Publicēts: 25.03.2021

Aleksandrs Antiņš,
Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs

Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte, proti, viltojumu skaits saglabājas stabili zemā līmenī. Vienlaikus šīm pozitīvajām ziņām nevajadzētu iemidzināt cilvēkus un joprojām ikvienam ir būtiski pazīt savu naudu, tās dizaina un pretviltošanas elementus.

2020. gadā Latvijas Bankā saņemta 931 viltota eiro naudas zīme (706 banknotes un 225 monētas) un veikta to identifikācija. Viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 30 818.5 eiro (t.sk. 30 415 eiro viltoto banknošu un 403.5 eiro viltoto monētu dēļ). Salīdzinājumam – 2019. gadā viltoto banknošu skaits bija 707, bet vērtība – 41 855 eiro, savukārt viltoto monētu skaits un vērtība bija attiecīgi 356 un 595.50 eiro. Tātad 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kopējais viltojumu skaits samazinājies par 12%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 27%.

Latvijā izplatītākie viltojumi ir 50 eiro banknotes, seko 20 eiro banknotes un 2 eiro monētas.

Eiro zonā kopumā 2020. gadā konstatēts 460 000 viltotu banknošu (2019. gadā – 559 000). Arī eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 un 20 eiro nominālvērtību (kopā aptuveni 2/3 no viltoto banknošu skaita).

Iespēja saņemt viltotu eiro banknoti ir ļoti maza. 2020. gadā uz 1 milj. apgrozībai derīgu banknošu bija konstatēti 17 viltojumi, un šis ir vēsturiski zemākais rādītājs.

Pozitīvās norises naudas drošības jomā saistītas gan ar Eiropas sabiedrības informētības pieaugumu par naudas dizainu un pretviltošanas elementiem, gan ar iepriekšējos gados veiktajiem pasākumiem, pārejot uz jaunā dizaina otrās jeb Eiropas sērijas eiro banknotēm. Šis process noslēdzās 2019. gadā, un tas banknošu lietotājiem būtiski atvieglo naudas zīmju viltojumu atpazīšanu. Vienlaikus tiek reģistrēti gadījumi, kad mazāk uzmanīgi iedzīvotāji apkrāpti ar t.s. spēļu naudu – spēļu un suvenīru vajadzībām izgatavotiem materiāliem, kas vizuāli attālināti atgādina īstu naudu, bet ir ar mainītu dizainu un bez pretviltošanas elementiem).

Tāpēc iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un pretviltošanas elementus – viltojumu kvalitāte, īpaši monētām, pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai rūpīgāk aplūkot monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei tuvākajā policijas iecirknī vai Latvijas Bankā Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B.

Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. Iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, bet tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek pārbaudītas visas eiro un citu valūtu banknotes un monētas ar viltojuma pazīmēm. Šajā laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegto aizdomīgo naudas zīmju pārbaužu veikšanas savlaicīguma ziņā. Pašlaik iesniegtās viltotās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas mazāk nekā nedēļas laikā.

Raksti

Mērķis pie koka - ilustratīvs attēls
14.09.2021

Visātrākā vista bez galvas

Edvards Kušners, Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Latvijai "klimatneitralitāte-2050” ir mērķis, ko vērts sasniegt, ne caurkrist, rēķinoties, ka valstis Eiropā un citur...

maksājums ar mobilo tālruni - ilustratīvs attēls
07.09.2021

Kurp mūs ved jaunākās maksājumu tendences?

Edīte Gailiša, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperte Jau vairāk nekā pusotru gadu dzīvojam Covid-19 pandēmijas zīmē, un tā ir būtiski mainījusi maksājumu paradumus un iedzīvotāju...

TV studijā A. Sauka, M. Kazāks un M. Āboliņš
02.09.2021

Nauda runā: Cenas ir kāpušas, taču gaidīt nekontrolētu cenu pieaugumu nav pamata

Pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami kāpušas cenas. Kāpēc tā noticis, kādas ir prognozes un ar ko visiem mums jārēķinās - sākot ar ikdienas iepirkumiem lielveikalos un beidzot ar tiem,...

Mārtiņš Kazāks
23.08.2021

Mārtiņš Kazāks: Ekonomika rāpjas no bedres ārā, bet Covid-19 riski saglabājas

Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā un situācija uzlabojas, bet Covid-19 pandēmija nav beigusies un riski saglabājas gan Latvijā, gan globāli, intervijā aģentūrai LETA (16.08.2021.)...

M. Kazāks raidījumā 900 sekundes
13.07.2021

TV3 900 sekundes: saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka sacītais īsumā: Ekonomikā rāpjamies ārā no bedres. Situācija ļoti nevienmērīga, raugoties kā kurā sektorā. Kopumā gan ekonomika atgūstas...

lati un eiro
05.07.2021

Mērķis sasniegts! Latvijas Bankas monetārā politika ceļā no Rīgas uz Frankfurti

Pasaules finanšu krīze jo dziļi iespaidoja Latvijas ekonomiku, kas iepriekš balstījās uz krīzes laikā izsīkušajām starpvalstu un starpbanku finanšu plūsmām un brīvu kredītu...

Ilustratīvs attēls
29.06.2021

Tokenu ekonomika

Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs No vienas puses, digitalizācija un jaunās tehnoloģijas padara mūsu dzīvi vienkāršāku – maksājumi...

Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio
14.06.2021

M. Kazāks: ekonomika sāk atkopties

Intervija Latvijas Radio 14.06.2021.   Ekonomika jau sākt atkopties un labākās zāles tai ir vakcīna, kas šobrīd ir pieejama; Noskaņojums iedzīvotājiem un uzņēmējiem kopš...

    Tēmas