en
Publicēts: 21.06.2021

Latvijas Banka publicējusi jaunāko "Finanšu Stabilitātes Pārskatu", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Pārskatā secināts, ka:

  • Covid-19 pandēmija radījusi nozīmīgu šoku tautsaimniecībai, taču Latvijas finanšu sistēma saglabājas stabila. Kredītiestāžu un nebanku finanšu sektora finanšu rādītāji ir labi. Kredītiestāžu kapitalizācija kopumā ir augsta, tās ir likvīdas un turpina gūt peļņu, lai arī mazāku nekā pirms pandēmijas;
  • finanšu stabilitāti lielā mērā veicinājuši apjomīgie fiskālie un monetārie atbalsta pasākumi un elastīgāka finanšu sektora uzraudzība gan Latvijā, gan eiro zonā un citviet pasaulē;
  • gan kredītiestāžu, gan nebanku aizdevēju kredītportfeļa kvalitāte kopumā nav pasliktinājusies, jo pandēmijas ietekme uz dažādu aizņēmēju grupām un nozarēm nav bijusi vienmērīga un kredītiestāžu ieguldījumi krīzes visvairāk skartajās nozarēs nav lieli. Taču kredītrisks ir palielinājies. Uz to norāda pārskatīto un 2. posma kredītu pieaugums krīzes visvairāk skarto aizņēmēju kredītos;
  • kreditēšana pēc krasā krituma pandēmijas sākumā pakāpeniski uzlabojas, atjaunojoties pieprasījumam un kredītiestādēm izmantojot ECB piedāvāto ilgtermiņa finansējumu ITRMO III:
    • vienlaikus uzņēmumu kreditēšana joprojām ir vāja – vairāki strukturāli faktori ilgstoši kavē kreditēšanu un investīcijas, un tādējādi arī tautsaimniecības attīstību;
    • savukārt hipotekārā kreditēšana un aktivitāte mājokļu tirgū palielinās. Hipotekāro kredītu gada pieauguma temps pagaidām vēl ir neliels. Ja tas kļūs būtiski straujāks un palielināsies nesabalansētība mājokļu tirgū, apsverama pašreizējo valsts stimulu korekcija. Lai novērstu nesabalansētību veidošanos, svarīgi palielināt kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu piedāvājumu mājokļu tirgū.

Pārskatā sniegti šādi ieteikumi finanšu stabilitātes veicināšanai:

  • valsts atbalstu krīzes pārvarēšanai un izaugsmes atjaunošanai nepieciešams īstenot mērķtiecīgi un ilgtspējīgi. Jāseko, lai valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei ar laiku neveicinātu nepamatotu kreditēšanas standartu kritumu un nesabalansētību veidošanos nekustamā īpašuma tirgū, jāpilnveido programma, lai novērstu motivāciju pieteikties valsts atbalstam tiem aizņēmējiem, kuriem pēc būtības valsts garantijas nemaz nebūtu nepieciešamas;
  • kredītiestādēm nepieciešams laikus atzīt problemātiskos kredītus, veidot atbilstošus uzkrājumus, ievērot piesardzību dividenžu izmaksā;
  • jārisina ieilgušās strukturālās problēmas, kas kavē kreditēšanas attīstību;
  • jāturpina pilnveidot NILLTPF novēršanas sistēmu, lai tā būtu pēc iespējas efektīvāka un balstīta uz risku novērtējumu (privātā sektora izglītošana, skaidras, saskaņotas vadlīnijas par prasībām, starpinstitūciju koordinācija, administratīvā sloga mazināšana).

"Finanšu Stabilitātes Pārskatā" ietverti arī vairāki tematiskie pielikumi par tādām tēmām kā Latvijas finanšu pakalpojumu sniedzēju turētā vērtspapīru portfeļa pakļautība klimata riskiem, kredītiestāžu uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmes noteicošajiem faktoriem, naudas tirgus etalonlikmju reformām un kiberdrošības risku aktualitātēm. Sniegts arī dziļāks ieskats par krīzes visvairāk skarto aizņēmēju maksātspēju un valsts atbalsta pasākumiem, aktualitātēm nekustamo īpašumu tirgū un kreditēšanā un jaunumiem makrouzraudzības prasībās. Tāpat kā iepriekšējos pārskatos sniegti arī Latvijas Bankas veikto kredītiestāžu stresa testu rezultāti.

Ar "Finanšu Stabilitātes Pārskatu" var iepazīties Latvijas Bankas tīmekļvietnēs makroekonomika.lv un bank.lv.