Latvijas Banka nodrošina drošu un mūsdienu prasībām atbilstošu starpbanku maksājumu infrastruktūru, un tās uzturētā EKS sistēma ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu) sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai eiro.  

Pašlaik top visai Vienotajai eiro maksājumu telpai (SEPA) kopīgi pieejama ātro maksājumu shēma eiro. Mērķi ir noteikti, un ceļa karte ir iezīmēta.

Neliela apjoma maksājumu jomas jumta organizācija Eiropā – Neliela apjoma eiro maksājumu padome (Euro Retail Payments Board;ERPB) 2014. gada nogalē noteica, ka īstermiņā jānodrošina vismaz viens Eiropas mēroga ātro maksājumu risinājums. To veidotu kopīgi radīta maksājumu shēma, un SEPA kredīta pārvedums būtu tas maksājuma instruments, kurš nodrošinātu ātro maksājumu naudas plūsmu.

Sekojot šim uzstādījumam, Eiropas Maksājumu padome (European Payments Council, EPC), ko veido Eiropas valstu bankas un maksājumu pakalpojumu sniedzēju asociācijas, ir izstrādājusi ātro SEPA kredīta pārvedumu shēmas SCTINST rokasgrāmatu. Tā apstiprināta 2016. gada 30. novembrī un stāsies spēkā 2017. gada novembrī.

Latvijas Bankas zibmaksājumu risinājums tiks veidots atbilstoši SCTINST shēmas noteikumiem un nodrošinās sadarbspēju ar citiem Eiropas mēroga risinājumiem, veicinot Latvijas maksājumu tirgus integrāciju eiro zonā. Tādā veidā visu Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju (t.sk. to kredītiestāžu, kuras nepiedalās EKS sistēmā, bet izmantos EBA Clearing[1] risinājumu) klientiem būs pieejama ātro maksājumu izmantošanas iespēja un nodrošināta savstarpēja sasniedzamība.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS GAITA

 2015. gada nogalē Latvijas Banka sāka īstenot EKS sistēmas zibmaksājumu projektu.

Projektā piedalās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji un Valsts kase.

Projekta īstenošanas koordinēšanai izveidotas divas darba grupas.

Funkcionalitātes un tiesiskā regulējuma darba grupa izstrādā funkcionālās prasības un aprakstu, kā arī saistīto tiesību aktu un līgumu projektus.

Tehniskā risinājuma darba grupa izstrādā tehnisko un drošības risinājumu, ziņojumu un informācijas apmaiņas tehniskos standartus un maksājumu pakalpojumu sniedzēju saskarni ar Latvijas Bankas zibmaksājumu infrastruktūru.

Zibmaksājumus plānots ieviest ar 2017. gada 28. augustu, savukārt jau 2017. gada novembrī plānots izveidot savienojumu ar EBA Clearing risinājumu, lai ar šā risinājuma darbības uzsākšanas brīdi nodrošinātu arī to Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju sasniedzamību, kuras izmantos minēto risinājumu, nevis EKS sistēmas zibmaksājumus.

ZIBMAKSA


[1] EBA Clearing (EBA Clearing S.A.S.  Scapital variable) – Eiropas un starptautisko lielāko banku dibināta kapitālsabiedrība, kas nodrošina Eiropas mēroga maksājumu infrastruktūras risinājumus, piedāvājot gan liela apjoma, gan neliela apjoma eiro veiktu maksājumu klīringa un norēķina pakalpojumus plašam banku lokam ES. EBA Clearing nodrošina  starpbanku maksājumu sistēmas STEP2 darbību, kurā Latvijas Banka ir tiešā dalībniece, nodrošinot Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas ir EKS sistēmas dalībnieces, klientu sasniedzamību SEPA telpā.


Jautājumi un atbildes par ātrajiem maksājumiem

Kā veiks zibmaksājumus? Vai man vajadzēs iet uz banku?

Latvijas Banka nodrošinās infrastruktūru, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu veikt zibmaksājumus savā starpā, t.i. starp saviem klientiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzēju klienti zibmaksājumus varēs veikt līdzīgi kā parastos maksājumus šobrīd – iesniedzot attiecīgo maksājuma rīkojumu internetbankā, mobilajā bankā, e-maciņā un arī izmantojot citus risinājumus, ko banka vai tās sadarbības partneri piedāvās.

Vai šie maksājumi būs pieejami ikvienam iedzīvotājam?

Jā, projekta mērķis ir nodrošināt, lai visu Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientiem būtu pieejami ātrie maksājumi.

Cik ātri "zibmaksājums" tiks veikts?

Zibmaksājums tiks veikts dažu sekunžu laikā (maksimālais laiks varētu sasniegt 10–20 sekundes), maksātājam tiešsaistē saņemot apstiprinājumu par naudas ieskaitīšanu saņēmēja kontā.

Vai maksājumus varēs veikt arī brīvdienās?

Latvijas Banka zibmaksājumus nodrošinās bez brīvdienām – katru dienu 24 stundas diennaktī. Šāda pat prasība būs arī zibmaksājumu servisa dalībniekiem attiecībā uz minētā servisa nodrošināšanu saviem klientiem

Vai šādā veidā varēšu veikt maksājumus uz ārvalstīm?

Ātrie maksājumi ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas projekts. Sākot ar 2017. gada novembri Eiropas kredītiestādes varēs pievienoties ātro maksājumu shēmai, tādējādi nodrošinot savu klientu sasniedzamību ātrajiem maksājumiem visā Eiropā.

Kādas summas varēs pārskaitīt ar zibmaksājumu?

Viena maksājuma limitu sistēmas līmenī plānots noteikt 15 tūkst. eiro apmērā, vienlaikus katrs maksājumu pakalpojumu sniedzējs būs tiesīga saviem klientiem attiecībā uz viņu veicamajiem maksājumiem noteikt zemāku limitu.

Vai zibmaksājumi būs pieejami, izmantojot viedtālruni?

Jā. Lai arī zibmaksājumus varēs veikt līdzīgi kā maksājumus šobrīd, t.sk. izmantojot internetbanku vai mobilo banku, vienlaikus plānots, ka lielākā daļa šādu maksājumu tiks veikta, izmantojot viedtālruņus, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem nodrošinot ērtas mobilās aplikācijas, t.sk. ar iespēju ātri un ērti veikt naudas pārskaitījumu, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, ja vien saņēmējs to ar sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību būs pieteicis Latvijas Bankas uzturētā kontu numuru un mobilo tālruņu numuru saišu datubāzē vai minētajā EBA Clearing risinājuma līdzvērtīgā datubāzē, ja tāda tiks piedāvāta.,

Vai ar zibmaksājumu būs iespējams norēķināties arī par pirkumiem internetā?

Ja preces saņemšanai jāapmaksā rēķins, zibmaksājums nodrošinās naudas nodošanu tirgotājam nekavējoties, un līdz ar to, ātrāku preces nosūtīšanu pircējam. Citu norēķinu iespējas, kuru pamatā būtu zibmaksājumi, ir lielā mērā atkarīgas no banku spējām šādus risinājumus izstrādāt un tirgotāju vēlmes tos izmantot, lai pieņemtu maksājumus no patērētājiem.

Kādi būs ieguvumi no zibmaksājumiem?

Maksātājam tie ir zibenīgi naudas pārvedumi, kas pieejami 24 stundas diennaktī bez brīvdienām, pie tam Eiropas mērogā. Saņēmējam, un it īpaši tirgotājiem, tā ir iespēja ātri saņemt naudas līdzekļus un tos nekavējoties atkal izmantot. Valstij tie ir efektīvāki naudas apgrozības procesi un integrācija Eiropas maksājumu telpā.