Publicēts: 30.03.2022.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (2022. gada marta) Latvijas makroekonomiskās prognozes.

Būtiskākais:

  • Jaunākās prognozes galvenokārt uztveramas kā makroekonomisko tendenču atspoguļojums, jo tās izstrādātas palielinātas nenoteiktības apstākļos;
  • Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022.un 2023. gada pieauguma prognoze Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē samazināta – attiecīgi līdz 1.8% un 3.2% (decembra prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4.2%, 2023. gadam – 4.0%);
  • 2024. gadā, uzlabojoties konfidencei, gaidāma straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās – Latvijas IKP varētu kāpt par 4.1%;
  • tomēr kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties. To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, varam aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un konfidences pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan patēriņu un investīcijas. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju;
  • Latvijas inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam paaugstināta attiecīgi līdz 9.5% un 3.7% globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā (decembra prognoze 2022. gada inflācijai bija 6.1%, bet 2023. gada inflācijai – 2.9%);
  • 2024. gada inflācijas prognoze (2.1%) atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

IKP inflacijas prognozes 2022 marts banklv 1

IKP inflacijas prognozes 2022 marts banklv 2

Krievijas un Ukrainas karš atbalsojas pasaules un Eiropas lēnākā izaugsmē

Krievijas agresija Ukrainā mazinās globālās tautsaimniecības izaugsmi, un nenoteiktība par naftas un gāzes piegādēm un alternatīvu avotu pieejamību rada energoresursu un citu izejvielu cenu lielu svārstīgumu un atrašanos augstā līmenī.

Inflācijas rādītājiem pieaugot līdz vēsturiski augstam līmenim, vadošās centrālās bankas sāk virzību uz monetārās politikas normalizāciju. Monetārās politikas lēmumu pieņēmēju izaicinājums ir veidot tādu monetāro politiku, kas mazinātu inflāciju, bet neiedragātu izaugsmi.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi par monetārās politikas instrumentu pielāgošanu, paredzot straujāku neto aktīvu iegāžu samazināšanu un turpinot atkārtoti ieguldīt dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas. ECB Padome nopietni uztver augsto inflācijas līmeni, bet vienlaikus Krievijas un Ukrainas karš palielina nenoteiktību, kas liek ECB Padomei būt piesardzīgai un pakāpeniski virzīties uz monetārās politikas normalizāciju, uzsverot iespēju koriģēt savu politiku atbilstoši norisēm tautsaimniecībā.

Energoresursu un bēgļu krīze risināma ar mērķētiem fiskālās politikas atbalsta pasākumiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā strauji nomāc Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

Kara ietekme uz tautsaimniecības izaugsmes mazināšanos izpaudīsies galvenokārt pa šādiem kanāliem:

  • eksporta sašaurināšanās uz agresorvalstīm saistībā ar novēršanos no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. To noteiks gan sankcijas un norēķinu problēmas, gan uzņēmumu pašu iniciatīva;
  • importa izejmateriālu un komponentu piegāžu pārkārtošana no karā iesaistītajām valstīm. Alternatīvu piegādātāju atrašana prasa laiku, ierobežojot ražošanu un palielinot cenas;
  • jau iepriekš augušo globālo energoresursu un citu izejvielu un materiālu cenu kāpums pastiprināsies;
  • gaidāma konfidences pasliktināšanās un nedrošības pieaugums reģionā.

Karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju:

  • augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk;
  • valsts atbalsts ļauj vieglāk pārciest cenu kāpumu. Cenām turpinot augt, mērķēts valsts atbalsts mazturīgākajām iedzīvotāju grupām joprojām būs aktuāls.

Vienlaikus kara izraisītā krīze (tāpat kā Covid-19 pandēmijas ietekme) uzņēmumus un iedzīvotājus skars atšķirīgi;

  • uzņēmumi, kuri joprojām bija atkarīgi no Krievijas tirgus, bet nespēj pārorientēties uz citiem tirgiem, būs spiesti sašaurināt vai pat apstādināt darbību. Darbinieki zaudēs darbu – tie papildinās bezdarbnieku rindas un viņu ienākumi saruks;
  • uzņēmumi, kuri eksportā orientēti uz Rietumu tirgiem, var spēcīgi augt. Paredzams liels pieprasījums pēc sankcijām pakļauto valstu un Ukrainas nepiegādāto ražojumu aizstāšanas. Šie uzņēmumi spēs pelnīt un arī palielināt darbinieku algas;
  • Latvijā bezdarbs palielināsies, tomēr lielāka darbinieku pieejamība būtiski nebremzēs algu pieaugumu – tas joprojām paredzams straujš. Esošie bezdarbnieki nespēs apmierināt pieprasījumu pēc trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem augošajās nozarēs.

Karš Ukrainā slāpēs investīciju aktivitāti:

  • materiālu un izejvielu trūkuma apstākļos ražošana kļūst dārgāka, mazinot uzņēmumu spēju un vēlmi investēt;
  • sankcijas ierobežo būvmateriālu pieejamību un paaugstina cenas, un investīciju projekti tiek atlikti vai pārtraukti;
  • konfidences pasliktināšanās var negatīvi ietekmēt finansēšanas nosacījumus;
  • tomēr investīciju plūsma nepārtrūks, jo Eiropas fondi būs pieejami un tiek īstenoti Krievijas energoresursus aizstājoši projekti.

Valsts atbalsts enerģijas cenu un bēgļu krīzē, drošības stiprināšanas izdevumi, investīcijas virzībai uz klimata mērķu sasniegšanu – tās ir uzskatāmākās aktualitātes, kuras palielina budžeta deficītu. Vienlaikus tas ir arī atbalsts ekonomiskajai aktivitātei.

Makroekonomiskie rādītāji: Latvijas Bankas prognozes
    2022 2023 2024
Ekonomiskā aktivitāte (gada pārmaiņas; %; salīdzināmajās cenās; sezonāli koriģēti dati) 
IKP   1.8 3.2 4.1
Privātais patēriņš   5.4 4.7 4.4
Valdības patēriņš   2.7 0.4 0.6
Investīcijas   -0.3 4.0 5.7
Eksports   -0.5 2.4 3.2
Imports   -4.7 2.7 4.1
SPCI inflācija (gada pārmaiņas; %) 
Inflācija   9.5 3.7 2.1
Pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas)   4.1 3.5 3.7
Darba tirgus
Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita; sezonāli koriģēti dati)   8.1 7.1 6.0
Nominālā bruto alga (gada pārmaiņas; %)   9.7 6.4 5.7
Ārējais sektors 
Tekošā konta bilance (% no IKP)   0.4 -0.3 -1.0
Valdības finanses (% no IKP)
Vispārējās valdības parāds   48.3 45.8 43.1
Budžeta pārpalikums/deficīts   -5.9 -1.8 -1.1

Prognozes sagatavotas, izmantojot līdz 2022. gada 15. martam (atsevišķiem tehniskajiem pieņēmumiem – līdz 11. martam) pieejamo informāciju.

Informāciju par jaunākajām prognozēm sk. Latvijas Bankas tīmekļvietnes makroekonomika.lv makroekonomisko prognožu sadaļā. Pilns prognožu izklāsts un ekonomiskā analīze – Latvijas Bankas gatavotajā "Makroekonomisko Norišu Pārskatā" 

Citi jaunumi

28.03.2024.

Ilgtspējas brokastīs informē par klimata pārmaiņu ietekmi uz finanšu sektoru

Šodien, 28. martā, norisinājās pērn aizsāktā cikla...
28.03.2024.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentā turpinās sašaurināšanās

2023. gada beigās Latvijā darbojās 29 kooperatīvās krājaizdevu...
27.03.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada marts

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
21.03.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar svētkiem mainīts Latvijas Bankas darba laiks. Kā...
20.03.2024.

Banku sadarbība ar klientiem: kā panākt samērību?

Jau vairākus gadus finanšu sektorā saistībā ar finanšu noziegumu...
20.03.2024.

Ilgtspējīgas finanses – katram ir sava loma nākotnes veidošanā

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un...
19.03.2024.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar 840 tūkstošu eiro peļņu

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar...
19.03.2024.

Kara ekonomika un kā tā darbojas

Kas ir kara ekonomika un kā tā darbojas? Krustpunktā Lielā...
19.03.2024.

Sākas balsojums par 2023. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2024. gada...
14.03.2024.

"Finanšu pratības nedēļas 2024" laikā visā Latvijā notiks daudzveidīgi pasākumi par naudu, kas noderēs ikvienam

No 18. līdz 24. martam Latvijā jau 11. reizi notiks...
13.03.2024.

Latvijas Banka anulē Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2024. gada 13. martā anulēja...
12.03.2024.

Brīvi izvēlētai tēmai veltītas kolekcijas monētas dizaina atklātā konkursa rezultāti

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais brīvi izvēlētai tēmai...