Publicēts: 06.10.2021.

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle

Septembra sākums atnesa Latvijas sabiedrībai pozitīvu un nozīmīgu ziņu – pēc Latvijas Bankas iniciatīvas ir panākta vienošanās par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu visā Latvijas teritorijā. Ar vadošajiem finanšu nozares pārstāvjiem – Finanšu nozares asociāciju un bankām ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu ("Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāli un AS "Citadele banka") – parakstīts sadarbības memorands par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem.

Ko tas nozīmēs praksē? Faktiski bankas apņemas saglabāt esošo bankomātu tīklu (un bankomāti ir nozīmīgākais skaidrās naudas iegūšanas veids), kā arī īstenot citus pasākumus skaidrās naudas pieejamības jomā (piemēram, nodrošināt pienācīgu pieeju bankomātiem, kuri bieži atrodas veikalu un cita veida iekštelpās; iespēju robežās veicināt alternatīvos skaidrās naudas izmaksas veidus, piemēram, skaidrās naudas izmaksu pie tirgotāja (cash back).

Sadarbības memorands noslēgts līdz 2022. gada nogalei. Tas nozīmē, ka jau 2022. gada rudenī izvērtēsim, kā sokas ar šīs vienošanās īstenošanu praktiskajā dzīvē un kādi papildu pasākumi nepieciešami, lai saglabātu vai pat uzlabotu skaidrās naudas pieejamību.

Šeit izšķirošs būs sabiedrības vērtējums, vai skaidrās naudas pieejamība nepasliktinās un vai tai ir nodrošinātas ērtākā maksāšanas līdzekļa izvēles iespējas. Mēs Latvijas Bankā vēlamies sadzirdēt iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli, vai esošā situācija ir apmierinoša un kādi ir iespējamie risinājumi, lai to uzlabotu. Jaunākā "Latvijas Faktu" socioloģiskā aptauja liecina, ka ar skaidrās naudas pieejamību apmierināto īpatsvars 2021. gada vasaras beigās bija aptuveni 80% (pusgada laikā apmierinātības rādītājs audzis no 78% līdz 82%, bet gada laikā noticis nebūtisks kritums – no 84%).

Mūsu apņemšanās ir stingra– skaidrā nauda nezaudēs savu lomu kā norēķinu un uzkrāšanas instruments, un tiks respektētas cilvēku izvēles naudas lietās. Socioloģiskā aptauja liecina, ka skaidro naudu neizmanto tikai 2% iedzīvotāju. Pārfrāzējot: mūsu lēmumi skaidrās naudas jomā ietekmē absolūto vairākumu – 98% – iedzīvotāju.


Raksti

05.08.2022

Augstā inflācija Latvijā: ko šobrīd darīt un ko nedarīt?

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais...

02.08.2022

Kā ECB procentu likmju kāpums ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus

Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi, sākot ar 27. jūliju, palielināt visas trīs savas noteiktās procentu likmes – galveno...

Skanošais Nr. 11
25.04.2022

Lielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rīdziniekiem veicas ar labklājības pieaugumu. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki kļuvuši gandrīz...

Skanošais Nr. 10
21.04.2022

Lielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Rīdzinieki ir mazāk...

Skanošais Nr. 9
13.04.2022

Lielpilsētas (3): Kā apturēt Rīgas depopulāciju?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Rīdzinieku skaits 30 gadu laikā ir sarucis par...

Hronometrs
07.04.2022

Inovācijas – new normal Latvijas maksājumu jomā

Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs Šovasar apritēs pieci gadi, kopš ar Latvijas Bankas izstrādāto Zibmaksājumu servisu Latvija kā...

Latvijas Banka: Paveiktais 2021. gadā. Turpmākās prioritātes. Norises ekonomikā
Tautsaimniecības attīstība un izaicinājumi

    Tēmas