zibmaksājumu tālākas attīstības, īpaši pārrobežu kontekstā. To tālāka evolūcija, kas ļautu veikt šos ātros un lētos pārskaitījumus arī ārpus savas valsts robežām, ir viena no ES maksājumu pasaules diversifikācijas un autonomijas stiprināšanas prioritātēm.

Vienotas prasības kriptoaktīviem Eiropā

Dažāda veida kriptoaktīvi (Bitcoin, Etherium, Diem utt.) pasaulē pēdējā laikā pasaulē aug kā sēnes pēc lietus. Šis process nav apstādināms, un ir nepieciešams kontrolēt to darbību. Patlaban tiek izstrādāti ES noteikumi, kas palīdzētu novērst riskus saistībā ar kriptoaktīvu izdošanu un tirdzniecību. Galvenais, ka visiem kriptoaktīvu veidiem, neatkarīgi no to izcelsmes valsts, Eiropā jau drīzumā tiks piemērotas vienādas darbības un uzraudzības prasības.

Digitālais eiro – vai, kad un kāds

Visbeidzot, par trešo elementu, kas varētu kļūt par nozīmīgu instrumentu Eiropas autonomijas stiprināšanā un sekmētu eiro valūtas pielāgošanos digitālajam laikmetam - digitālo eiro. Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par digitālā eiro projekta izpētes fāzes uzsākšanu varētu būt gaidāms jau pavisam drīz.

Kāpēc nepieciešama digitāla alternatīva skaidrai naudai kā vienīgajam likumīgajam maksāšanas līdzeklim eiro zonā? Pirmkārt, tas mazinās negatīvos efektus no skaidrās naudas izmantošanas samazināšanās. Eiro zonai jāgatavojas situācijai, kad, sarūkot skaidrās naudas apjomam norēķinos, mazinās sabiedrības piekļuve ECB emitētai naudai – likumīgajam maksāšanas līdzeklim eiro zonā. Tāpēc ECB emitēta digitālā valūta kalpotu kā papildu (nevis aizvietojoša!) ikvienam sabiedrības loceklim pieejama digitāla alternatīva uzkrājumu veidošanai, norēķiniem u.c. naudas funkciju īstenošanai. Digitālais eiro būtu tāda pati norēķinu valūta kā eiro monētas un banknotes ar ECB noteiktu vērtību (iepretim kriptoaktīviem, kuru vērtību regulāri ietekmē dažādi spekulatīvi faktori, piemēram, "influenceru" publikācijas sociālajos medijos). Pašlaik plānots pieturēties pie ierastās klientu apkalpošanas prakses, t.i., ka saiti ar klientiem nodrošina licencēti starpnieki (kredītiestādes u.tml.). Otrkārt, digitāls eiro mazinās risku, ka citu valstu (ASV, Ķīnas, Krievijas, Šveices u.c.) emitētas digitālās valūtas var negatīvi ietekmēt eiro stabilitāti. Treškārt, ES veidotu tādu maksāšanas līdzekli, kurš būtu inovatīvs un laikmetīgs, bet – kas būtiski no finanšu drošības aspekta – ar to saistītos riskus, piemēram, datu privātumu būtu iespējams minimizēt vēl projekta izstrādes fāzē. Eiro zonas finanšu stabilitāte ir nozīmīgs faktors globāli stabilai ekonomiskai attīstībai, un tādēļ ir būtiski, kā tiks definēta banku loma digitālā eiro kontekstā.

Latvijas Banka uzskata, ka digitālais eiro ir loģisks posms centrālās bankas naudas evolūcijā. Ņemot vērā digitālā eiro ģeopolitisko nozīmi un digitālo valūtu izstrādes progresu citos reģionos, šis ir viens no Eiropas stratēģiski svarīgākajiem projektiem tuvākajos gados. Digitālais eiro jāveido tāds, kas papildinātu klientu iespējas veikt maksājumus papildus skaidrai naudai un privātā sektora maksājumu pakalpojumiem, nevis aizstājot tos. Digitālajam eiro tāpat kā skaidrās naudas eiro jābūt likumiskajam maksāšanas līdzeklim, nodrošinot tam nepieciešamo juridisko bāzi. Digitālais eiro jāveido ar tādām īpašībām, kas atbalstītu Eirosistēmas monetāro politiku un veicinātu finanšu stabilitāti.

Runājot par digitālā eiro projekta praktisko pusi: patlaban ECB sadarbībā ar eiro zonas centrālajām bankām veic tā saucamo priekšizpēti, analizējot sabiedrībai un tirgum piemērotākos digitālā eiro dizaina elementus. Pēc tam, ja ECB Padome nolems virzīties tālāk ar projekta izstrādi, tiks definētas digitālā eiro dizaina iezīmes, kas aptvertu jebkuru ar digitālo valūtu saistītu praktiskās ieviešanas aspektu.

Noslēgumā vēlreiz jāuzsver, ka uz digitāliem risinājumiem balstītas norēķinu pasaules izveidē Eiropai ir ne vien jāveicina pārrobežu barjeru nojaukšana, bet arī jāsabalansē inovācijas, savas neatkarības nostiprināšana un patērētāju aizsardzība. Savukārt, lai neatpaliktu no citiem reģioniem, mums tas jādara ātri un ambiciozi – piemēram, digitālā eiro projekta tālāka virzība būtu jāuzsāk tūliņ pēc ECB lēmuma pieņemšanas. Arī pārējās rakstā minētās iniciatīvas noteikti virzāmas kā prioritāras, paralēli un savlaicīgi skaidrojot sabiedrībai par gaidāmajām pārmaiņām.

 

Publiskajā konsultācijā par digitālo eiro sniegtās atbildes norāda, ka iedzīvotājiem īpaši svarīgas digitālā eiro iezīmes ir privātums, drošība un universāla izmantošana Eiropas mērogā (Avots: ECB publiskā konsultācija, tās apkopotos rezultātus ECB publiskoja aprīlī).


Raksti

Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio
14.06.2021

M. Kazāks: ekonomika sāk atkopties

Intervija Latvijas Radio 14.06.2021.   Ekonomika jau sākt atkopties un labākās zāles tai ir vakcīna, kas šobrīd ir pieejama; Noskaņojums iedzīvotājiem un uzņēmējiem kopš...

Eiro zīme
08.06.2021

Eiropa ceļā uz ekonomisko patstāvību: maksājumu un digitālā eiro izaicinājumi

Autores: Antra Trenko, Inese Allika Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi mūsu ekonomikas un visas Eiropas ievainojamības un ārējās atkarības, piemēram, atkarību no piegādātājiem ārpus...

02.06.2021

Dienas personība ar Veltu Puriņu: Andris Vilks

01.06.2021 viesos: Andris Vilks, Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Intervija īsumā: Vēl nav datu par ēnu ekonomikas attīstību Covid-19 pandēmijas laikā,...

Andris Vilks, LETA
27.05.2021

Andris Vilks: Jābūt izlēmīgākiem darbaspēka nodokļu samazināšanā

Pēc valdības partneru pirmajām sarunām par 2022. gada budžetu, redzams, ka daudzas lietas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem un sociālo politiku Latvijā nav atrisinātas. To intervijā...

Digitālais eiro ilustratīvi
26.03.2021

Digitālais eiro – ērtiem un drošiem norēķiniem digitālajā laikmetā

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle Šķiet, sabiedrības interese par digitālo eiro pašlaik ir polarizēta – viena daļa rūpīgi seko līdzi gan citu valstu progresam centrālās...

Ilustratīvs attēls
25.03.2021

Skaidrās naudas pieejamība – sabiedrības drošības jautājums

Jānis Blūms, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Skaidrā nauda ir un paliks nozīmīgs norēķinu un uzkrāšanas instruments. Tas, lai paliktu izvēles brīvība, t.sk. būtu...

Naudas viltojumi
25.03.2021

Situācija naudas drošības jomā – pozitīva stabilitāte

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte,...

Mārtiņš Kazāks diskusijā
05.03.2021

M. Kazāka runa publiskajā diskusijā " Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski"

Dāmas un kungi! Iepriekšējo 30 gadu laikā Latvija ir sasniegusi daudz. Īpaši svarīga bija iestāšanās Eiropas Savienībā, kas pavēra jaunas līdz tam nebijušas iespējas uzlabot...

    Tēmas