Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle
Sākumā jāuzsver motīvs, kas vieno visas šā "Maksājumu radara" tēmas – tā ir izvēles brīvība. Brīvība izmantot un norēķināties ar tādu naudas veidu, kāds katram ir ērtākais, ātrākais, ierastākais. Mūsu kā centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt šo izvēles iespēju, visu naudas veidu pieejamību, un šajā virzienā aktīvi strādājam, gan aizstāvot visas sabiedrības intereses, gan rūpējoties par ikvienu cilvēku un uzņēmumu.
Skaidrā nauda; bezskaidrā nauda komercbanku kontos; bezskaidrā nauda, kas iegūst skaidrās naudas īpašības zibenīgos norēķinos; digitālais eiro… Cilvēks, kurš ikdienā nestrādā finanšu jomā, var apjukt šajos terminos.
Viens no jaunākajiem naudas veidiem, kuram vēl tikai jāiegūst konkrēta forma un jāiekaro pozīcijas dažādo naudas veidu klāstā, ir digitālā centrālās bankas nauda. Daudzi jau būs dzirdējuši, ka 2021. gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas Padomē pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā, arī Latvijā, parādīsies trešā naudas forma – digitālais eiro.
Sabiedrībā izskanējis jautājums – vai šis lēmums nenozīmē atteikšanos no skaidrās naudas? Nē, digitālais eiro neaizstās kādu no esošajiem – skaidrās un bezskaidrās – naudas veidiem, bet gan papildinās uzņēmēju un iedzīvotāju iespējas norēķinos, finanšu un citās uzņēmējdarbības jomās. Tā būs naudas evolūcija!
Šeit saskatāmas jaunas iespējas uzņēmējiem – un ne tikai finanšu sektorā. Visticamāk, tuvāko gadu laikā Latvijas Bankas inovatīvo maksājumu laboratorijā ZibLab++ paralēli moderno starpbanku maksājumu infrastruktūras sniegtajām iespējām sāksim modelēt arī digitālā eiro iespējamo izmantojumu uzņēmējdarbībā.
Kādi būtiskākie nākamie pieturas punkti plānoti digitālā eiro projektā? Digitālā eiro izpētes fāze iecerēta divu gadu garumā, tās ietvaros izveidota Digitālā eiro tirgus konsultatīvā padome (Digital Euro Market Advisory Group; MAG), kuras uzdevums ir ieklausīties un ņemt vērā tirgus dalībnieku pieredzē un kompetencē balstīto viedokli, aktīvi izstrādājot digitālā eiro iedzīvināšanas un tehniskos risinājumus. MAG apzinās uzņēmēju intereses un potenciālo pievienoto vērtību, ko digitālais eiro varētu dot dažādiem maksājumu ekosistēmas dalībniekiem, t.sk. finanšu pakalpojumu sniedzējiem, patērētājiem un tirgotājiem.
MAG sastāvā būs nozares eksperti ar praktiskām un tehniskām zināšanām, kā arī ar plašu izpratni par eiro zonas neliela apjoma (retail) maksājumu tirgu. MAG sāks darbu jau nākammēnes – 2021. gada oktobrī.
Plašs darba lauks gaidāms arī sabiedrības informēšanas jomā. Jaunākā "Latvijas Faktu" aptauja liecina, ka par digitālā eiro ieviešanu Latvijā ir dzirdējuši vien 29% aptaujāto. Domas par to, kādam jābūt digitālā eiro praktiskajam izpildījumam, pašlaik dalās. Populārākās atbildes ir – digitālais eiro kā universāls maksājumu līdzeklis (28%), kā nauda bankas kontā (21%), kā nauda īpašā elektroniskā maciņā (13%).