en
Publicēts: 26.03.2021

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle

Šķiet, sabiedrības interese par digitālo eiro pašlaik ir polarizēta – viena daļa rūpīgi seko līdzi gan citu valstu progresam centrālās bankas digitālās valūtas ieviešanā, gan privātā sektora radītās naudas attīstībai, citiem tas liekas joprojām pārāk tāls un neskaidrs notikums kaut kad nākotnē. Uzskatos par nepieciešamību pēc eiro jaunas – digitālas – formas un tās sniegtajām iespējām valda patiesa daudzveidība. Tas ir pilnīgi saprotami, ņemot vērā, ka digitālā eiro izstrādei uzsākts nopietns izpētes un eksperimentēšanas darbs, un gala lēmumu par digitālā eiro reālo ieviešanu Eiropas Centrālā banka (ECB) un eiro zonas nacionālās centrālās bankas vēl tikai gatavojas pieņemt.

Kas vainas esošajam "parastajam", nedigitalizētajam eiro? Nav ne vainas, ne trūkumu, tas turpina un turpinās veiksmīgi darboties. Tomēr, piedzīvojot visapkārt notiekošo digitālo transformāciju mūsu ikdienā, arī nauda un norēķini tai pielāgojas. Eiro digitālās formas nolūks ir radīt jaunas un modernas iespējas izmantot centrālās bankas naudu ikdienas norēķiniem tiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas. Digitālais eiro neaizstās fizisko eiro, bet papildinās to – naudai būs jauns papildu veidols, kas darbosies līdztekus jau pastāvošajai sistēmai. Tādējādi iedzīvotāji, kuri nevēlas mainīt savus maksāšanas paradumus, pārmaiņas ikdienas dzīvē līdz ar digitālā eiro ieviešanu nejutīs.

Pagājušā gada rudenī ECB publiskoja detalizētu ziņojumu par digitālo eiro, kurā bija aprakstīti gan tā izveides iemesli, gan iespējamā ietekme dažādos scenārijos. Šogad janvārī tika noslēgtas publiskās konsultācijas, lai apzinātu iedzīvotāju viedokli par eiro jaunās formas svarīgākajām vēlamajām iezīmēm. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 8000 fizisko un juridisko personu (arī Latvijas iedzīvotāju atsaucība bija samērā liela), un tās rezultāti liecina, ka lielai daļai (41%) Eiropas Savienības iedzīvotāju vissvarīgākā prasība ir, lai digitālais eiro nodrošinātu darījumu privātumu. Saraksta augšgalā ierindojas arī vēlme pēc drošiem maksājumiem (17%) un digitālā eiro izmantojamība visā Eiropā (10%).

Apkopotie sabiedrības viedokļi, papildinot tos ar centrālo banku ekspertu atziņām, tiks izmantoti kā nozīmīgi principi, veidojot digitālās valūtas dizainu. Strādājot pie digitālā eiro izveides, būtisks nosacījums ir arī jaunās formas darbināšanas efektivitāte un ietekme uz vidi – digitālajam eiro veiksmīgi jāiekļaujas esošajā infrastruktūrā bez augstām papildu izmaksām.

Latvijas Banka aktīvi piedalās ECB vadītajā digitālā eiro izveides procesā. Uzskatām, ka digitālā eiro ieviešana stiprinās sabiedrības iespējas ērti un droši norēķināties digitālajā laikmetā. Tas ir īpaši svarīgi vismaz 80% Latvijas iedzīvotāju, kuri saskaņā ar Eurostat datiem jau pašlaik ikdienā finanšu darījumus veic internetā.

Raksti

Digitālais eiro ilustratīvi
26.03.2021

Digitālais eiro – ērtiem un drošiem norēķiniem digitālajā laikmetā

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle Šķiet, sabiedrības interese par digitālo eiro pašlaik ir polarizēta – viena daļa rūpīgi seko līdzi gan citu valstu progresam centrālās...

Ilustratīvs attēls
25.03.2021

Skaidrās naudas pieejamība – sabiedrības drošības jautājums

Jānis Blūms, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Skaidrā nauda ir un paliks nozīmīgs norēķinu un uzkrāšanas instruments. Tas, lai paliktu izvēles brīvība, t.sk. būtu...

Naudas viltojumi
25.03.2021

Situācija naudas drošības jomā – pozitīva stabilitāte

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte,...

Mārtiņš Kazāks diskusijā
05.03.2021

M. Kazāka runa publiskajā diskusijā " Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski"

Dāmas un kungi! Iepriekšējo 30 gadu laikā Latvija ir sasniegusi daudz. Īpaši svarīga bija iestāšanās Eiropas Savienībā, kas pavēra jaunas līdz tam nebijušas iespējas uzlabot...

Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks intervijā LTV Rīta Panorāmai
25.02.2021

Zoom intervija ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku

Vēl salīdzinoši nesen valsts finanšu plānošanā nozīmīgie termini "fiskālā disciplīna" un "budžeta deficīts" šķiet aizstāti ar "atbalstu krīzē cietušajiem" un "ekonomikas...

25.02.2021

ES Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguve – vai sasniegsim izvirzītos mērķus

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguves plāns - tā ir nauda, ko Eiropas Savienība atvēlējusi, lai dalībvalstis sekmīgi izietu no Covid krīzes,...

Isabele Schnabel
25.02.2021

ECB: Mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas

Pašlaik Eiropas Centrālā banka (ECB) lēš, ka eiro zonas tautsaimniecībai 2022. gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes. Vienlaikus, palielinoties ierobežojošo...

Oļegs Krasnopjorovs LTV raidījumā
24.02.2021

Latvijas Bankas ekonomists: Visi bezdarbnieki nevar kļūt par programmētājiem

Covid-19 pandēmijas laikā samazinās vakanču skaits, kā arī ir nozares, kurās darbība ir gandrīz apstājusies. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka krīzes laikā...

    Tēmas