Naktī no 2026. gada 22. uz 23. augustu Latviju skāra viena no postošākajām vētrām tās vēsturē. Postījumi bija tik lieli, ka elektroenerģijas tīkla bojājumus vietām laboja līdz septembra vidum. Virknē jomu konstatēti trūkumi, kas atbildīgajām institūcijām dod vielu pārdomām par krīžu noturības stiprināšanu un sabiedrības gatavību dažādās situācijās. Kā šo vētru pārdzīvoja finanšu sektors un ko no tās varam mācīties?
Vispirms jāuzsver, ka šī bija mozaīkas veida krīze – dažādās Latvijas vietās postījumi un problēmas atšķīrās. Dažos reģionos par dabas kataklizmu liecināja vien nolauzti zari un kāds nokritis koks, bet citviet pilsētās un mazākās apdzīvotajās vietās elektroapgādes pārrāvums ilga vairākas dienas, tādēļ bija būtiski apgrūtināta ikdienas dzīve. Līdz ar to svētdien, 23. augustā, vietām veikali strādāja un cilvēki varēja norēķināties ar maksājumu kartēm, kā arī izņemt naudu no bankomāta. Taču bija arī vietas, kur tas vairāku apstākļu dēļ nebija iespējams.
Kopumā ikdienas banku pakalpojumi – naudas pārskaitījumi, zibmaksājumi u. c., kuri parasti ir pieejami svētdienā, – darbojās ikdienas režīmā, vismaz tajās vietās, kur bija elektroenerģija un sakari un klientiem bija iespēja lietot savu internetbanku. Vētras laikā darbības traucējumi bija 183 bankomātiem jeb aptuveni piektdaļai no Latvijā esošajiem 869 bankomātiem. Pamatā tas bija saistīts ar elektroapgādes pārrāvumiem.
Vai šādā situācijā bija pieejami kritiskie finanšu pakalpojumi (proti, kritiskie bankomāti, kuriem ir noteiktas pastiprinātas prasības to darbības nodrošināšanai, un bezsaistes maksājumi, kas domāti bezskaidrās naudas norēķiniem apstākļos, kad nedarbojas sakari)?
Kritiskie bankomāti darbojas ar alternatīviem enerģijas avotiem (piemēram, banka nodrošina dīzeļģeneratoru), tiem ir nodrošināti papildu savienojumi ar informācijas sistēmām, lai sazinātos ar banku un varētu izsniegt naudu. Savukārt bezsaistes maksājumi darbojas līdzīgi kā notiek norēķini avioreisu laikā – tirgotājam jāstrādā, elektrība nepieciešama, bet sakaru var nebūt, un naudu no maksātāja konta noņem vēlāk, jau pēc sakaru atjaunošanās.
Augusta vētras laikā tika novēroti vienlaicīgi elektroenerģijas un sakaru traucējumi, kā rezultātā bija traucēta arī tirgotāju un tirdzniecības centru darbība. Tāpēc arī kritisko finanšu pakalpojumu infrastruktūra palīdzēt un pildīt savu funkciju kopumā varēja daļēji. Lielākie postījumi tika nodarīti nakts sākumā, un pēc elektroenerģijas tīkla bojājumu seku iestāšanās sakaru torņi, izmantojot autonomos energoapgādes risinājumus, darbojās vien dažas stundas. No rīta to energoapgādes avoti bija izsmelti un līdz ar to atsevišķās vietās nebija ne elektrības, ne sakaru.
Tā ir lielā krīzes mācība visas valsts līmenī – bez elektrības un sakariem nedarbojas arī citi risinājumi. Ja tirgotāji nestrādā, tad nav pieejami arī kritiskie finanšu pakalpojumi. Kā to risināt? Šeit nepieciešams valsts līmeņa risinājums, un, iespējams, svarīgāki par kritiskajiem bankomātiem būtu kritiskie sakaru torņi un kritiskie tirgotāji.
Ko par kritiskās finanšu infrastruktūras darbību krīzes laikā liecina skaitļi? Tika veikti vairāki simti bezsaistes maksājumu veikalos. Lielākā daļa (77 no 94) kritisko bankomātu krīzes laikā darbojās, tiesa, pamatā tas bija vietās, kur nebija elektroapgādes traucējumu vai tie tika operatīvi novērsti. Tikai dažiem kritiskajiem bankomātiem darbības pārrāvums bija ilgāks, nekā to pieļauj regulējums. Problēmas galvenokārt tika konstatētas ar bankomātiem tirdzniecības centros, kas elektrības padeves pārrāvuma dēļ netika atvērti un nebija pieejami iedzīvotājiem. Katru šādu situāciju bankas izvērtē atsevišķi. Vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešams rīkoties, lai ņemtu vērā šīs vētras mācības.
Latvijas Banka jau iepriekš ir vērsusi atbildīgo institūciju uzmanību uz bankomātu pieejamības problēmām un ieteikusi papildu risinājumus. Viens no tiem ir iedzīvotājiem būtisko pakalpojumu centri, kuros vienuviet būtu nodrošināta iespēja iegādāties pirmās nepieciešamības preces, t. sk., izmantojot karšu bezsaistes norēķinus, kā arī piekļūt skaidrajai naudai. Centrus varētu veidot, piemēram, tirdzniecības vietās vai degvielas uzpildes stacijās.
Šādas vietas veidotu paralēli Krīzes vadības centra vadītāja rosinātajiem noturības punktiem, kuros iedzīvotāji saņemtu informāciju, pirmo palīdzību, piekļuvi sakariem u. tml. un kuri būtu būtiski gadījumos, kad kādu iemeslu dēļ tuvāk esošais krīzes veikals nebūtu pieejams vai iedzīvotājiem nebūtu iespējams tur nokļūt.
Vētras laikā gūtās mācības palīdzēs tuvākajos mēnešos stiprināt valsts kopējo noturību pret krīzēm. Tajā pašā laikā Latvijas Banka aicina ikvienu turpināt rīkoties saprātīgi un tālredzīgi, t. sk. glabāt daļu līdzekļu skaidrā naudā vai veidot uzkrājumu, kas paredzēts krīzes situācijām. Šāds uzkrājums veidojams maza nomināla banknotēs, un ar to vajadzētu pietikt ģimenes nedēļas vajadzībām.
Tāpat ieteicams laicīgi Latvijas Bankas tīmekļvietnē apzināt dzīvesvietai tuvākos bankomātus, arī kritiskos bankomātus (karti skatīt šeit: www.bank.lv/pakalpojumi/bankomatu-karte). Savukārt informācija par bezsaistes maksājumiem pieejama šeit: www.bank.lv/aktualitates-banklv/zinas-un-raksti/jaunumi/17789-karsu-maksajumus-bezsaiste-ieviesusi-10-tirdzniecibas-uznemumi. Būtiski atcerēties, ka šādu risinājumu ir iespējams izmantot, tikai fiziski ievietojot karti maksājumu karšu terminālī un ievadot kartes PIN kodu.
Plašāka informācija par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē: www.bank.lv/darbibas-jomas/klientu-aizsardziba/kritiskie-finansu-pakalpojumi.
