2015

6/2015 Latvijas pakalpojumu eksportētāju ekonomiskais raksturojums
Konstantīns Beņkovskis, Oļegs Tkačevs

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā tiek analizētas pakalpojumu eksportā iesaistītu uzņēmumu rādītāju norises, izmantojot detalizētas uzņēmuma līmeņa 2006.–2013. gada datu kopas, un parādīts, ka pakalpojumu eksportā iesaistīto uzņēmumu daļa ir maza, tomēr pakalpojumu eksportētāju vidējais skaits pārsniedz neeksportētāju un preču eksportētāju vidējo skaitu. Pētījumā atspoguļotas pagaidu liecības par produktīvo uzņēmumu brīvu izvēli jeb pašiniciatīvu (self-selection) iesaistīties pakalpojumu eksportā, un to izpēte jāturpina. Pētījums liecina, ka pievienoties pakalpojumu eksportētāju kopumam varētu būt daudz grūtāk nekā uzsākt preču eksportu, jo Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pakalpojumu tirgus vēsturiski arvien bijis stingri regulēts; iesaistīšanās pakalpojumu eksportā prasa lielākas pūles salīdzinājumā ar preču eksporta uzsākšanu.
Šā pētījuma mērķis ir padziļināt izpratni par pakalpojumu sniedzēju tirdzniecības paradumu un darbības rezultātu kopsakarībām, kā arī sniegt ieskatu par pakalpojumu eksportētāju un preču eksportētāju salīdzinošo analīzi. Šim pētījumam vajadzētu papildināt ne pārāk plašo empīrisko uzņēmuma līmeņa zinātnisko darbu kopumu par pakalpojumu tirdzniecību, analizējot eiro zonas mazas un atvērtas tautsaimniecības piemēru.

Atslēgvārdi: pakalpojumu tirdzniecība, darba ražīgums, uzņēmumu darbība, mikrodati
JEL kodi: D22, F10, F14

5/2015 Resursu izlietojuma neefektivitāte Latvijā: vai krīze mainījusi situāciju?
Konstantīns Beņkovskis

Pētījums

Kopsavilkums
Izmantojot uzņēmuma līmeņa datus, šajā pētījumā novērtēta līdzekļu izlietojuma neefektivitāte Latvijā 2007.–2013. gadā. Secināts, ka līdzekļu izlietojuma efektivitāte pirms 2010. gada pasliktinājās, bet pēc tam uzlabojās. Sākumā kopējo KFP zudumu galvenais cēlonis bija neefektīvi ieguldījumi starppatēriņā, bet pēc finanšu krīzes pieauga kapitāla neefektīva izlietojuma nozīme. Starp izlietojuma efektivitātes pārmaiņas noteicošiem faktoriem var minēt augošo konkurenci iekšzemes tirgū, mazāku kredītu piedāvājumu un ar juridisko regulējumu saistītus jautājumus. Tomēr pētījums parāda, ka ražošanas procesa sadrumstalotība izraisa uzņēmumiem raksturīgo kropļojumu neobjektīvu vērtējumu. Tādējādi, ja trūkst starpuzņēmumu tirdzniecības datu, secinājumi par līdzekļu neefektīvu izlietojumu jāvērtē piesardzīgi.

Atslēgvārdi: neefektīvs izlietojums, KFP, produktivitāte, uzņēmuma līmeņa dati, Latvija
JEL kodi: D24, L11, O11, O41, O47

4/2015 Darbvietu meklēšanas un atbilstības frikcijas un darba tirgus dinamika Latvijā
Ginters Bušs

Pētījums

Kopsavilkums
Izmantojot novērtētu pilnvērtīgu jauno Keinsa DSGE modeli ar Neša (J. F. Nash) algu vienošanos, neelastīgām algām un augstu brīvā laika vērtību līdzīgi L. Dž. Kristiāno, M. Trābantam un K. Valentīnam (tālāk tekstā – CTW; 11), šajā pētījumā aplūkots, vai ar darbvietu meklēšanas un vakanču atbilstības frikcijām (search-and-matching frictions; tālāk tekstā – meklēšanas un atbilstības frikcijas) var izskaidrot darba tirgus kopējo dinamiku Latvijā. Ja vakances nav novērojamas, modelis var atspoguļot bezdarba reālistisku dispersiju un dinamiku, kā arī bezdarba un (latentu) vakanču korelāciju, bet tas notiek uz vakanču pārmērīga svārstīguma rēķina. Turklāt salīdzinājumā ar modeli bez meklēšanas un atbilstības frikcijām nostrādāto stundu skaita un IKP prognozes vienu ceturksni uz priekšu ir precīzākas. Taču, ja modelis tiek novērtēts arī ar vakanču datiem, prognozēto vakanču cikliskajai dinamikai un attiecīgi arī bezdarba un vakanču korelācijai piemīt tendence būt pretrunā ar datiem (par labu vakanču svārstīguma lielākai atbilstībai) un nogludinātā atbilstības efektivitāte (smoothed matching efficiency) pretēji gaidītajam ir pretcikliska. Tādējādi meklēšanas un atbilstības modelis vienlaikus nevar labi izskaidrot trīs statistiskos rādītājus – bezdarba un vakanču dispersiju un korelāciju starp bezdarbu un vakancēm.

Atslēgvārdi: DSGE modelis, bezdarbs, maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību, novērtējums ar Beijesa modeli, valūtas savienība, prognozēšana
JEL kodi: E0, E3, F0, F4, G0, G1

3/2015 Izglītības ietekme uz algām Latvijā ekonomiskās krīzes laikā un pēckrīzes periodā (2006.–2012. gada datu vērtējums)
Kārlis Vilerts, Oļegs Krasnopjorovs, Edgars Brēķis

Pētījums

Kopsavilkums
Analizējot to, kā mainījās izglītības ietekme uz algām (tālāk tekstā – izglītības atdeve) 2008.–2009. gada krīzes laikā un pēckrīzes periodā, pētījumā izmantoti EU-SILC Latvijas mikrodati. Secināts, ka krīzes laikā izglītības atdeve būtiski palielinājās, bet tai sekojošajā ekonomiskās atveseļošanās periodā – nedaudz saruka. Izglītības pretcikliskums īpaši bija raksturīgs attiecībā uz vīriešu algām; tas tika novērots vairākumā nozaru un visās vecumgrupās (izņemot jauniešus) attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, Latvijas rezidentiem nepilsoņiem un citu valstu pilsoņiem, kā arī visos valsts reģionos, īpaši ārpus galvaspilsētas reģiona. Karjeras komponentes (lielāka nodarbinātības iespēja labāk atalgotās tautsaimniecības nozarēs, profesijās un amatos) īpatsvars Mincera koeficientā laika gaitā gandrīz nemainījās. Pēckrīzes periodā izglītība arvien vairāk veicināja varbūtību būt nodarbinātam, kā arī strādāt ilgāku darba nedēļu. Pētījumā parādīts, ka izglītības atdeve bija lielāka Rīgā un Pierīgā nekā pārējos Latvijas reģionos, attiecībā uz Latvijas pilsoņiem nekā uz Latvijas rezidentiem nepilsoņiem un citu valstu pilsoņiem, bet mazāka attiecībā uz vīriešiem un jauniešiem. Algu starpības modeļi atklāj samērā lielu augstākās izglītības algu piemaksu un samērā mazu vidējās izglītības algu piemaksu. Līdzīgi iepriekšējiem pētījumiem par citām valstīm konstatēts, ka instrumentālo mainīgo modeļu novērtējumi būtiski pārsniedz Mincera koeficientu.

Atslēgvārdi: izglītības ietekme uz algām, Mincera koeficients, algu starpības modelis, augstākās izglītības algu piemaksa, instrumentālie mainīgie
JEL kodi: I26, J31

2/2015 Latvijas darba tirgus pārmaiņas 2008.–2013. gadā: uzņēmumu aptaujas rezultāti
Ludmila Fadejeva, Oļegs Krasnopjorovs

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā analizēti uzņēmumu aptaujas dati, kas par Latviju iegūti Eirosistēmas Atalgojuma dinamikas izpētes tīkla (ADIT) darbības ietvaros. Aptauja veikta par darbaspēka izmaksu pārmaiņu stratēģiju divos laika periodos – 2008.–2009. gadā un 2010.–2013. gadā – ar mērķi noteikt dažādu uzņēmumu algu, nodarbinātības un cenu korekciju kanālus krīzes laikā un pēckrīzes periodā. Rezultāti rāda, ka 2008.–2009. gadā vairāk nekā pusi no visiem uzņēmumiem skāra pieprasījuma sarukums un stingrāki kredītu nosacījumi, kas īpaši spēcīgi ietekmēja neeksportējošus uzņēmumus. Atšķirībā no vidējās algas oficiālās statistikas datiem pētījuma rezultāti uzrāda būtiskas pamatalgu un piemaksu korekcijas. Trešdaļa uzņēmumu samazināja nodarbinātību vai būtiski mainīja darbaspēka struktūru, īpaši bieži – pārtraucot jaunu darbinieku pieņemšanu un samazinot pastāvīgo darbinieku skaitu. Lai gan kredītu nosacījumi joprojām bija stingri, 2010.–2013. gadā uzlabojās pieprasījums. Šajā periodā darba stundu skaita samazināšana un jaunu darbinieku pieņemšanas pārtraukšana joprojām bija būtiski darbaspēka izmaksu korekcijas avoti. Pieprasījuma uzlabošanās atspoguļojās pamatalgas kāpumā biežāk nekā piemaksu pieaugumā.

Atslēgvārdi: uzņēmumu aptaujas dati, algu pārmaiņas, nodarbinātības pārmaiņas, cenu veidošana
JEL kodi: J31, J38, J24, D22, C25

1/2015 Latvijas IKP prognozēšanas modeļi
Andrejs Bessonovs

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījums aplūko Latvijas IKP prognozēšanai izveidotos un novērtētos statistiskos modeļus. Lai iegūtu IKP īstermiņa prognozes un novērtētu modeļu darbību, izmantotas dažādas viendimensijas un daudzdimensiju ekonometriskās analīzes metodes. Apkopota IKP komponentu informācija un iegūtas IKP īstermiņa aplēses no dezagregēta viedokļa. Pētījums piedāvā jaunu pieeju, novērtējot IKP no ražošanas puses reālajā laikā NACE klasifikācijas pārskatīšanas ietvaros. Katra individuāla statistiskā modeļa prognozēšanas precizitāte novērtēta rekursīvi, izmantojot ārpusizlases prognozēšanas procedūru. Pētījuma autors secina, ka starp novērtētajiem modeļiem dominē uz faktoriem balstītas prognozes. Labi rezultāti iegūti arī ar faktoru un tilta modeļu dezagregētiem modeļiem, un tos var uzskatīt par labu agregēto modeļu alternatīvu. Turklāt, kombinējot ar statistiskajiem modeļiem iegūtās prognozes, rodas iespēja iegūt stabilas un precīzas prognozes, tādējādi samazinot prognozēšanas kļūdas.

Atslēgvārdi: ārpusizlases prognozēšana, reālā laika novērtējums, prognožu kombinācija, dezagregētā pieeja
JEL kodi: C32, C51, C53

2014

6/2014 Izmaksu un cenu konkurētspējas loma eiro zonas valstu ārējā līdzsvara atjaunošanā: efektivitātes novērtējums, izmantojot alternatīvus saskaņotos konkurētspējas rādītājus
Stiliani Kristodulopulu (Styliani Christodoulopoulou), Oļegs Tkačevs

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota tradicionālo eksporta un importa noteicējfaktoru ietekme, galveno uzmanību veltot cenu konkurētspējai ārējā līdzsvara atjaunošanā. Šis ir pirmais mēģinājums salīdzināt dažādu saskaņoto konkurētspējas rādītāju (SKR) robežietekmi uz preču un pakalpojumu eksportu un importu atsevišķās eiro zonas valstīs. Pētījuma autori konstatēja, ka uz plašākiem izmaksu un cenu rādītājiem balstīto SKR robežietekme uz preču eksportu ir lielāka (ar dažiem izņēmumiem). Pakalpojumu eksports ir jutīgs pret SKR lielajās eiro zonas valstīs un Slovākijā, kur konstatēts, ka pakalpojumu eksports ir jutīgāks arī pret tiem konkurētspējas rādītājiem, kuri balstās uz plašākiem cenu rādītājiem. Preču un pakalpojumu imports ir samērā nejutīgs pret relatīvo cenu pārmaiņām. Visbeidzot, dažos gadījumos pielāgošanās rādītāji liecina par lielas neizskaidrotas atlikušās daļas klātesamību, norādot, ka ārējās tirdzniecības veicināšanā liela loma varētu būt citiem ar cenu nesaistītiem faktoriem.

Atslēgvārdi: reālais valūtas kurss, eksports, imports, cenu konkurētspēja, eiro zona
JEL kodi: F14, F31, F41

5/2014 Kredītu šoku starptautiskā transmisija: globālā vektoru autoregresiju modeļa rezultāti
Ludmila Fadejeva, Martins Feldkirhers (Martin Feldkircher), Tomass Reiningers (Thomas Reininger)

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota negatīvā kredītu piedāvājuma šoka, kas radās eiro zonā un ASV, starptautiskā transmisija. Izmantota vairāku valstu GVAR pieeja ar tirdzniecību un divpusēju banku mijiedarbību kā svariem, un, izmantojot zīmju ierobežojumu, identificēti pieci strukturālie šoki. Šajā pētījumā īpaša uzmanība pievērsta CESEE, t.i., reģionam, kuram ir spēcīgas finanšu saiknes ar eiro zonu. Galvenie secinājumi ir šādi. Pirmkārt, ASV šokiem ir būtiska loma, skaidrojot novirzes no izlaides un kopējās kreditēšanas izaugsmes tendences gan eiro zonā, gan ASV. Otrkārt, eiro zonā un ASV salīdzinājumā ar iekšzemes kopējā pieprasījuma šoka ietekmi uz ekonomisko lejupslīdi kredītu piedāvājuma šokam var būt ilgstošākas negatīvas sekas, tomēr kopējā pieprasījuma šoka starptautiskā transmisija ir spēcīgāka. Treškārt, eiro zonas šoku transmisija CESEE valstīs salīdzinājumā ar ASV šokiem noris straujāk un spēcīgāk. Ceturtkārt, CESEE valstu reakciju uz šokiem gan eiro zonā, gan ASV raksturo liela heterogenitāte.

Atslēgvārdi: kredīta šoks, globālā vektoru autoregresija, zīmju ierobežojumi
JEL kodi: C32, F44, E32, O54

4/2014 "Ražots Ķīnā": kā šāda norāde ietekmē konkurētspējas rādītājus?
Konstantīns Beņkovskis, Jūlija Verca (Julia Wörz)

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā piedāvāta cenu un necenu konkurētspējas padziļināta analīze, kura ņem vērā tirdzniecības pievienotās vērtības pārmaiņas, izmantojot divas datu kopas – Comtrade datubāzē pieejamos ļoti detalizētos tirdzniecības datus un starptautiski integrētas piedāvājuma un izlietojuma (supply and use) tabulas, ko sniedz WIOD. Pievēršoties tradicionālajiem preču bruto eksporta rādītājiem, analīze liecina, ka 1995.–2011. gadā attīstīto valstu necenu konkurētspēja salīdzinājumā ar jauno tirgus ekonomikas valstu necenu konkurētspēju samazinājās. Aplūkojot ražošanas procesa sadrumstalotības ietekmi, situācija mainās. Secināts, ka šajā periodā ASV, Kanādas, Vācijas un Apvienotās Karalistes produkcijas relatīvā kvalitāte, nosakot eksporta pievienoto vērtību, bija nemainīga vai pat uzlabojās. Līdzīgi arī Brazīlijas, Krievijas un Indijas eksporta produkcijas relatīvo šķietami nemainīgo vai pat labāku kvalitāti galvenokārt noteica ārpakalpojumu izmantošana, nevis iekšzemes produkcijas kvalitātes uzlabojumi. Taču Ķīnas necenu konkurētspējas uzlabošanās ir nozīmīga, pat ņemot vērā integrāciju globālajās vērtību ķēdēs (GVĶ).

Atslēgvārdi: tirdzniecības pievienotās vērtības daļa, sadrumstalotība, necenu konkurētspēja, Ķīna, BRIC, G7
JEL kodi: C43, F12, F15, L15, O47

3/2014 Kas virza tirgus daļu pārmaiņas? Cenu un necenu faktoru salīdzinājums
Konstantīns Beņkovskis, Jūlija Verca (Julia Wörz)

Pētījums

Kopsavilkums 
Šajā pētījumā piedāvāta teorētiskā bāze eksporta tirgus daļu pieauguma un sarukuma iemeslu skaidrošanai, ņemot vērā gan cenu, gan necenu noteicējfaktorus. Autori vispirms pievēršas pieprasījuma modelim atbilstoši P. S. Armingtona (P. S. Armington) (4) pieejai un mazina vairākus ierobežojošus pieņēmumus, lai izvērtētu nenovērojamu patērētāju gaumes un preču kvalitātes pārmaiņu devumu, ņemot vērā aizvietojamības elastības atšķirības preču tirgos. Izmantojot ļoti detalizētus Comtrade datubāzē pieejamos tirdzniecības datus, pētījuma autoru veiktā empīriskā pasaules lielāko eksportētājvalstu (G7 un BRIC valstu) analīze atklāj necenu faktoru noteicošo lomu BRIC valstu konkurences pieauguma un vienlaikus notiekošā G7 valstu tirgus daļas sarukuma pasaules eksportā skaidrošanai.

Atslēgvārdi: eksporta tirgus daļu sadalījums, necenu konkurētspēja, reālais efektīvais kurss
JEL kodi: C43, F12, F14, L15

2/2014 Finanšu frikcijas Latvijas DSGE modelī
Ginters Bušs

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā izstrādāts Latvijas DSGE modelis, kuru Latvijas Banka var izmantot monetārās politikas analīzē un prognozēšanas procesā. Darbā izmantots L. Dž. Kristiāno (L. J. Christiano), M. Trābanta (M. Trabandt) un K. Valentīna (K. Walentin) (5) izveidotais DSGE modelis ar finanšu frikcijām; tas piemērots Latvijas datiem un novērtēti tā parametri, kā arī veikta izpēte, vai, pievienojot finanšu frikciju bloku citādi identiskam (bāzes) modelim, tiek iegūts uzlabojums. Pētījumā izteikti šādi galvenie secinājumi: 1) finanšu frikciju bloka iesaistīšana sniedz precīzāku ekonomiskās aktivitātes virzītāju interpretāciju un pieļauj to lomas skaidrojuma maiņu; 2) finanšu frikciju nozīme 2008. gada recesijā Latvijā bija būtiska; 3) PCI inflācijas un IKP prognozēšanā modelis ar finanšu frikcijām ir precīzāks par bāzes modeli un gadījuma klejošanas (random walk) modeli un sniedz aptuveni līdzīgu precizitāti kā Beijesa (Bayes) SVAR modelis.

Atslēgvārdi: DSGE modelis, finanšu frikcijas, maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību, novērtējums ar Beijesa pieeju, valūtas savienība
JEL kodi: E0, E3, F0, F4, G0, G1

1/2014 DSGE modeļu daļēji globāli atrisinājumi: perturbācijas ap deterministisku trajektoriju
Viktors Ajevskis

Pētījums

Kopsavilkums
Šis pētījums piedāvā metodi dinamisko stohastisko vispārējā līdzsvara (Dynamic Stohastic General Equilibrium; DSGE) modeļu daļēji globālu atrisinājumu konstruēšanai, balstoties uz perturbāciju metodi. Tā galvenais mērķis ir paplašināt atrisinājumu uz maza parametra pakāpju rindu, ar ko nosaka tautsaimniecības nenoteiktības līmeni, ap deterministiska modeļa, t.i., tāda, kurā izzūd šoku svārstīgums, atrisinājumu. Ja līdzsvara stāvokļa mainīgo deterministiskā trajektorija ir globāla, tādi ir arī iegūtie stohastiskā modeļa atrisinājumi; savukārt šie atrisinājumi attiecībā uz mēroga parametru ir lokāli. Pieņemot, ka deterministiskā trajektorija jau ir zināma, rindas izvirzījuma augstākās kārtas locekļus iegūst rekursīvi, atrisinot lineāros racionālo gaidu modeļus ar laikā mainīgiem parametriem. Šajā pētījumā izstrādāta metode, kas šāda veida modeļu atrisinājumā balstās uz atpakaļvērstu rekursiju.

Atslēgvārdi: DSGE, perturbāciju metode, racionālo gaidu modelis ar laikā mainīgiem parametriem, aktīvu cenas noteikšanas modelis
JEL kodi: C61, C62, C63, D50, D58

2013

3/2013 Dinamiskā līdzsvara modeļu nelokālie atrisinājumi: tuvinātās stabilās varietātes pieeja
Viktors Ajevskis

Pētījums
Kopsavilkums
Šis pētījums iepazīstina ar metodi pieaugošas precizitātes tuvinātu kontrolfunkciju virknes izveidošanai nelokālos apgabalos. Metodes pamatā ir stabilās varietātes jēdziens, kas aizgūts no dinamisko sistēmu teorijas. Tuvinātās kontrolfunkcijas veido, izmantojot saspiedošo attēlojumu teorēmu un to, ka racionālo gaidu modeļu atrisinājumi konverģē uz stabila līdzsvara stāvokli. Šāda pieeja ļauj iegūt tuvinājumu precizitātes un to definīcijas apgabala novērtējumu. Metode piemērota neoklasiskajam izaugsmes modelim un salīdzināta ar perturbāciju metodēm. Jau otrais piedāvātās pieejas tuvinājums nodrošina ļoti augstas precizitātes tuvināto atrisinājumu globālā apgabalā. Atšķirībā no izvirzījumiem Teilora rindā šīs metodes atrisinājumi globāli pārmanto tādas precīzā atrisinājuma īpašības kā monotonitāte un konkavitāte.

Atslēgvārdi: dinamiskais līdzsvars, racionālās gaidas, nelineārie nekļūdīgas paredzēšanas modeļi, stabilā varietāte, perturbāciju metode, pagarinātā trajektorija, neoklasiskais izaugsmes modelis
JEL kodi: C62, C63, D9, D58

2/2013 Iekšējā mobilitāte Latvijas darba tirgū 2005.-2011. gadā
Ieva Braukša, Ludmila Fadejeva

Pētījums
Kopsavilkums
Šajā pētījumā sniegts pārskats par Latvijas darba tirgus iekšējo un starpnozaru mobilitāti, salīdzinot pirmskrīzes, krīzes un pēckrīzes periodu norises. Darbaspēka mobilitātes un to ietekmējošo faktoru izpētē izmantota darbaspēka plūsmu un izdzīvošanas analīze, kas balstās uz DA izlases novērojumiem 2005.–2011. gadā.

Pētījumā analizētas darba tirgus iespējamās asimetriskās reakcijas tautsaimniecībai kritiskajā uzplaukuma un krituma periodā, detalizēti aprakstīti dažādi darba tirgus mobilitātes aspekti (piemēram, darba līgumu veidu, nozaru un darbvietu reģionu pārmaiņas) un raksturoti faktori, kas nosaka ekonomiskās aktivitātes statusa pārmaiņas (nodarbinātais vai bezdarbnieks). Pētījumā piedāvāts arī darbaspēka plūsmu aprēķināšanas veids, sniedzot informāciju par ceturkšņa pārmaiņām.

Atslēgvārdi: darbaspēka mobilitāte, starpnozaru un starpprofesiju mobilitāte, darbaspēka plūsmas, bezdarbs, darbaspēka apsekojums
JEL kodi: J23, J61, J62, J64

1/2013 PVN likmju ietekme uz cenu veidošanos Latvijā: par ko liecina PCI mikrodati?
Konstantīns Beņkovskis, Ludmila Fadejeva

Pētījums
Kopsavilkums
Izmantojot PCI mikrodatus, šajā pētījumā novērtēta neseno PVN likmju pārmaiņu ietekme uz inflācijas līmeni Latvijā. Rezultāti liecina, ka, ja nodoklis tiek paaugstināts, ietekme uz patēriņa cenām ir spēcīga, īpaši gadījumos, kad pieprasījums nav ierobežots; savukārt, ja nodoklis tiek samazināts, transmisija ir vājāka. Cenu pārmaiņu biežums ir vislielākais tieši PVN likmju maiņas brīdī, to gan daļēji kompensē cenu pārmaiņu mazāka vidējā amplitūda. PVN likmes pārmaiņu ietekmes līmenis ir ļoti heterogēns un vairāk ietekmē preču, īpaši pārtikas, bet mazāk – pakalpojumu cenas.

Atslēgvārdi: PVN, inflācija, izlases atlases modelis, PCI mikrodati, Latvija
JEL kodi: C24, D40, E31, H20

2012

6/2012  Prognozēšana un signālu iegūšana ar regularizēta daudzdimensiju tiešā filtra pieeju
Ginters Bušs

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota regularizēta tiešā filtra pieeja kā daudzdimensiju filtrēšanas un reālā laika signālu ieguves rīks. Parādīts, ka ar regularizētu filtru var apstrādāt daudzdimensiju datu kopas, ņemot vērā efektīvās brīvības pakāpes, un ātri veikt aprēķinus. Pētījumā raksturotas filtra īpašības, sekojot eiro zonas IKP izaugsmes vidēja termiņa un ilgtermiņa komponentu norisēm, t.sk. atdarinot EUROCOIN darbību un aprēķinot aktuālākus rādītājus. Pēc tam stabilitātes tests veikts, izmantojot vairs ne tik homogēnu Latvijas datu kopu. Izpētīts, ka iegūtie reālā laika rādītāji atspoguļo ekonomisko darbību laikus un stabili. Tādējādi var uzskatīt, ka regularizēta tiešā filtra pieeja ir vērtīgs instruments gan prognozēšanai, gan laiksakritīgu novērtējumu iegūšanai, izmantojot daudzdimensiju datu kopas, un vienlaikus – arī laba alternatīva dinamisko faktoru metodoloģijai.

Atslēgvārdi: daudzdimensiju filtrēšana, reālā laika novērtējums, vienlaicīgs rādītājs, apsteidzošs rādītājs, parametru sašaurināšana, ekonomiskās attīstības cikli, dinamisko faktoru modelis
JEL klasifikācija: C13, C32, E32, E37

5/2012  Kopējās faktoru produktivitātes loma Centrālās Eiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumu Eiropas valstu attīstībā
Konstantīns Beņkovskis, Ludmila Fadejeva, Roberts Štērers (Robert Stehrer), Jūlija Verca (Julia Wörz)

Pētījums

Kopsavilkums
KFP un tās pieaugums ir viens no katras valsts ilgtermiņa attīstību noteicošajiem faktoriem. Šajā pētījumā analizēta nozaru tehnoloģisko pārmaiņu ietekme uz tautsaimniecības vispārējās izaugsmes rezultātiem. Pētījumā izmantotajam KFP pieauguma aprēķinam ir trīs svarīgas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo Solova atlikuma pieeju (Solow residual approach). Pirmkārt, nozares KFP pieauguma aprēķinā pieļauta mainīga mēroga ietekme (non-constant returns to scale) un mainīga ražošanas faktoru izmantošana. Otrkārt, izveidojot apkopoto tautsaimniecības (makro līmeņa) KFP no nozares līmeņa atbilstošajām vērtībām, ņemtas vērā tautsaimniecības savstarpējās iekšējās saiknes, tā atspoguļojot gan tiešo, gan netiešo ietekmi. Treškārt, ņemtas vērā atvērtas tautsaimniecības iezīmes, precīzi definējot tirdzniecības nosacījumu šoku lomu. Pētījumā 10 Austrumeiropas ES valstu izlasei veiktie aprēķini pamatoti uz nesen pieejamo PIID par 1995.–2009. gadu.

Atslēgvārdi: kopējā faktoru produktivitāte, tirdzniecības nosacījumi, izlietojums, izmaksu un izlaides tabula, Centrālās Eiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumu Eiropas valstis
JEL klasifikācija: F31, F32, O24

4/2012  Lata reālā kursa līdzsvara stāvokļa novērtējums
Viktors Ajevskis, Ramune Rimgailaite, Uldis Rutkaste, Oļegs Tkačevs

Pētījums

Kopsavilkums
Šā pētījuma mērķis ir novērtēt lata līdzsvara reālo efektīvo valūtas kursu, izmantojot dažādas metodoloģijas, t.sk. VKKG izstrādāto pieeju, kā arī NATREX un SVAR modeļus. SVF metodoloģija paredz izmantot trīs dažādas pieejas – makroekonomiskā līdzsvara, ārējās ilgtspējas un reducētu vienādojumu līdzsvara reālā valūtas kursa pieeju. Visu šajā pētījumā izmantoto pieeju rezultāti liecina, ka lata reālais kurss pēc paaugstināšanās ekonomiskās izaugsmes gados un tai sekojošās korekcijas atsauces perioda beigās, t.i., 2010. gada beigās, bija tuvu līdzsvara stāvoklim.

Atslēgvārdi: līdzsvara reālais valūtas kurss, valūtas līdzsvara kurss no dinamikas aspekta, makroekonomiskais līdzsvars, ārējā ilgtspēja, NATREX, SVAR, Latvija

3/2012  Latvijas eksportētāju konkurētspēja
Konstantīns Beņkovskis

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā no dažādiem aspektiem novērtēta Latvijas eksportētāju konkurētspēja, izmantojot detalizētus Comtrade datubāzes tirdzniecības datus. Vērtējot Latvijas tirgus daļu pasaules tirdzniecībā, valsts preču konkurētspēja uzlabojusies, 1999.–2010. gadā palielinoties aptuveni divas reizes. Šādu augšupvērstu dinamiku galvenokārt noteica intensīvā attīstība (intensive margin), Latvijas eksportētājiem izvēršot darbību esošajos tirgos. Turklāt arī ekstensīvās attīstības (extensive margin) ietekme bija pozitīva ģeogrāfiskās ekspansijas dēļ. Necenu konkurētspējas analīze liecina, ka, lai gan eksporta vienības vērtība Latvijā paaugstinājās ātrāk nekā tās galvenajās konkurentvalstīs, relatīvās preču kvalitātes un patērētāju novērtējuma (gaumes) kāpums bija vēl straujāks un kopumā Latvijas eksportētāju konkurētspēja uzlabojās.

Atslēgvārdi: eksports, ekstensīvā attīstība, intensīvā attīstība, necenu konkurētspēja, Latvija
JEL klasifikācija: C43, F12, F14, L15

2/2012  Jauns eiro zonas iekšzemes kopprodukta reālā laika rādītājs
Ginters Bušs

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījums piedāvā jaunu oriģinālu reālā laika IKP rādītāju, kas raksturo eiro zonas IKP ceturkšņa pieauguma vidēja termiņa un ilgtermiņa komponenti. Jaunais rādītājs balstās uz nesen izstrādātu reālā laika filtra metodoloģiju – daudzdimensiju tiešā filtra pieeju, kas izmantota atsevišķu uzņēmumu un patērētāju apsekojumu un akciju cenu datu apstrādē. Pētījumā izteikts secinājums, ka jaunais rādītājs kopš 2009. gada vidus aptuveni par trim mēnešiem apsteidz citu plaši izmantotu rādītāju EUROCOIN un ka tas ir aptuveni vienlaicīgs ar IVI, bet ir gludāks nekā IVI. Papildus eiro zonas agregētajam rādītājam pētījumā izstrādāti šā rādītāja prototipi četrām IKP apjoma ziņā lielākajām ES valstīm – Vācijai, Francijai, Lielbritānijai un Itālijai. Kopumā secināts, ka tiešā filtra pieeja ekonomiskās attīstības cikla analīzei sniedz mazliet labākus rezultātus salīdzinājumā ar citām plaši izmantotām pieejām.

Atslēgvārdi: reālā laika signālu iegūšana, vienlaicīgs rādītājs, daudzdimensiju tiešā filtra pieeja
JEL klasifikācija: C13, C32, E32, E37

1/2012  Centrālās Eiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstu eksporta necenu konkurētspējas ES tirgū novērtējums
Konstantīns Beņkovskis, Jūlija Verca (Julia Wörz)

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā darbā autori izstrādājuši ar necenu faktoriem koriģētu eksporta cenu rādītāju valstu konkurētspējas noteikšanai (tālāk tekstā – necenu konkurētspēja). Pētījuma autori balstās uz K. Brodas (C. Broda) un D. E. Veinsteina (D. E. Weinstein) pieeju (6), kuri koriģēja cenu norises atbilstoši importēto preču daudzveidības pārmaiņām. Tomēr šajā pētījumā netiek izmantots minēto autoru pieņēmums, ka kvalitāte laika gaitā nemainās, un piedāvātais indekss piemērots CESEE valstu (kuras pievienojās ES 2004. un 2007. gadā) eksporta cenām. Indekss aprēķināts, izmantojot Comext datubāzes datus ļoti detalizētā preču astoņciparu KN kodu līmenī. Analīze aptver 1999.–2010. gadu, tātad tiek iekļauts arī 2009. gads – nesenās globālās recesijas periods. Rezultāti liecina, ka visās CESEE valstīs cenu konkurētspēja samazinājusies, tomēr daudz mazāk, nekā parasti novērtējot ar tradicionālajiem uz PCI vai VDI balstītajiem reālā efektīvā kursa rādītājiem. Lai gan relatīvās eksporta cenas (vienības vērtības) CESEE valstīs salīdzinājumā ar to konkurentiem pieauga straujāk, tajās ražoto preču kvalitāte uzlabojās vēl ātrāk, pilnībā kompensējot cenu kāpumu. Necenu konkurētspējas uzlabojumi bija raksturīgi visām CESEE valstīm.

Atslēgvārdi: necenu konkurētspēja, kvalitāte, relatīvās eksporta cenas
JEL klasifikācija: C43, F12, F14, L15

2011

3/2011 Nekustamā īpašuma sektors un bankas mazas valsts ar atvērtu tautsaimniecību DSGE modelī
Kristīne Vītola, Viktors Ajevskis

Pētījums

Kopsavilkums
Nesenās finanšu krīzes nopietnās atskaņas izgaismoja finanšu sektora lielo lomu ekonomisko un finanšu šoku izplatībā. Šajā pētījumā analizēta finanšu tirgu ierobežojumu nozīme ekonomiskās attīstības cikla svārstībās un monetārās politikas transmisijā mazā valstī ar atvērtu tautsaimniecību ar fiksēta valūtas kursa stratēģiju. Lai veiktu šādu analīzi, izstrādāts un novērtēts DSGE modelis Latvijai ar finansiāli ierobežotām mājsaimniecībām (financially constrained households; impatient households or agents) un uzņēmumiem, iekļaujot monopolistiski konkurētspējīgu banku sektoru ar kapitāla ierobežojumiem. Šāds vispārējā līdzsvara ietvars ir efektīvs, lai pētītu makrouzraudzības instrumentu potenciālu un to mijiedarbību ar citiem makroekonomiskajiem un monetārās politikas instrumentiem. Rezultāti liecina, ka banku sektors vājina banku procentu likmju reakciju uz ārvalstu monetārās politikas procentu likmju kāpumu, tādējādi palēninot reālo rādītāju sarukumu. Pastāvīgs banku kapitāla kritums ilgtermiņā samazina produkcijas izlaidi, patēriņu, investīcijas, iekšzemes kreditēšanu un ārvalstu aizņēmumus. Īslaicīga banku kapitāla šoka gadījumā aktīvu cenas un investīcijas nekustamajā īpašumā atjaunojas pirmās, aizdevumu atjaunošanās prasīs vairākus gadus, bet produkcijas izlaides, patēriņa un kapitālieguldījumu atveseļošanās temps būs lēnāks. Stingrāka kapitāla prasība ilgtermiņā veicinās produkcijas izlaidi, kapitālieguldījumus un iekšzemes kreditēšanu, vienlaikus sarūkot mājsaimniecību noguldījumu apjomam un banku ārvalstu saistībām.

Atslēgvārdi: DSGE modelis, maza atvērta tautsaimniecība, fiksēts valūtas kurss, inflācijas mērķa noteikšana, Beijesa novērtējums
JEL klasifikācija: C11, C3, C51, D58, E58, F41

2/2011 Fiksēts valūtas kurss salīdzinājumā ar inflācijas mērķi: DSGE modeļa rezultāti
Kristīne Vītola, Viktors Ajevskis

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā novērtēta inflācijas mērķa noteikšanas ietekme salīdzinājumā ar fiksētu valūtas kursu Lielbritānijā, Zviedrijā, Polijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, t.i., septiņās ārpus eiro zonas esošajās ES valstīs. Tas panākts, novērtējot mazas atvērtas tautsaimniecības DSGE modeli un veicot modeļa simulācijas ar novērtētajiem strukturālajiem parametriem un dažādām politikas parametru kopām. Iegūtie rezultāti salīdzināti inflācijas, produkcijas izlaides starpības un procentu likmju svārstību izteiksmē. Valstīs, kuras nosaka inflācijas mērķi, politikas maiņa uz fiksētu valūtas kursu palielinātu inflācijas svārstīgumu 3–6 reizes. Baltijas valstīs fiksēta valūtas kursa politikas maiņa uz inflācijas mērķa noteikšanu ar pilnībā elastīgu valūtas kursu paaugstinātu inflāciju 2–4 reizes, savukārt saistībā ar esošo cenu stabilizāciju un valūtas kursa svārstībām VKM II noteiktajās robežās inflācijas svārstīgums palielinātos 3–6 reizes. Tādējādi politikas simulācijas liecina, ka visās minētajās valstīs īstenotā monetārā politika nodrošina stabilāku inflāciju un produkcijas izlaides starpību nekā alternatīvu režīmu vidē.
 

Atslēgvārdi: DSGE modelis, maza atvērta tautsaimniecība, fiksēts valūtas kurss, inflācijas mērķa noteikšana, Beijesa novērtējums
JEL klasifikācija: C11, C3, C51, D58, E58, F41

1/2011 Cenu veidošanas mehānisms Latvijā: PCI mikrodatu analīzes ekonometriskie rezultāti
Konstantīns Beņkovskis, Ludmila Fadejeva, Krista Kalnbērziņa

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā analizēti faktori, kas nosaka uzņēmumu lēmumus koriģēt cenas.Novērtējumā izmantoti dažādi paneļa logita modeļi, ar lielu eksogēnu mainīgo kopuskaidrojot cenu pārmaiņu novērojuma varbūtību. Modeļa rezultāti liecina, kapatēriņa cenu veidošanas mehānismu Latvijā nosaka ekonomiskā stāvokļa un laikanosacījumu kombinācija. No vienas puses, cenu pārmaiņu biežums atkarīgs noinflācijas, pieprasījuma apstākļiem un iepriekšējās cenu pārmaiņas lieluma. No otraspuses, atklājās vairāki laika noteiktas cenu veidošanas elementi, piemēram, cenupārmaiņas pēc fiksēta laika un spēcīga sezonāla ietekme. Arī cenu paaugstināšanasun pazemināšanas gadījumos cenu noteikšanas mehānismā atklājās vairākas būtiskasatšķirības. To, ka cenu pārmaiņu biežums Latvijā atkarīgs no inflācijas unpieprasījuma un piedāvājuma nosacījumiem, var uzskatīt par priekšnoteikumustraujākam cenu korekcijas procesam tautsaimniecības kropļojumu laikā.Ekonomiskās nelīdzsvarotības gadījumā stāvokļa noteikta cenu veidošanās mainacenu elastīgumu un nodrošina straujāku korekciju līdzsvara virzienā.

Atslēgvārdi: DSGE modelis, Beijesa novērtējums, banka, finanšu ierobežojums, makrofinansiālās sakarības, maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību
JEL klasifikācija: C11, E32, E43, E44, F41, R21