en
Publicēts: 24.02.2021

Covid-19 pandēmijas laikā samazinās vakanču skaits, kā arī ir nozares, kurās darbība ir gandrīz apstājusies. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka krīzes laikā valstij ir jāpalīdz visiem bezdarbniekiem, lai pēc tam viņi varētu atsākt darba gaitas.

Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" (24.02.2021.) viņš stāstīja, ka krīzes laikā darbu zaudēja daudz restorānu un viesnīcu darbinieku. Šajās nozarēs darbavietu skaits saruka par 20%. Savukārt nozares, kurās vakanču joprojām ir daudz, saistītas ar informācijas tehnoloģijām un veselības aprūpi. 

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs otrdien raidījumā "Šodienas jautājums" izteicās, ka bezdarbniekiem ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību vajadzētu atrast iespēju, kā darboties jaunajā situācijā, – proti, nepieciešams mainīt nozari. Zakatistovs neatbalsta papildu pabalstus bezdarbniekiem, kuri ilgstoši nevar atrast darbu.

"Nu, nevar visi viesnīcu administratori strādāt par programmētājiem. Mēs centīsimies viņus tagad apmācīt par programmētājiem, bet nākamgad krīze beigsies un atkal būs pieprasījums pēc darbiniekiem izmitināšanā un ēdināšanā," stāstīja Krasnopjorovs.

Latvijas Bankas ekonomists uzskata, ka Covid-19 krīzes laikā valstij būtu jāpagarina bezdarba pabalsta izmaksas termiņš vai kā citādi jāatbalsta bezdarbnieki ar speciālām sociālām programmām.

"Valstij ir jāuzņemas atbildība par katru cilvēku. Nevar būt tā, ka cilvēks pandēmijas dēļ tiek atlaists un viņam nav citu ienākumu, kad beidzas pabalsts," uzsvēra Krasnopjorovs.

Pēc viņa teiktā, Covid-19 krīze beigsies un darba tirgū būs vajadzīgi darbinieki gan restorānos, gan viesnīcās.

KONTEKSTS:

Latvijā pērn 78,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2019. gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 17,4 tūkstošiem jeb 28,4%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,1%, kas ir par 1,8 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,1% un 9,1%).


Raksti

Digitālais eiro ilustratīvi
26.03.2021

Digitālais eiro – ērtiem un drošiem norēķiniem digitālajā laikmetā

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle Šķiet, sabiedrības interese par digitālo eiro pašlaik ir polarizēta – viena daļa rūpīgi seko līdzi gan citu valstu progresam centrālās...

Ilustratīvs attēls
25.03.2021

Skaidrās naudas pieejamība – sabiedrības drošības jautājums

Jānis Blūms, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Skaidrā nauda ir un paliks nozīmīgs norēķinu un uzkrāšanas instruments. Tas, lai paliktu izvēles brīvība, t.sk. būtu...

Naudas viltojumi
25.03.2021

Situācija naudas drošības jomā – pozitīva stabilitāte

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte,...

Mārtiņš Kazāks diskusijā
05.03.2021

M. Kazāka runa publiskajā diskusijā " Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski"

Dāmas un kungi! Iepriekšējo 30 gadu laikā Latvija ir sasniegusi daudz. Īpaši svarīga bija iestāšanās Eiropas Savienībā, kas pavēra jaunas līdz tam nebijušas iespējas uzlabot...

Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks intervijā LTV Rīta Panorāmai
25.02.2021

Zoom intervija ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku

Vēl salīdzinoši nesen valsts finanšu plānošanā nozīmīgie termini "fiskālā disciplīna" un "budžeta deficīts" šķiet aizstāti ar "atbalstu krīzē cietušajiem" un "ekonomikas...

25.02.2021

ES Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguve – vai sasniegsim izvirzītos mērķus

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguves plāns - tā ir nauda, ko Eiropas Savienība atvēlējusi, lai dalībvalstis sekmīgi izietu no Covid krīzes,...

Isabele Schnabel
25.02.2021

ECB: Mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas

Pašlaik Eiropas Centrālā banka (ECB) lēš, ka eiro zonas tautsaimniecībai 2022. gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes. Vienlaikus, palielinoties ierobežojošo...

Oļegs Krasnopjorovs LTV raidījumā
24.02.2021

Latvijas Bankas ekonomists: Visi bezdarbnieki nevar kļūt par programmētājiem

Covid-19 pandēmijas laikā samazinās vakanču skaits, kā arī ir nozares, kurās darbība ir gandrīz apstājusies. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka krīzes laikā...

    Tēmas