en
Publicēts: 25.03.2021

Aleksandrs Antiņš,
Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs

Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte, proti, viltojumu skaits saglabājas stabili zemā līmenī. Vienlaikus šīm pozitīvajām ziņām nevajadzētu iemidzināt cilvēkus un joprojām ikvienam ir būtiski pazīt savu naudu, tās dizaina un pretviltošanas elementus.

2020. gadā Latvijas Bankā saņemta 931 viltota eiro naudas zīme (706 banknotes un 225 monētas) un veikta to identifikācija. Viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 30 818.5 eiro (t.sk. 30 415 eiro viltoto banknošu un 403.5 eiro viltoto monētu dēļ). Salīdzinājumam – 2019. gadā viltoto banknošu skaits bija 707, bet vērtība – 41 855 eiro, savukārt viltoto monētu skaits un vērtība bija attiecīgi 356 un 595.50 eiro. Tātad 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kopējais viltojumu skaits samazinājies par 12%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 27%.

Latvijā izplatītākie viltojumi ir 50 eiro banknotes, seko 20 eiro banknotes un 2 eiro monētas.

Eiro zonā kopumā 2020. gadā konstatēts 460 000 viltotu banknošu (2019. gadā – 559 000). Arī eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 un 20 eiro nominālvērtību (kopā aptuveni 2/3 no viltoto banknošu skaita).

Iespēja saņemt viltotu eiro banknoti ir ļoti maza. 2020. gadā uz 1 milj. apgrozībai derīgu banknošu bija konstatēti 17 viltojumi, un šis ir vēsturiski zemākais rādītājs.

Pozitīvās norises naudas drošības jomā saistītas gan ar Eiropas sabiedrības informētības pieaugumu par naudas dizainu un pretviltošanas elementiem, gan ar iepriekšējos gados veiktajiem pasākumiem, pārejot uz jaunā dizaina otrās jeb Eiropas sērijas eiro banknotēm. Šis process noslēdzās 2019. gadā, un tas banknošu lietotājiem būtiski atvieglo naudas zīmju viltojumu atpazīšanu. Vienlaikus tiek reģistrēti gadījumi, kad mazāk uzmanīgi iedzīvotāji apkrāpti ar t.s. spēļu naudu – spēļu un suvenīru vajadzībām izgatavotiem materiāliem, kas vizuāli attālināti atgādina īstu naudu, bet ir ar mainītu dizainu un bez pretviltošanas elementiem).

Tāpēc iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un pretviltošanas elementus – viltojumu kvalitāte, īpaši monētām, pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai rūpīgāk aplūkot monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei tuvākajā policijas iecirknī vai Latvijas Bankā Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B.

Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. Iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, bet tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek pārbaudītas visas eiro un citu valūtu banknotes un monētas ar viltojuma pazīmēm. Šajā laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegto aizdomīgo naudas zīmju pārbaužu veikšanas savlaicīguma ziņā. Pašlaik iesniegtās viltotās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas mazāk nekā nedēļas laikā.

Raksti

Digitālais eiro ilustratīvi
26.03.2021

Digitālais eiro – ērtiem un drošiem norēķiniem digitālajā laikmetā

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle Šķiet, sabiedrības interese par digitālo eiro pašlaik ir polarizēta – viena daļa rūpīgi seko līdzi gan citu valstu progresam centrālās...

Ilustratīvs attēls
25.03.2021

Skaidrās naudas pieejamība – sabiedrības drošības jautājums

Jānis Blūms, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Skaidrā nauda ir un paliks nozīmīgs norēķinu un uzkrāšanas instruments. Tas, lai paliktu izvēles brīvība, t.sk. būtu...

Naudas viltojumi
25.03.2021

Situācija naudas drošības jomā – pozitīva stabilitāte

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte,...

Mārtiņš Kazāks diskusijā
05.03.2021

M. Kazāka runa publiskajā diskusijā " Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski"

Dāmas un kungi! Iepriekšējo 30 gadu laikā Latvija ir sasniegusi daudz. Īpaši svarīga bija iestāšanās Eiropas Savienībā, kas pavēra jaunas līdz tam nebijušas iespējas uzlabot...

Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks intervijā LTV Rīta Panorāmai
25.02.2021

Zoom intervija ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku

Vēl salīdzinoši nesen valsts finanšu plānošanā nozīmīgie termini "fiskālā disciplīna" un "budžeta deficīts" šķiet aizstāti ar "atbalstu krīzē cietušajiem" un "ekonomikas...

25.02.2021

ES Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguve – vai sasniegsim izvirzītos mērķus

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguves plāns - tā ir nauda, ko Eiropas Savienība atvēlējusi, lai dalībvalstis sekmīgi izietu no Covid krīzes,...

Isabele Schnabel
25.02.2021

ECB: Mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas

Pašlaik Eiropas Centrālā banka (ECB) lēš, ka eiro zonas tautsaimniecībai 2022. gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes. Vienlaikus, palielinoties ierobežojošo...

Oļegs Krasnopjorovs LTV raidījumā
24.02.2021

Latvijas Bankas ekonomists: Visi bezdarbnieki nevar kļūt par programmētājiem

Covid-19 pandēmijas laikā samazinās vakanču skaits, kā arī ir nozares, kurās darbība ir gandrīz apstājusies. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka krīzes laikā...

    Tēmas