Latvijas Banka ik gadu izsludina studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu, kura mērķis ir veicināt Latvijas un eirozonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus.
2026./2027. gada konkursā darbus varēs iesniegt Latvijas Bankai no 2027. gada 17. maija līdz 2027. gada 31. maijam tiešsaistē tīmekļvietnē www.bank.lv.
Konkursā var piedalīties personas, kas konkursa norises laikā reģistrētas kā Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es); kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).
2026./2027. gada konkursa nolikums
2026./2027. gada konkursa tēmu saraksts
Latvijas Bankas organizētajā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursā var piedalīties ar darbiem par eurozonas un Baltijas valstu tautsaimniecību, t. sk. ar to finanšu nozari, saistītām aktuālām tēmām, piemēram:
- Eurozonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai
- Dabiskās procentu likmes novērtējums eurozonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai
- Procentu likmju transmisija dažādās eurozonas valstīs. Procentu likmju kāpuma ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm
- Nestandarta monetārās politikas pasākumu loma monetārās politikas nostiprināšanas fāzē
- Perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā
- Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs: procentu likmju ietekme uz Baltijas valstu tautsaimniecību salīdzinājumā ar nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekmi
- Inflāciju noteicošie faktori, pieprasījuma un piedāvājuma šoku loma
- Baltijas valstu un eurozonas inflācijas atšķirības: noteicošo faktoru analīze un priekšlikumi politikas veidotājiem
- Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un tās noteicošie faktori
- Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde
- Krievijas agresijas un kara Ukrainā ietekme uz Baltijas valstu tautsaimniecību
- Fiskālā politika Eiropas Savienībā un priekšlikumi tās pilnveidei
- Valsts parāda dinamika un potenciālā ietekme uz ekonomisko izaugsmi
- Enerģētiskās krīzes atbalsta pasākumu vērtējums Eiropas valstīs
- Ar klimata pārmaiņām saistīto risku makroekonomiskās un makrofinansiālās ietekmes novērtēšana
- Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs
- Strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem
- Baltijas valstu reālā konverģence ar eurozonu
- Kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs
- Baltijas valstu eksporta konkurētspēja
- Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanas efektivitātes novērtējums Baltijas valstīs
- Atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs
- Dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai
- Ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums
- Vājās kreditēšanas cēloņi un ar to saistītie riski Latvijas tautsaimniecībai
- Finanšu stabilitātes riski Baltijas valstīs un instrumenti to ierobežošanai
- FinTech, InsurTech un citu tehnoloģiju attīstības potenciāls un riski tautsaimniecībām un finanšu stabilitātei Baltijas valstīs
- Banku kreditēšanas nozīme mūsdienu tautsaimniecībā. Citu Baltijas valstu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums
- Centrālo banku digitālo valūtu potenciālā ietekme uz Latvijas un globālo tautsaimniecību nākotnē
- Zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā
- Z paaudzes finansiālie paradumi. Vai jaunieši Latvijā ir gatavi atteikties no skaidrās naudas lietošanas, un ko viņi gaida no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem?
- Banku sistēmas struktūra Baltijā un tās ietekme uz maksājumu pakalpojumu un saistīto pakalpojumu attīstību
2025./2026. gada konkursa laureāti
2025./2026. studiju gadā konkursā tika iesniegti 48 darbi no 13 Latvijas un ārvalstu augstskolām.
Plašāk par 2025./2026. gada konkursa laureātiem
1. vieta
Tartu Universitātes studentam Jiahao Zhu par darbu "Igaunijas uzņēmumu zaļā pārkārtošanās un tās ietekme uz uzņēmumu sniegumu" (Estonian Firms' Green Transition and Its Effects on Firm Performance).
2. vieta
Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem Laurai Leimanei un Kārlim Kauliņam par darbu "Nestabilā stabilitāte: stabilo kriptomonētu piesaistes noviržu un konfidences riska mērīšana" (Unstable Stability: Measuring Peg Deviations and Run Risk in Stablecoins).
3. vieta
- Tallinas Tehnoloģiju universitātes studentam Igor Mohhov par darbu "Endogēni kreditēšanas cikli un makroekonomiskā stabilitāte: uz aģentiem balstīta pieeja un banku adaptīvā mācīšanās" (Endogenous Credit Cycles and Macroeconomic Stability: an Agent-based Approach with Adaptive Bank Learning).
- Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem Mikam Meieram un Kārlim Birzniekam par darbu "Vai izaugsme ir padarījusi Baltijas uzņēmumu obligāciju pircējus neaizsargātus?" (Has Growth Left Baltic Corporate Bond Investors Exposed?)
- Tallinas Tehnoloģiju universitātes studentam Elerin Varek par darbu "Valsts parāda atmaksājamība un Eiropas Savienības valstu fiskālā telpa" (Public Debt Sustainability and Fiscal Space in European Union Countries)