Publicēts: 26.03.2021.

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle

Šķiet, sabiedrības interese par digitālo eiro pašlaik ir polarizēta – viena daļa rūpīgi seko līdzi gan citu valstu progresam centrālās bankas digitālās valūtas ieviešanā, gan privātā sektora radītās naudas attīstībai, citiem tas liekas joprojām pārāk tāls un neskaidrs notikums kaut kad nākotnē. Uzskatos par nepieciešamību pēc eiro jaunas – digitālas – formas un tās sniegtajām iespējām valda patiesa daudzveidība. Tas ir pilnīgi saprotami, ņemot vērā, ka digitālā eiro izstrādei uzsākts nopietns izpētes un eksperimentēšanas darbs, un gala lēmumu par digitālā eiro reālo ieviešanu Eiropas Centrālā banka (ECB) un eiro zonas nacionālās centrālās bankas vēl tikai gatavojas pieņemt.

Kas vainas esošajam "parastajam", nedigitalizētajam eiro? Nav ne vainas, ne trūkumu, tas turpina un turpinās veiksmīgi darboties. Tomēr, piedzīvojot visapkārt notiekošo digitālo transformāciju mūsu ikdienā, arī nauda un norēķini tai pielāgojas. Eiro digitālās formas nolūks ir radīt jaunas un modernas iespējas izmantot centrālās bankas naudu ikdienas norēķiniem tiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas. Digitālais eiro neaizstās fizisko eiro, bet papildinās to – naudai būs jauns papildu veidols, kas darbosies līdztekus jau pastāvošajai sistēmai. Tādējādi iedzīvotāji, kuri nevēlas mainīt savus maksāšanas paradumus, pārmaiņas ikdienas dzīvē līdz ar digitālā eiro ieviešanu nejutīs.

Pagājušā gada rudenī ECB publiskoja detalizētu ziņojumu par digitālo eiro, kurā bija aprakstīti gan tā izveides iemesli, gan iespējamā ietekme dažādos scenārijos. Šogad janvārī tika noslēgtas publiskās konsultācijas, lai apzinātu iedzīvotāju viedokli par eiro jaunās formas svarīgākajām vēlamajām iezīmēm. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 8000 fizisko un juridisko personu (arī Latvijas iedzīvotāju atsaucība bija samērā liela), un tās rezultāti liecina, ka lielai daļai (41%) Eiropas Savienības iedzīvotāju vissvarīgākā prasība ir, lai digitālais eiro nodrošinātu darījumu privātumu. Saraksta augšgalā ierindojas arī vēlme pēc drošiem maksājumiem (17%) un digitālā eiro izmantojamība visā Eiropā (10%).

Apkopotie sabiedrības viedokļi, papildinot tos ar centrālo banku ekspertu atziņām, tiks izmantoti kā nozīmīgi principi, veidojot digitālās valūtas dizainu. Strādājot pie digitālā eiro izveides, būtisks nosacījums ir arī jaunās formas darbināšanas efektivitāte un ietekme uz vidi – digitālajam eiro veiksmīgi jāiekļaujas esošajā infrastruktūrā bez augstām papildu izmaksām.

Latvijas Banka aktīvi piedalās ECB vadītajā digitālā eiro izveides procesā. Uzskatām, ka digitālā eiro ieviešana stiprinās sabiedrības iespējas ērti un droši norēķināties digitālajā laikmetā. Tas ir īpaši svarīgi vismaz 80% Latvijas iedzīvotāju, kuri saskaņā ar Eurostat datiem jau pašlaik ikdienā finanšu darījumus veic internetā.

Raksti

05.08.2022

Augstā inflācija Latvijā: ko šobrīd darīt un ko nedarīt?

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais...

02.08.2022

Kā ECB procentu likmju kāpums ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus

Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi, sākot ar 27. jūliju, palielināt visas trīs savas noteiktās procentu likmes – galveno...

Skanošais Nr. 11
25.04.2022

Lielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rīdziniekiem veicas ar labklājības pieaugumu. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki kļuvuši gandrīz...

Skanošais Nr. 10
21.04.2022

Lielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Rīdzinieki ir mazāk...

Skanošais Nr. 9
13.04.2022

Lielpilsētas (3): Kā apturēt Rīgas depopulāciju?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Rīdzinieku skaits 30 gadu laikā ir sarucis par...

Hronometrs
07.04.2022

Inovācijas – new normal Latvijas maksājumu jomā

Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs Šovasar apritēs pieci gadi, kopš ar Latvijas Bankas izstrādāto Zibmaksājumu servisu Latvija kā...

Latvijas Banka: Paveiktais 2021. gadā. Turpmākās prioritātes. Norises ekonomikā
Tautsaimniecības attīstība un izaicinājumi

    Tēmas