Publicēts: 25.03.2021.

Aleksandrs Antiņš,
Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs

Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte, proti, viltojumu skaits saglabājas stabili zemā līmenī. Vienlaikus šīm pozitīvajām ziņām nevajadzētu iemidzināt cilvēkus un joprojām ikvienam ir būtiski pazīt savu naudu, tās dizaina un pretviltošanas elementus.

2020. gadā Latvijas Bankā saņemta 931 viltota eiro naudas zīme (706 banknotes un 225 monētas) un veikta to identifikācija. Viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 30 818.5 eiro (t.sk. 30 415 eiro viltoto banknošu un 403.5 eiro viltoto monētu dēļ). Salīdzinājumam – 2019. gadā viltoto banknošu skaits bija 707, bet vērtība – 41 855 eiro, savukārt viltoto monētu skaits un vērtība bija attiecīgi 356 un 595.50 eiro. Tātad 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kopējais viltojumu skaits samazinājies par 12%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 27%.

Latvijā izplatītākie viltojumi ir 50 eiro banknotes, seko 20 eiro banknotes un 2 eiro monētas.

Eiro zonā kopumā 2020. gadā konstatēts 460 000 viltotu banknošu (2019. gadā – 559 000). Arī eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 un 20 eiro nominālvērtību (kopā aptuveni 2/3 no viltoto banknošu skaita).

Iespēja saņemt viltotu eiro banknoti ir ļoti maza. 2020. gadā uz 1 milj. apgrozībai derīgu banknošu bija konstatēti 17 viltojumi, un šis ir vēsturiski zemākais rādītājs.

Pozitīvās norises naudas drošības jomā saistītas gan ar Eiropas sabiedrības informētības pieaugumu par naudas dizainu un pretviltošanas elementiem, gan ar iepriekšējos gados veiktajiem pasākumiem, pārejot uz jaunā dizaina otrās jeb Eiropas sērijas eiro banknotēm. Šis process noslēdzās 2019. gadā, un tas banknošu lietotājiem būtiski atvieglo naudas zīmju viltojumu atpazīšanu. Vienlaikus tiek reģistrēti gadījumi, kad mazāk uzmanīgi iedzīvotāji apkrāpti ar t.s. spēļu naudu – spēļu un suvenīru vajadzībām izgatavotiem materiāliem, kas vizuāli attālināti atgādina īstu naudu, bet ir ar mainītu dizainu un bez pretviltošanas elementiem).

Tāpēc iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un pretviltošanas elementus – viltojumu kvalitāte, īpaši monētām, pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai rūpīgāk aplūkot monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei tuvākajā policijas iecirknī vai Latvijas Bankā Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B.

Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. Iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, bet tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek pārbaudītas visas eiro un citu valūtu banknotes un monētas ar viltojuma pazīmēm. Šajā laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegto aizdomīgo naudas zīmju pārbaužu veikšanas savlaicīguma ziņā. Pašlaik iesniegtās viltotās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas mazāk nekā nedēļas laikā.

Raksti

05.08.2022

Augstā inflācija Latvijā: ko šobrīd darīt un ko nedarīt?

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais...

02.08.2022

Kā ECB procentu likmju kāpums ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus

Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi, sākot ar 27. jūliju, palielināt visas trīs savas noteiktās procentu likmes – galveno...

Skanošais Nr. 11
25.04.2022

Lielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rīdziniekiem veicas ar labklājības pieaugumu. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki kļuvuši gandrīz...

Skanošais Nr. 10
21.04.2022

Lielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Rīdzinieki ir mazāk...

Skanošais Nr. 9
13.04.2022

Lielpilsētas (3): Kā apturēt Rīgas depopulāciju?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Rīdzinieku skaits 30 gadu laikā ir sarucis par...

Hronometrs
07.04.2022

Inovācijas – new normal Latvijas maksājumu jomā

Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs Šovasar apritēs pieci gadi, kopš ar Latvijas Bankas izstrādāto Zibmaksājumu servisu Latvija kā...

Latvijas Banka: Paveiktais 2021. gadā. Turpmākās prioritātes. Norises ekonomikā
Tautsaimniecības attīstība un izaicinājumi

    Tēmas