Publicēts: 04.10.2021

Šodien Valsts prezidents Egils Levits viesojās Latvijas Bankas skaidrās naudas apstrādes centrā Rīgā, Bezdelīgu ielā, iepazīstoties ar centrālās bankas darbību skaidrās naudas nodrošināšanā.

Latvijas Banka darbojas kā skaidrās naudas apstrādes un loģistikas reģionālais centrs Baltijā, nodrošinot eiro skaidrās naudas raitu apriti Latvijā, kā arī sniedzot skaidrās naudas pakalpojumus Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai. Šis darbs tiek veikts mūsdienīgā un moderni aprīkotā ēkā, kuras ekspluatācija sākta 2002. gadā.

Iepazīstoties ar filiāles darbību, Valsts prezidents uzsvēra Latvijas Bankas augstos standartus, nodrošinot skaidrās naudas apstrādes un reģionālā loģistikas centra funkcijas Baltijā. "Banka darbojas kā finanšu plūsmas "sirds", bez kuras nevainojamas darbības skaidrās naudas raita aprite nebūtu iedomājama," sacīja E. Levits.

Valsts prezidents arī atzinīgi novērtēja Latvijas Bankas lomu, rūpējoties par skaidrās naudas pieejamību valstī, kas cilvēkiem sniedz ne tikai norēķinu izvēles iespējas, bet arī ekonomisko drošību.

"Esam gandarīti iepazīstināt Valsts prezidentu ar Latvijas Bankas darbību skaidrās naudas nodrošināšanas jomā. Mūsdienās, kad arvien nozīmīgāku lomu ieņem bezskaidrās naudas norēķini un finanšu tehnoloģijas, viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir saglabāt skaidrās naudas pieejamību, tā veicinot gan lielāku daudzveidību norēķinu iespējās, gan ekonomisko drošību," akcentē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa uzsver, ka Latvijas Banka vēlas nodrošināt sabiedrībai izvēles iespēju – izmantot un norēķināties ar tādu naudas veidu, kāds katram ir ērtākais, ātrākais, ierastākais. Šajā virzienā notiek aktīvs darbs, gan stiprinot skaidrās naudas pieejamību, gan attīstot inovatīvu bezskaidrās naudas maksājumu infrastruktūru, gan uzsākot jaunas naudas formas – digitālā eiro – projektu. "Mūsu apņemšanās ir stingra – skaidrā nauda nezaudēs savu lomu kā norēķinu un uzkrāšanas instruments, un tiks respektētas cilvēku izvēles naudas lietās," akcentē Z. Zariņa.

Septembrī pēc Latvijas Bankas iniciatīvas ir panākta vienošanās par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu visā Latvijas teritorijā. Ar vadošajiem finanšu nozares pārstāvjiem – Finanšu nozares asociāciju un bankām ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu ("Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāli un AS "Citadele banka") – parakstīts sadarbības memorands, saskaņā ar kuru bankas apņemas saglabāt esošo bankomātu tīklu, kā arī īstenot citus pasākumus skaidrās naudas pieejamības jomā.

Latvijas Bankas skaidrās naudas apstrādes centrā tiek saņemta skaidrā nauda no kredītiestādēm un inkasācijas uzņēmumiem, ar automātiskām naudas apstrādes sistēmām veicot tās nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi. 2020. gadā tika apstrādāti 133.7 milj. banknošu, bet 8.7% (jeb 11.6 milj.) no tām aizstātas ar jaunām un kvalitatīvām naudas zīmēm.

Šajā ēkā darbojas arī naudas laboratorija – Valsts analīzes centrs un Monētu valsts analīzes centrs –, kas veic ne tikai eiro, bet arī citu valūtu īstuma pārbaudes. 2020. gadā Latvijas Bankas naudas drošības eksperti saņēma un identificēja 1140 naudas zīmju viltojumu (889 banknotes un 251 monētu). Kopējais viltojumu skaits apgrozībā salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 12.4%. Kopš šīs funkcijas koncentrēšanas Latvijas Bankā, ir izdevies būtiski samazināt laiku, kas nepieciešams viltotu naudas zīmju ekspertīzei.

Latvijas Banka regulāri īsteno dažādus modernizācijas pasākumus, tostarp 2020. gadā pilnveidojot banknošu apstrādes procesu automatizāciju. Vēl pirms tam uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi, īstenojot praktiskus un videi draudzīgus pasākumus energoapgādes jomā.

Latvijas Bankas "Maksājumu radars" (pētījums par skaidrās un bezskaidrās naudas attīstības tendencēm) rāda, ka viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars 2021. gada augustā bija attiecīgi 30% un 70% (2021. gada februārī – attiecīgi 27% un 73%). 2021. gada vasarā vērojams bezskaidrās un skaidrās naudas norēķinu pieaugums, apjomam, ko viens iedzīvotājs vidēji veic nedēļas laikā, sasniedzot pirms Covid 19 krīzes rādītājus – 13.9 maksājumi nedēļā, tai skaitā ir 9.7 bezskaidrās un 4.2 skaidrās naudas maksājumi.

Kā liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "LATVIJAS FAKTI" veiktā aptauja, šogad pieaugusi iedzīvotāju apmierinātība ar skaidrās naudas pieejamību. 2021. gada augustā ar iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta bija apmierināti 82% Latvijas iedzīvotāju (par 4 procentu punktiem vairāk nekā 2021. gada februārī).

M. Kazāks un E. Levits pie Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas

Autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

51548758402 e3d11df44a c

Autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

E. Levits un A. Antiņš, naudas drošības eksperts

Egils Levits Latvijas Bankā