Publicēts: 23.09.2022.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās, 2022. gada septembra, Latvijas makroekonomiskās prognozes. Tās izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.

Būtiskākais īsumā

  • Latvijas Bankas prognožu bāzes scenārijs paredz īslaicīgu recesiju. Augstās energoresursu cenas ir pasliktinājušas nākotnes redzējumu par ekonomisko aktivitāti, taču gada sākuma augstā izaugsme ļauj saglabāt 2022. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi līdzīgu iepriekš prognozētajam – 3.0% (jūnija prognoze – 2.9%).
  • 2023. gada sākumā saglabājoties nelabvēlīgo faktoru ietekmei, nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs. Tādējādi 2023. gada prognoze būtiski pazemināta – līdz –0.2% (jūnija prognoze – 2.4%).
  • Tāpat kā jūnija prognozēs, Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās gaidāma no nākamā gada 2. pusgada, inflācijai atgriežoties zemākos līmeņos. Prognozējams, ka 2024. gadā IKP palielināsies par 4.4% (jūnija prognoze – 4.2%).
  • Inflācijas prognoze ir paaugstināta visam prognozēšanas periodam, lielākoties enerģijas, īpaši gāzes, un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar redzējumu par augstāku, nekā iepriekš lēsts, šo cenu līmeni nākotnē.
  • Inflācijas prognozes paaugstinātas līdz 16.9% 2022. gadā (jūnija prognozē – 14.8%), 9.2% 2023. gadā (jūnija prognozē– 7.0%) un 3.4% 2024. gadam (jūnija prognozē – 2.4%).

Augstā inflācija ir globāls fenomens, ko nosaka enerģijas un pārtikas cenas.

  • Rekordaugstās enerģijas cenas atspoguļo bažas par Eiropas valstu spēju nodrošināt pietiekamus krājumus šai apkures sezonai Krievijas gāzes importa izsīkuma apstākļos.
  • Lielākas enerģijas izmaksas un neapstrādātās pārtikas tirdzniecības pārrāvumi veicina pārtikas cenu inflāciju.
  • Septembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022., 2023. un –2024. gadam eiro zonā prognozē augstāku inflāciju, nekā iepriekš lēsts, – attiecīgi 8.1%, 5.5% un 2.3%, enerģijas un pārtikas cenām saglabājoties augstām ilgstošāk un paplašinot ietekmi arī uz citu produktu cenu kāpumu.
  • Latvijā augstā inflācija ir pārsniegusi iepriekšējos divos gadu desmitos pieredzēto līmeni, un Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozes enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē.

Vadošās centrālās bankas, reaģējot uz augsto inflāciju, atkāpjas no īpaši atbalstošās monetārās politikas:

  • ECB Padome jūlijā lēma paaugstināt galvenās procentu likmes par 50 bāzes punktiem, tuvinot pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentu likmju līmeņa uz tādu procentu likmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī.
  • Septembrī ECB Padome galvenās procentu likmes palielināja vēl par 75 bāzes punktiem, un noguldījumu iespējas uz nakti, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme ir attiecīgi 0.75%, 1.25% un 1.50%.
  • ECB Padome signalizē, ka procentu likmju celšana turpināsies arī nākamajās sanāksmēs, tomēr turpmākie lēmumi tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.

Augstā inflācija kavē globālo izaugsmi, un šā gada 2. pusgada un nākamā gada ekonomiskās aktivitātes prognozes tiek mazinātas.

  • Eiro zonas tautsaimniecības izaugsme būtiski palēnināsies, augstajai inflācijai un piegādes ķēžu un energoresursu piegādes traucējumiem un pesimistiskajam noskaņojumam mazinot patēriņu un ražošanu.
  • Septembrī ECB prognozē eiro zonas IKP pieaugumu par 3.1% 2022. gadā, mazinot to līdz 0.9% 2023. gadā un 1.9% 2024. gadā.
  • Arī Latvijā tautsaimniecības izaugsmi nomāc energoresursu cenu kāpums, un Latvijas Banka samazina Latvijas IKP prognozi, paredzot īslaicīgu recesiju.
  • Bezdarbam vēl mazinoties, darba tirgus Latvijā joprojām ir saspringts. Vienlaikus par inflāciju zemāks iedzīvotāju ienākumu kāpums mazina iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu.
  • Ar būvniecību saistītās investīcijas kavē izmaksu pieaugums, un nenoteiktība attur uzņēmumus no ilgtermiņa aizņemšanās.
  • Eksportu kavē recesijas gaidas un vājāks pieprasījums, kā arī jau novērotais atsevišķu izejmateriālu, t. sk. koksnes cenu, kritums. Tirdzniecības aktivitāti gan Latvijā, gan ārpus tās mazinās izveidotie lielie izejmateriālu krājumi.
  • Strauji augošās energoresursu un darbaspēka izmaksas Latvijā var vājināt konkurētspēju.

Valdības atbalsts energoresursu cenu krīzē un mājsaimniecību uzkrājumu izmantošana daļēji absorbē mājsaimniecību patēriņa un uzņēmumu finanšu situācijas pasliktināšanos:

  • 2022.–2023. gada apkures sezonas fiskālā atbalsta (gandrīz 700 milj. eiro) ietekme uz Latvijas reālo IKP saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu sasniegs 0.64% un nedaudz mazinās inflāciju.
  • Valdības pasākumi palielina budžeta deficītu, taču energoresursu cenu krīzē tie ir īpaši svarīgi maznodrošināto atbalstam, kā arī iedzīvotāju pasargāšanai no ekstrēmi lieliem enerģijas cenu pieaugumiem, vienlaikus saglabājot stimulu mazināt energoresursu patēriņu.
  • Mērķētie sociālie pabalsti visvairāk palielinās mazturīgāko mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus.
  • Nenoteiktība par energoresursu pieejamību un augstās energoresursu cenas spilgti izgaismo energoneatkarības un energoefektivitātes nodrošināšanas aktualitāti.
  • Krīzes radītā augstā nenoteiktība sākotnēji varētu raisīt mājsaimniecību piesardzību tēriņos. Tomēr privātā patēriņa sarukumu mazinās to mājsaimniecību tēriņi, kuras iepriekš nodrošinājušās ar uzkrājumiem nebaltām dienām.


Makroekonomiskie rādītāji: Latvijas Bankas prognozes

  2022 2023 2024
Ekonomiskā aktivitāte (gada pārmaiņas; %; salīdzināmajās cenās; sezonāli koriģēti dati)
IKP 3.0 –0.2 4.4
Privātais patēriņš 4.8 –4.7 5.9
Valdības patēriņš 3.4 –2.7 1.8
Investīcijas 1.9 1.2 6.0
Eksports 5.3 0.0 3.2
Imports 6.3 –3.5 3.7
SPCI inflācija (gada pārmaiņas; %)
Inflācija 16.9 9.2 3.4
Pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) 6.9 4.5 4.4
Darba tirgus
Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita; sezonāli koriģēti dati) 6.7 6.7 6.3
Nominālā bruto alga (gada pārmaiņas; %) 8.5 7.2 7.5
Ārējais sektors
Tekošā konta bilance (% no IKP) –5.2 –2.9 –3.4
Valdības finanses (% no IKP)
Vispārējās valdības parāds 45.0 44.4 42.9
Budžeta pārpalikums/deficīts –7.9 –3.5 –2.6

Prognozes sagatavotas, izmantojot līdz 2022. gada 12. septembrim (atsevišķiem tehniskajiem pieņēmumiem – līdz 15. augustam) pieejamo informāciju.

Informāciju par jaunākajām prognozēm sk. Latvijas Bankas tīmekļvietnes makroekonomika.lv makroekonomisko prognožu sadaļā.

Citi jaunumi

28.03.2024.

Ilgtspējas brokastīs informē par klimata pārmaiņu ietekmi uz finanšu sektoru

Šodien, 28. martā, norisinājās pērn aizsāktā cikla...
28.03.2024.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentā turpinās sašaurināšanās

2023. gada beigās Latvijā darbojās 29 kooperatīvās krājaizdevu...
27.03.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada marts

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
21.03.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar svētkiem mainīts Latvijas Bankas darba laiks. Kā...
20.03.2024.

Banku sadarbība ar klientiem: kā panākt samērību?

Jau vairākus gadus finanšu sektorā saistībā ar finanšu noziegumu...
20.03.2024.

Ilgtspējīgas finanses – katram ir sava loma nākotnes veidošanā

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un...
19.03.2024.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar 840 tūkstošu eiro peļņu

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar...
19.03.2024.

Kara ekonomika un kā tā darbojas

Kas ir kara ekonomika un kā tā darbojas? Krustpunktā Lielā...
19.03.2024.

Sākas balsojums par 2023. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2024. gada...
14.03.2024.

"Finanšu pratības nedēļas 2024" laikā visā Latvijā notiks daudzveidīgi pasākumi par naudu, kas noderēs ikvienam

No 18. līdz 24. martam Latvijā jau 11. reizi notiks...
13.03.2024.

Latvijas Banka anulē Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2024. gada 13. martā anulēja...
12.03.2024.

Brīvi izvēlētai tēmai veltītas kolekcijas monētas dizaina atklātā konkursa rezultāti

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais brīvi izvēlētai tēmai...