Publicēts: 07.09.2021.

Edīte Gailiša, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperte

Jau vairāk nekā pusotru gadu dzīvojam Covid-19 pandēmijas zīmē, un tā ir būtiski mainījusi maksājumu paradumus un iedzīvotāju viedokli un pieredzi par ērtākajiem (un drošākajiem) norēķinu veidiem.

Aug bezskaidrās naudas un bezkontakta norēķini

Iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku bezskaidrās naudas norēķiniem, ko apstiprina Latvijas Bankas veidotā "Maksājumu radara" dati. Marta beigās publicētais  pārskats liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars sasniedz jau 73%, gada laikā augot par aptuveni 10 procenta punktiem.  Jau drīzumā – septembra otrajā pusē – sagaidīsim jaunāko "Maksājumu radaru", kas ļaus spriest, vai šī tendence, kāpjot bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvaram, ir turpinājusies. Pandēmijas laikā novērota vēl viena būtiska tendence, proti, nozīmīgs pieaugums bezkontakta norēķinos. 2020. gada sākumā bezkontakta tehnoloģiju norēķinos ar karti izmantoja 44% respondentu, 2020. gada augustā – jau 53%, bet 2021. gada februārī – 61% aptaujāto.

Vienlaikus, neskatoties uz to, ka daudzas komercbankas piedāvā ērtus norēķinus ar viedtālruni savās banku lietotnēs, tikai katrs desmitais respondents ir izmēģinājis norēķināties ar digitālu karti viedtālrunī plastikāta kartes vietā.

Nu jau vairākums Latvijas iedzīvotāju ikdienā izmanto Latvijas Bankas ieviestos zibenīgos pārskaitījumus starp bankām – zibmaksājumus. Šā gada februārī trešā daļa respondentu norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā ir veikuši vismaz vienu zibmaksājumu. Latvijā zibmaksājumi jau labu laiku kļuvuši par new normal jeb ikdienas rutīnas sastāvdaļu norēķinu jomā, un neviens vairs pat neatceras, ka vēl nesenā pagātnē maksājums no vienas bankas uz otru varēja "ceļot" pat 3 dienas. Zibmaksājumu veikšanu vēl ērtāku padara zibsaites un Zibsaišu reģistrs, ko arī izstrādājusi un uztur Latvijas Banka. Zibsaite ir iespēja veikt maksājumus uz mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt naudas saņēmēja konta numuru. Latvijas Bankas Zibsaišu reģistrs darbojas ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Igaunijā, kur šis pakalpojums iemanto arvien lielāku popularitāti – jau 38% no vairāk nekā 520 000 zibsaišu reģistrētas Igaunijā.

Nākamais solis maksājumu attīstībā – zibprasījumi

Zibprasījums ir maksājuma pieprasījums, ko maksājuma saņēmējs nosūta maksātājam, kuram tas ir tikai jāapstiprina. Līdz ar to vairāku sarežģītu darbību vietā (tostarp mēģinot nekļūdīties, ievadot dažādus numurus) maksājumu veikšanai būtu jāapstiprina tikai automātisks naudas pieprasījums no naudas saņēmēja puses. Iedzīvotāji varēs izmantot zibprasījumu, piemēram, savstarpējos norēķinos, tiem kļūstot vēl ērtākiem. Uzņēmējiem un valsts iestādēm zibprasījums ļaus nosūtīt maksājumu pieprasījumu, tajā iekļaujot rēķinu informāciju to tiešai apstiprināšanai (samaksai) bez maksājuma informācijas ievades, kas padarīs šo procesu ērtāku, mazinās kļūdu iespējamību un veicinās rēķinu ātrāku samaksu. Plānots, ka Latvijas Banka zibprasījumu servisu ieviesīs jau šā gada rudenī, bet tālākā iedzīvināšana būs atkarīga no komercbanku darba, ieviešot šo pakalpojumu savās lietotnēs.

Eiropas mērogā tiek strādāts pie vienotas maksājuma pieprasīšanas (Request to Pay - RTP) shēmas, kas pavērs iespējas jauniem maksājumu risinājumiem. RTP shēmas funkcionalitāte papildina tiešo maksājumu plūsmas, jo ļauj maksājuma saņēmējam pieprasīt maksātāja maksājuma uzsākšanu plašā diapazonā gan fiziskā, gan tiešsaistes lietojuma gadījumos. RTP aptver plašu lietojuma gadījumu klāstu, piemēram, mazumtirdzniecības darījumi fiziskajā vai tiešsaistes mijiedarbības punktā (POI), tiešie darījumi starp biznesu un klientiem (B2C), kā arī e-rēķinu sagatavošana starp uzņēmumiem (B2B).

Autores foto ar citātu no raksta

Attīstīsies maksājumi ar QR kodu

QR kods (Quick Response Code) ir divdimensiju svītrkods, ko plaši izmanto, lai informāciju "pārnestu" viedtālruņos vai citās mobilajās ierīcēs. Šodien QR kodu plaši lietojam, lai nodotu Covid-19 vakcinācijas sertifikāta informāciju, taču QR kods arvien aktuālāks kļuvis arī maksājumos. QR koda priekšrocība ir tā, ka to var lietot, neieguldot milzu līdzekļus aparatūrā, piemēram, tirdzniecības vietas terminālī. Maksājumu jomā ir vairāki veidi, kā lietot QR kodu.

  • Pircējs skenē maksājuma saņēmēja/tirgotāja QR kodu, izmantojot viedtālruni. Šajā procesā lietotājam ir jāatver tālruņa kamera vai attiecīgā QR kodu skenēšanas lietotne. Pēc tam jāskenē kods, kas tiek parādīts uz produkta, papīra rēķina vai veikala kasē, un jāapstiprina maksājums.
  • Tirgotājs skenē QR kodu pircēja tālruņa ekrānā. QR koda apmaksas procesā pircējs atver maksājumu lietotni, kad tirgotāja POS sistēmā ir iestatīta kopējā darījuma summa. QR koda apmaksas lietotnē tiek parādīts QR kods, kas tiek identificēts ar lietotāja kartes informāciju. Pēc tam mazumtirgotājs ar skeneri skenē QR kodu, tādējādi noslēdzot darījumu.
  • Maksājumi no lietotnes uz lietotni. Šajā procesā gan sūtītājs, gan saņēmējs atver savas lietojumprogrammas. Pēc tam sūtītājs skenē unikālo QR kodu, kas tiek ģenerēts saņēmēja lietojumprogrammā. Nosūtītājs apstiprina maksājamo summu un pabeidz maksājumu.

QR kodam ir vairākas priekšrocības, kas palīdz sasniegt potenciālos klientus, proti, tam ir augsta līmeņa drošība, to ir viegli uzstādīt un tam ir augsta uzticamība. Viena no būtiskākajām QR kodu izmantošanas priekšrocībām ir maksājuma paātrinājums. Lietotājam tikai jāatver QR koda skenēšanas lietotne, jāskenē QR kods un jāapstiprina maksājuma apstrāde, kam seko zibmaksājums dažu sekunžu laikā.

QR kods kā risinājums varētu būt arī jaunās Request-to-Pay shēmas lietošanas gadījumu pamatā, norēķinoties POI tirdzniecības vietās.

Digitālo prasmju nozīme aug

Ne tikai Covid-19, bet arī vispārējā digitalizācija ir mudinājusi daudzus no mums apgūt vai paplašināt jau apgūtās digitālās prasmes, tai skaitā iepirkties interneta veikalā, sākt lietot banku lietotnes viedtālrunī un dažādu viedierīču nodrošinātās priekšrocības, norēķinoties veikalos. Maksājumi kļūst arvien digitālāki un ērtāki lietotājam. Zibmaksājumi jau labu laiku ir mūsu ikdiena un apvienojumā ar zibsaitēm maksāšanas process kļūst arvien ātrāks un pieejamāks. Būtiski šajā skrējienā neatpalikt, turpināt pilnveidot savas digitālās prasmes un sekot līdzi jaunumiem tehnoloģiju jomā. Šīs inovācijas būtiski atvieglo dzīvi un ietaupa laiku, ļaujot to veltīt citām nodarbēm.


Raksti

Skanošais #22
28.11.2022

Kas notiek ar pensiju 2. līmeņa fonda uzkrājumiem?

Uzkrātais 2. līmeņa pensijas kapitāls ekonomikas satricinājumos neaug, kā gribētos. Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, kāpēc zeķē paturētais tomēr sarūk vairāk, bet ieguldījumi...

Inflācijas līkne ar jautājuma zīmi - ilustrācija
10.11.2022

Inflācija modusies. Kāpēc? Un kā to var savaldīt?

2022. gadā pasaule piedzīvo ļoti strauju cenu kāpumu. Turklāt Baltijas valstis izceļas ar pieaugumu, kāds ilgāku laiku nebija pieredzēts. Daudzi skati pievērsti valstu valdībām un...

Kredītņēmējs tur rokās māju - ilustrācija
10.11.2022

ECB paaugstina procentu likmes. Ko tas nozīmē?

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022. gadā vairākkārt paaugstinājusi galvenās procentu likmes. Tas ietekmē banku kredītu likmes un nepieciešams, lai ierobežotu inflācijas pieaugumu ilgākā...

Mārtiņš Kazāks TV3 studijā
03.11.2022

Kazāks: Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts

Īsumā Rīga šodien būs Eiropas finanšu galvaspilsēta, jo mūsu tradicionālā tautsaimniecības konference būs ar izcilu sastāvu – Kristīne Lagarda, centrālo banku vadība,...

Digitālā eiro zīme
05.10.2022

Digitālais eiro – cik tālu esam?

Reinis Vecbaštiks, Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperti  Aizrit gads, kopš Eirosistēma paziņoja par digitālā eiro izpētes procesa uzsākšanu. Šā procesa...

Horvātijas eiro
03.10.2022

Laipni aicināti € saimē!

Miķelis Zondaks, Latvijas Bankas ekonomists 2022. gada 12. jūlijā Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma vēsturisku lēmumu par Horvātijas uzņemšanu eiro zonā ar 2023. gada...

Grafisks attēls - banknote ar eiro zīmi
29.09.2022

Skaidrās naudas pieejamība – paveiktais un plāni

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle 2021. gada septembrī plašāka sabiedrība uzzināja par finanšu nozarē panākto vienošanos par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu...

Mārtiņš Kazāks LTV studijā
23.09.2022

Kazāks: ziema ekonomiski būs grūta, taču kritums nebūs dziļš

  Īsumā Karš ir galvenais negatīvais šoks gan Latvijai, gan Eiropai, gan pasaulei. Ģeopolitiskā situācija ir būtiski mainījusies. Arī finanšu tirgos valda nedrošība un ziņas...

    Tēmas