en
Publicēts: 25.03.2021

Jānis Blūms, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs

Skaidrā nauda ir un paliks nozīmīgs norēķinu un uzkrāšanas instruments. Tas, lai paliktu izvēles brīvība, t.sk. būtu norēķinu alternatīvas dažādās situācijās, piemēram, kad bezskaidrās naudas norēķini nav iespējami, ir sabiedrības un tautsaimniecības drošības jautājums.

Bezskaidrās naudas nozīmes pieaugums ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējos gados vērojama tendence komercbankām arvien plašāku pakalpojumu klāstu pārcelt uz interneta vidi, veidojot attālinātu saskarsmi ar saviem klientiem. Līdz ar to samazinās gan filiāļu, gan bankomātu tīkls. Rīgā tas būtiskas problēmas nesagādā, taču reģionos šis ir sāpīgs process. Mērot tālu ceļu līdz bankomātam nebūt nav patīkamākā nodarbe laika patēriņa un izmaksu ziņā.

Statistiskie dati liecina, ka kopumā skaidrās naudas izmaksu skaits pakāpeniski samazinās – no 49.4 milj. darījumu 2018. gadā līdz 46.4 milj. darījumu 2019. gadā, un sākotnējās aplēses liecina, ka šī tendence turpinājusies arī 2020. gadā. Samazinās arī bankomātu skaits, un 2020. gada 1. decembrī četrām lielajām universālajām bankām kopā to bija jau mazāk nekā 900 (salīdzinājumam: 2012. gadā – 1270, bet 2019. gadā – 928).

Vienlaikus bankomātu skaita sarukums ir straujāks nekā skaidrās naudas lietošanas samazinājums. Savukārt filiālēs skaidrās naudas izmaksām tiek piemērota augsta komisijas maksa (sasniedzot noteiktus skaidrās naudas izmaksas limitus, komisijas maksa tiek piemērota arī bankomātos). Lai gan skaidrās naudas pakalpojumi pieejami arī pasta nodaļās un atsevišķos veikalu tīklos, tos nevar uztvert kā līdzvērtīgus skaidrās naudas piekļuves punktus, t.sk. ierobežotā darba laika dēļ.

Esam veikuši pētījumu, cik tāls ceļš cilvēkiem mērojams līdz tuvākajam bankomātam. Lai gan kopumā situācija ir apmierinoša un vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju tuvākais bankomāts ir mazāk nekā 5 km attālumā, satraukumu rada tas, ka diezgan lielai daļai iedzīvotāju šis attālums ir lielāks un tam ir tendence palielināties. Vairāk nekā 5% iedzīvotāju līdz tuvākajam bankomātam jāmēro vairāk nekā 15 km.

Naudas lietošanas paradumu ziņā situācija Latvijā ir līdzsvarota, un pieprasīta ir gan skaidrā, gan bezskaidrā nauda. Ne iedzīvotāji, ne uzņēmēji nav gatavi un nemaz nevēlas atteikties no skaidrās naudas nodrošinātajām ērtībām. Turklāt daļa sabiedrības mūsdienu tehnoloģijas nelieto vai lieto ierobežotā līmenī, arī maksājumu jomā.

Citu Eiropas valstu pieredze ļauj mums jau laikus izvērtēt riskus, kādi var rasties, ja kāds no maksājumu līdzekļiem pilnībā dominēs pār otru. Piemēram, Zviedrija, kur ir bijusi ļoti strauja pāreja uz bezskaidrās naudas norēķiniem, tagad ir spiesta risināt skaidrās naudas pieejamības jautājumu. Vismaz daļēji ar šo problēmu ir saskārušās un bijušas spiestas likumos paredzēt dažādas skaidrās naudas pieejamību garantējošas normas Somija, Spānija, Portugāle, Austrija un Nīderlande.

Nevēlamies nonākt situācijā, kad skaidrās naudas pieejamība ir apdraudēta, tāpēc Latvijas Banka ir nākusi klajā ar iniciatīvu noteikt minimālos bezmaksas pakalpojuma un sasniedzamības kritērijus – minimālo bankomātu skaitu, maksimālo attālumu līdz tuvākajam bankomātam, minimālo skaidrās naudas apjomu, kas pieejams bez papildu izmaksām, un minimālo bankomāta pieejamības darba laiku. Par šiem kritērijiem esam sākuši diskutēt ar skaidrās naudas apritē tieši iesaistītajām institūcijām, proti, komercbankām, Finanšu nozares asociāciju un inkasācijas uzņēmumiem.

Mūsuprāt, šis ir īstais laiks, kad sākt apspriest šo jautājumu un spert apņēmīgus soļus, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību visā valsts teritorijā. To apstiprina arī socioloģiskie dati – "Latvijas Faktu" 2021. gada februāra aptauja liecina, ka pusgada laikā ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir pilnībā vai drīzāk apmierināti ar iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta, savukārt neapmierināto skaits ir pieaudzis. Šī tendence ir jāaptur. Mūsu iecere ir noteikt caurredzamus un saprotamus "spēles noteikumus" finanšu sektoram, tādējādi nodrošinot skaidrās naudas ērtu pieejamību katram Latvijas iedzīvotājam visā valsts teritorijā. Tas garantētu vienlīdzīgas iespējas izvēlēties cilvēkam ērtāko maksāšanas līdzekli – skaidro vai bezskaidro naudu –, un tiktu novērsta to cilvēku sociālā atstumtība, kuri nelabprāt lieto bezskaidro naudu.

Diskusijas par to, kādi konkrēti kritēriji piemērojami skaidrās naudas pieejamības jomā, aktivizēsies tuvāko mēnešu laikā. Būtisks ir arī sabiedrības viedoklis, kāda skaidrās naudas infrastruktūra tai ir nepieciešama.

Raksti

Digitālais eiro ilustratīvi
26.03.2021

Digitālais eiro – ērtiem un drošiem norēķiniem digitālajā laikmetā

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle Šķiet, sabiedrības interese par digitālo eiro pašlaik ir polarizēta – viena daļa rūpīgi seko līdzi gan citu valstu progresam centrālās...

Ilustratīvs attēls
25.03.2021

Skaidrās naudas pieejamība – sabiedrības drošības jautājums

Jānis Blūms, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Skaidrā nauda ir un paliks nozīmīgs norēķinu un uzkrāšanas instruments. Tas, lai paliktu izvēles brīvība, t.sk. būtu...

Naudas viltojumi
25.03.2021

Situācija naudas drošības jomā – pozitīva stabilitāte

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte,...

Mārtiņš Kazāks diskusijā
05.03.2021

M. Kazāka runa publiskajā diskusijā " Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski"

Dāmas un kungi! Iepriekšējo 30 gadu laikā Latvija ir sasniegusi daudz. Īpaši svarīga bija iestāšanās Eiropas Savienībā, kas pavēra jaunas līdz tam nebijušas iespējas uzlabot...

Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks intervijā LTV Rīta Panorāmai
25.02.2021

Zoom intervija ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku

Vēl salīdzinoši nesen valsts finanšu plānošanā nozīmīgie termini "fiskālā disciplīna" un "budžeta deficīts" šķiet aizstāti ar "atbalstu krīzē cietušajiem" un "ekonomikas...

25.02.2021

ES Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguve – vai sasniegsim izvirzītos mērķus

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguves plāns - tā ir nauda, ko Eiropas Savienība atvēlējusi, lai dalībvalstis sekmīgi izietu no Covid krīzes,...

Isabele Schnabel
25.02.2021

ECB: Mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas

Pašlaik Eiropas Centrālā banka (ECB) lēš, ka eiro zonas tautsaimniecībai 2022. gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes. Vienlaikus, palielinoties ierobežojošo...

Oļegs Krasnopjorovs LTV raidījumā
24.02.2021

Latvijas Bankas ekonomists: Visi bezdarbnieki nevar kļūt par programmētājiem

Covid-19 pandēmijas laikā samazinās vakanču skaits, kā arī ir nozares, kurās darbība ir gandrīz apstājusies. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka krīzes laikā...

    Tēmas