Publicēts: 12.01.2022.

Latvijas Banka sāk publicēt jaunu statistikas veidu – nedēļas datus par norēķiniem ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs. Dati pieejami Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS un turpmāk tiks atjaunoti reizi nedēļā – katru trešdienu plkst. 11.30.

Jaunajā statistikas veidā iekļauta šāda informācija: iekšzemes un pārrobežu maksājumu skaits un summa dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām kartēm; tirgotāja kategorija; tirgotāja valsts; maksājuma uzsākšanas veids (klātienē vai attālināti).

No idejas līdz datu iekļaušanai Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS pagāja aptuveni gads. Latvijas Banka izsaka pateicību vadošajām Latvijas kredītiestādēm, kas izrādīja atsaucību un gatavību dalīties ar savā rīcībā esošajiem datiem, neidentificējot kartes turētāju.

Jaunie dati tiks izmantoti maksājumu bilances statistikas sagatavošanā braucienu un e-komercijas novērtēšanai, kā arī maksājumu statistikas, nacionālo kontu un iekšzemes kopprodukta statistikas sagatavošanā. Vienlaikus tie palīdzēs gan Latvijas Bankas ekonomistiem, gan ikvienam citam interesentam pilnvērtīgāk un operatīvāk analizēt norises Latvijas tautsaimniecībā, jo tie sniedz detalizētu ieskatu iedzīvotāju tēriņu paradumos. Latvijas Bankas ekonomistu novērtējums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju patēriņu dažādās tirdzniecības vietās tiks publicēts nākamnedēļ.

"Dzirdēts teiciens "Dati ir mūsdienu nafta". Ticamu un operatīvu datu nozīme ir nenovērtējama ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī ekonomikā kopumā. Jo plašāka ir pieejamā informācija, jo politikas veidotājiem vieglāk pieņemt izsvērtus lēmumus. Vēlos pateikties gan saviem kolēģiem Latvijas Bankā, gan sadarbības partneriem kredītiestādēs par darbu šā jaunā datu veida izveidē. Maksājumu karšu datos ir apvienotas tradicionālās statistikas (uzticamība, analīzes plašums) un reāllaika datu (operativitāte, zibenīga informācija par aktuālajām norisēm ekonomikā un tās subjektu uzvedību) labākās īpašības un priekšrocības. Esmu pārliecināts, ka šie dati noderēs ne tikai Latvijas Bankas pētniekiem, bet arī citām institūcijām, tāpēc esam nodrošinājuši to brīvu pieejamību ikvienam interesantam," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Banka pilda vairākus uzdevumus, kas ir nozīmīgi tautsaimniecības un finanšu sistēmas funkcionēšanai, un viens no būtiskākajiem ir statistisko datu vākšana, glabāšana un apstrādāšana, kā arī statistiskās informācijas izstrāde, apkopošana, analīze un izplatīšana saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku". Latvijas Banka apkopo monetāro un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku un maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku, kā arī aktīvi iesaistās statistisko datu apkopošanā Eiropas līmenī.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Latvijas Bankas ekonomistu komandā ar dažādu jomu pētniecību nodarbojas vairāk nekā 10 zinātņu doktoru. Latvijas Banka arī uztur Latvijā modernāko ekonomikas modelēšanas instrumentu klāstu, ar kuru palīdzību tiek veikta aktuālo Latvijas tautsaimniecības norišu analīze un izstrādāti priekšlikumi ekonomiskās politikas jomā. Ar Latvijas Bankas ekonomistu rakstiem, komentāriem, viedokļiem, pētījumiem un citu veidu analīzi var iepazīties www.makroekonomika.lv.

Citi jaunumi

27.02.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. aprīļa uz 36 mēnešiem vēlas...
26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...