Publicēts: 31.03.2022.

Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks

Tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas Fakti" 2022. gada februāra aptaujā pirmo reizi to iedzīvotāju skaits, kuri pauduši atbalstu 1 eiro centa un 2 eiro centu monētu izņemšanai no apgrozības, pārsniedzis to iedzīvotāju skaitu, kuri vēlas atstāt "sīceni" ikdienas norēķinos. Turklāt starpība ir ievērojama – 8 procentu punkti (51% aptaujāto pauduši viedokli, ka 1 centa un 2 centu monētas izņemamas no apgrozības, bet 43% – ka atstājamas; 6% nevarēja formulēt savu viedokli).

Diskusija par mazo nominālvērtību eiro monētu nākotni notiek jau vairākus gadus. To ir veicinājusi:

  • citu valstu pieredze, ar tirdzniecības noteikumiem ierobežojot 1 centa un 2 centu monētu izmantošanu (Somija, Īrija, Nīderlande, Beļģija, Slovākija (plānots));
  • līdzīgas diskusijas mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā;
  • Eiropas līmeņa iniciatīva, sākot izvērtējumu par mazo nominālvērtību monētu lietderību,
  • "ManaBalss.lv" iniciatīva, Latvijas sabiedrībai sākot diskusiju par šo monētu nākotni.

Jāņem vērā arī mūsdienu izaicinājumi ilgtspējas un klimata jomā – ne tikai nepieciešami ievērojami resursi1 centa un 2 centu monētu kalšanai, bet arī to pārvadāšana un apstrāde rada papildu ietekmi uz dabu. Liela daļa šādu monētu tiek pazaudētas, radot neefektīvus resursu tēriņus.

Ieskatam – lai gan eiro Latvijā tika ieviests jau 2014. gadā, Latvijas Bankā vēl nav apmainītas 1 santīma un 2 santīmu monētas aptuveni 4.7 milj. eiro vērtībā. Tā ir zudusi nauda iedzīvotājiem un piesārņojums Latvijas dabai. Ar lielu varbūtību šīs monētas nekad netiks apmainītas. Līdzīga tendence vērojama 1 eiro centa un 2 eiro centu monētām – tikai aptuveni 10% monētu atgriežas Latvijas Bankā. Imants Ziedonis teicis, ka tādas lielas laimes nemaz nav, ir tikai mazas laimītes. Līdzīgi ir ar izaicinājumiem klimata jomā, proti, kopējā ietekme uz dabu veidojas no daudziem dažādiem, šķietami maziem faktoriem, bet, tos summējot, ietekme ir būtiska. Atteikšanās no 1 centa un 2 centu izmantošanas ir neliela, bet būtiska iespēja sabiedrībai dzīvot dabai draudzīgāk.

Pagrieziena punkts sabiedrības noskaņojumā nebija pārsteigums Latvijas Bankai. Esam uzsākuši praktiskas un reālas darbības, lai samazinātu 1 centa un 2 centu monētu skaitu apgrozībā.

Pirmkārt, naudas aprites ciklā sadarbība ar mūsu partneriem (bankām un to aģentiem, inkasācijas uzņēmumiem) vērsta uz to, lai apgrozībā nonāktu pēc iespējas mazāk "sīcenes".

Otrkārt, aicinām iedzīvotājus nest savas "krājkasītes" uz Latvijas Banku un apmainīt monētas pret naudu savā bankas kontā (nosacījumi naudas maiņai), īpaši aicinām to darīt sabiedriskā labuma organizācijas, kuras, reģistrējoties Latvijas Bankā, var veikt monētu apmaiņu bez apjoma ierobežojuma.

Treškārt, jau tuvākajā nākotnē veiksim eiro monētu apmaiņas procesa modernizāciju, automatizējot Latvijas Bankas kases darbību un ļaujot iedzīvotājiem monētas apmainīt ar automatizētu iekārtu palīdzību.

Taupot līdzekļus un optimizējot eiro monētu sagādi, jau vairākus gadus Latvijas Banka nekaļ jaunas 1 centa un 2 centu monētas, bet apgrozībai nepieciešamo daudzumu iegūst, mainot pret tām citu nominālvērtību monētas ar citām eiro zonas valstīm, kuras jau atteikušās no 1 centa un 2 centu monētu izmantošanas.

Šie nebūt nav vienīgie iespējamie pasākumi 1 centa un 2 centu monētu apgrozības samazināšanai. Joprojām aktuāla ir ideja par pirkuma galasummas noapaļošanu skaidrās naudas norēķinos. Tas nenozīmētu, ka cenas veikalos tiktu paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci. Noapaļota tiktu pirkuma galasumma – ja tā beidzas ar 1, 2, 6 vai 7, tā tiktu noapaļota uz leju, ja ar 3, 4, 8 vai 9 – uz augšu.

Augot sabiedrības atbalstam, ceram, ka to ieraudzīs arī tirgotāji, no kuru nostājas vistiešāk atkarīgs, vai spēsim sekot citu eiro zonas valstu paraugam, ieviešot pirkuma galasummas noapaļošanu un tādējādi taupot sabiedrības resursus un saudzējot dabu.

Latvijas Banka ir gatava sēsties pie sarunu galda un apspriest tālākos soļus, bet līdz tam turpināsim gādāt par sabiedrības labumu – netērēsim resursus jaunu monētu kalšanai, veicinot to atgriešanos Latvijas Bankā.


Raksti

05.08.2022

Augstā inflācija Latvijā: ko šobrīd darīt un ko nedarīt?

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais...

02.08.2022

Kā ECB procentu likmju kāpums ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus

Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi, sākot ar 27. jūliju, palielināt visas trīs savas noteiktās procentu likmes – galveno...

Skanošais Nr. 11
25.04.2022

Lielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rīdziniekiem veicas ar labklājības pieaugumu. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki kļuvuši gandrīz...

Skanošais Nr. 10
21.04.2022

Lielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Rīdzinieki ir mazāk...

Skanošais Nr. 9
13.04.2022

Lielpilsētas (3): Kā apturēt Rīgas depopulāciju?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Rīdzinieku skaits 30 gadu laikā ir sarucis par...

Hronometrs
07.04.2022

Inovācijas – new normal Latvijas maksājumu jomā

Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs Šovasar apritēs pieci gadi, kopš ar Latvijas Bankas izstrādāto Zibmaksājumu servisu Latvija kā...

Latvijas Banka: Paveiktais 2021. gadā. Turpmākās prioritātes. Norises ekonomikā
Tautsaimniecības attīstība un izaicinājumi

    Tēmas