Jaunākais Latvijas Bankas "Maksājumu radars" liecina, ka visai strauji aug zibmaksājumu lietojums, un līdz ar maksājumu ērtuma palielināšanos pakāpeniski turpina nostiprināties bezskaidrās naudas norēķinu popularitāte, vienlaikus pozīcijas saglabājot arī skaidrajai naudai.
Šajā pārskatā apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem. "Maksājumu radars" iznāk reizi pusgadā un pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē (https://www.bank.lv/maksajumu-radars). Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības un mijiedarbības attīstība (stāvoklis 2020. gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.
Marta "Maksājumu radars" liecina, ka:
– bezskaidrās naudas maksājumu popularitātei pakāpeniski augot, viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 36% un 64% (pēc veikto maksājumu skaita);
– zibmaksājumu popularitātei augot, tos izmanto jau 25% iedzīvotāju, savukārt to atpazīstamība Latvijas sabiedrībā pārsniedz 50%;
– iespēju maksāt, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, pašlaik izmanto 11% no zibmaksājumu lietotājiem. Šeit ir liels izaugsmes potenciāls, jo Latvijas Bankas Zibsaišu reģistram papildus AS "Citadele banka" tikko pieslēgusies arī AS "SEB banka", bet jau tuvāko nedēļu laikā gaidāma "Swedbank" AS un četru lielu Igaunijas kredītiestāžu pieslēgšanās;
– iedzīvotāju viedoklis par 1 centa un 2 centu monētu nākotni joprojām dalās – 46% iedzīvotāju uzskata, ka 1 centa un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, bet jāatzīmē, ka līdz 27% pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kas šaubās šajā jautājumā;
– nodrošinot tīras un kvalitatīvas skaidrās naudas apriti, Latvijas Banka 2019. gadā pārbaudījusi 152.3 milj. banknošu, no tām 24.0 milj. jeb 15.8% aizstājot ar jaunām.
"Maksājumu radarā" izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "LATVIJAS FAKTI" 2020. gada februārī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Jaunākās tendences bezskaidrās naudas un skaidrās naudas lietojuma attīstībā komentējuši SIA "LATVIJAS FAKTI" direktors Aigars Freimanis, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības vadītājs Harijs Ozols, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms un vadītāja vietnieks Ģirts Jansons.
"Latvijas iedzīvotāji diezgan lēni maina savus paradumus finanšu jomā, tomēr piedēvēt mūsu sabiedrībai konservatīvismu vai aizspriedumus pret jaunām tehnoloģijām nav nekāda pamata," uzsver A. Freimanis.
Straujš zibmaksājumu īpatsvara pieaugums atspoguļojas gan Latvijas Bankas statistikā, gan socioloģiskajos mērījumos. "Pirms neilga laika tā šķita zinātniskā fantastika, bet tagad zibmaksājumi ir pašsaprotama lieta un faktiski maksājumu jomas standarts. Iedzīvotāji un uzņēmumi pārskaita naudu jebkurā brīdī, kad vien šāda vajadzība rodas, t.sk. brīvdienās," norāda D. Fiļipovs.
Jaunas ērtības rada cits inovatīvs maksājumu risinājumu – iespēja veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt saņēmēja norēķinu konta numuru. H. Ozols prognozē šā pakalpojuma attīstību, norādot, ka papildus AS "Citadele banka" un AS "SEB banka" jau tuvāko nedēļu laikā šo iespēju saviem klientiem sāks piedāvāt arī Latvijas "Swedbank" AS un Igaunijas Coop Pank AS, AS LHV Pank, AS SEB Pank un Swedbank AS.
Turpinot diskusiju par 1 centa un 2 centu monētu izmantošanu apgrozībā, "Maksājumu radarā" ietverta infografika, kas uzskatāmi attēlo pirkuma kopējās summas noapaļošanas principu, veidojot ērtākus norēķinus bez ekonomiskiem zaudējumiem. Kā atzīmē Ģ. Jansons, šādas idejas, kas jau tiek īstenota vairākās valstīs, ieviešana Latvijā "ļautu samazināt skaidrās naudas apstrādes izmaksas, atvieglotu kasieru darbu, ļautu kalt mazāk monētu un tātad ietaupīt dabas resursus, kā arī gluži vienkārši padarītu pircēju ikdienu ērtāku, jo maciņos būtu mazāk monētu."
Koronavīrusa Covid-19 radītā krīze likusi biežāk aizdomāties par saskarsmi ar ārējo vidi, kurā potenciāli var tikt pārnēsāti vīrusi. Viens no ikdienā izmantotiem objektiem, kas regulāri nonāk mūsu rokās, ir arī skaidrā nauda. J. Blūms apliecina, ka "par to, lai iedzīvotāju rīcībā vienmēr būtu tīras un kvalitatīvas naudas zīmes, centrālās bankas rūpējas jebkurā laikā neatkarīgi no vīrusu izplatības. Nauda, kas dzīves ciklā atgriežas Latvijas Bankā, tiek pakļauta augstākā līmeņa pārbaudei, un nolietotās vai bojātās naudas zīmes tiek iznīcinātas. Arī saņemtās monētas pārbauda un sagatavo atkārtotai laišanai apgrozībā."
Plašākus ekspertu komentārus sk. https://www.bank.lv/maksajumu-radars.